Mūsdienās daudzi cilvēki paši nepamana, ka strādā par daudz. Diāna Zande skaidro, kā rīkoties

Mūsdienās netrūkst cilvēku, kuri paši nepamana, ka strādā par daudz. Iespējams, arī tu esi tā pārstrādājusies, ka nevari pār lūpu pārspļaut, un sapņo tikai par iekrišanu gultā. To, vai strādā par daudz, diezgan viegli var konstatēt, uzdodot sev dažus jautājumus un sniedzot uz tiem godīgas atbildes.

Par pārstrādāšanos liecina neadekvāti liels darba stundu skaits – nevis 160 stundu mēnesī, bet krietni vairāk. Tie, kas strādā pārāk garas stundas, lielākoties nespēj atslēgties no domām par darbu, nereti vakarā nevar aizmigt vai arī naktī pamostas ar domām par kādu veicamo uzdevumu. Tāpat var būt domas par to, ka nākotnē – nākamnedēļ, nākammēnes vai vasarā – kļūs labāk. Ja tā ir tikai fantāzija, nevis skaidri zināms fakts, tad nav pamata uz to cerēt. Cilvēkiem, kuri ilgstoši pārstrādājas, parādās domas par atlūguma iesniegšanu, jo šķiet, ka tādu slodzi vairs nevar izturēt.

Krītas arī darba kvalitāte, jo vajag vairāk laika, lai padarītu to, kas agrāk prasīja mazāk laika. Šādi cilvēki mēdz nest darbu uz mājām, turklāt ne tikai domās, bet gluži burtiski – pārnāk mājās, paēd vakariņas un sēžas pie datora, lai turpinātu strādāt. Te gan jāpiebilst, ka radošo profesiju pārstāvjiem darba nešana uz mājām ir normāla parādība, jo viņu darbs ir arī dzīvesveids. Tas raksturīgs arī uzņēmējiem, kuri nesen sākuši biznesu. Tāpēc svarīgi sev pajautāt – vai darbs ir visa mana dzīve vai tomēr mani interesē arī vēl kaut kas cits?

Vairāk par to, ko pārstrādāšanās nodara tavam organismam un kā iemācīties darīt mazāk, lasi žurnāla “100 labi padomi” jūlija numurā. Jūlija “100 labos padomos” arī zāļu sieva Līgas Reiteres padomi, kā izmantot gurķi skaistumkopšanā un farmācijas doktores Vijas Eniņas pamācības, kā kliņģerīti izmantot veselības uzlabošanā.