Latviešu mīlētākais itālis Luka Banki: “Es neesmu burvis”
Pateicoties pagājušā gada Latvijas panākumiem Pasaules kausā basketbolā un iegūtajai piektajai vietai, šķiet, Luka Banki strauji kļuva par vienu no latviešu mīlētākajiem itāļiem. Olimpiskās kvalifikācijas un cerību par olimpiskajām spēlēm noskaņās žurnāls "jauns OK" aprunājās ar Luku par to, kāpēc “Lido” ir obligāta pietura jebkurā Latvijas apmeklējumā un kas kopīgs latviešiem ar itāļiem. Interviju lasi žurnāla jaunākajā numurā.
Es domāju, ka sāksim no paša sākuma. Pastāsti par savu bērnību Groseto pilsētā! Varbūt vari padalīties ar kādām būtiskām bērnības atmiņām un to, kāda bija mazā Lukas bērnība?
Es biju normāls bērns, kas auga četru bērnu ģimenē. Mēs nebijām tipiskā sportistu ģimene, jo mani vecāki nekādi nebija ar to saistīti, bet mans vecākais brālis un māsa spēlēja basketbolu. Tieši tā iemesla dēļ arī es astoņu gadu vecumā aizgāju uz savu pirmo treniņu.
Es neteiktu, ka tā bija tūlītēja iemīlēšanās šajā sporta veidā. Mana pieeja basketbolam kļuva nopietnāka ap vienpadsmit gadu vecumu, kad mana ģimene pārcēlās uz citu pilsētu, kur es satiku lieliskus trenerus un komandas biedrus, kas manī palīdzēja iedzīvināt kaislību pret basketbolu. Tiku labi skolots un tādējādi veidoju savu vērtību sistēmu, kas arī lielā mērā nosaka to, kāds esmu tagad.
Kur tu pārsvarā pavadi laiku – Itālijā vai Latvijā?
Pārsvarā Itālijā. Šeit es pavadu patiesībā ļoti īsus periodus, bet, ja tā padomā, vasaras nav nemaz tik īsas. Kopš trenēju šeit jau pēdējās trīs vasaras, vairāk laika pavadu Latvijā, nevis Itālijā. Man te ļoti patīk, arī tad, kad esmu šeit ziemas laikā. Es neesmu pieradis pie sniegotām ainavām, un man arī latviešu kultūra ir kaut kas unikāls. Kad es ierodos Rīgā un pastaigājos cauri sniegotai pilsētai, ir tāda unikāla un mierīga sajūta. Man, protams, ļoti patīk te arī vasarā, vietējā daba, jūras piekraste, meži, pilsēta. Lieliski! Man patīk pavadīt laiku te, jo manās mājās Itālijā ir +35 grādi un traki mitrs gaiss. Kad es saviem bērniem stāstu, ka šeit staigāju garajās biksēs un džemperī, viņi man netic.
Runājot par tavu ģimeni un bērniem, kā viņi sadzīvo ar tavu mūžīgo būšanu ceļā?
Viņi ir daļa no ģimenes, kurā ir basketbola treneris, līdz ar to ir pieraduši. Mana karjera vienmēr ir pieprasījusi būt ceļā, un arī kopā esam daudz braukājuši un pārcēlušies Itālijas ietvaros. Bet manai meitai ir 30 un dēlam – 26 gadi, tāpēc patiesībā tā īsti vairs nav problēma, un esmu priecīgs, jo viņi jau ir lieli. Es ticu, ka arī mans dzīvesveids ir palīdzējis viņiem būt drosmīgākiem un nebaidīties no pasaules apceļošanas. Viņiem abiem patīk gūt jaunu pieredzi un paplašināt horizontus, bet, kad tiekamies, kopā pavadām lieliskus mirkļus.
Kopš pavadi vasaras Latvijā, noteikti esi ievērojis kādas latviešu tradīcijas. Vai tev ir kādas mīļākās?
Protams. Mums visiem ir vajadzīgs nedaudz “līgo, līgo”.
Vai tu plāno šogad svinēt? (Saruna notiek īsi pirms Līgo svētkiem – red. piezīme.)
Tas ir mans pienākums. Ja es 23. jūnijā atnākšu uz trenažieru zāli, es tajā būšu vienīgais. Šis ir saspringts laiks mūsu grafikā, bet labākais, ko es šajā gadījumā varu darīt savu spēlētāju labā, ir dot brīvdienu, lai nosvinētu svētkus. Mēs trenēsimies 22. un 24. jūnijā, bet 23. ir svēta brīvdiena. Arī man. Es mēģināšu pabūt dabā un paelpot nedaudz “Latvijas”.
Kā, tavuprāt, atšķiras Itālija no Latvijas?
Tradīciju ziņā ir ļoti daudz atšķirību. Kad es šeit ierodos, mani pārsteidz baltās naktis, kad ir gaišs 20 stundas diennaktī. Tas ir kaut kas burvīgs un prātam grūti aptverams. Tas dod sajūtu, ka diennakts ir pat 28 stundas gara. Arī dzīvesstils starp latviešiem un itāļiem ir diezgan atšķirīgs, līdz ar to arī cilvēku īpašības. Lai gan pats esmu no Vidusjūras reģiona, es te kaut kā jūtos iederīgs un domāju, ka man ir izdevies nodibināt spēcīgāku saikni ar cilvēkiem, ar ko šeit kopā strādāju un pavadu laiku. Lai gan ir šīs kultūras atšķirības, esmu novērojis, ka latviešu spēlētāji ļoti labi adaptējas ārzemju komandās, piemēram, Itālijā. Mums kaut kā izdodas sastrādāties.
Es pieļauju, ka kopēja kaislība pret basketbolu arī palīdz, vai ne?
Tādā vidē kā basketbols tas ir jo īpaši jūtams tagad, kad tiek gūti vairāki panākumi izlasē. Es šeit ierados kā kaut kāds nezināms itālis ar kaut kādu saistību basketbolā. Tagad es eju pa ielu un cilvēki mani sveicina un sauc: “Luka, Luka!” – citreiz pat apstādina mašīnas un atver logus, lai mani pasveicinātu vai uztaisītu kopīgu bildi. Es jūtos ļoti lepns, ka cilvēki mani atpazīst un novērtē manu darbu. Latvieši ir samērā distanti un piezemēti, bet, kad tie sauc mani vārdā uz ielas un ir priecīgi satikt, es jūtos tiešām labi.
Itāļi ir ļoti patriotiski par savu virtuvi. Noteikti tev kā itālim ir svarīgi arī labi paēst. Kas ir tas, kas tev garšo, esot Latvijā?
Es teiktu, ka neesmu pārāk izvēlīgs ēdājs. Man patīk garšīgs ēdiens, labs vīns. Ja godīgi, Rīga man piedāvā visu, ko es vēlos. Bet man garšo arī vietējā virtuve. Kad esmu šeit, vismaz vienu reizi aizeju uz Lido. Tur ir plašs piedāvājums, no kā izvēlēties, un man patiesībā tur ļoti garšo. Man garšo zupas, kā arī dažādība, ko iespējams panākt ar vietējiem izejmateriāliem. Patiesībā tas ir līdzīgi kā Itālijā. Protams, mums ir citādāks klimats un paņēmieni, kas ļauj izaudzēt plašāku izejvielu klāstu nekā vairāk uz Eiropas ziemeļiem, bet arī šeit ir pieejami lieliski vietējie produkti, no kā gatavot. Es bieži gatavoju arī pats un gribu teikt, ka man diezgan labi sanāk. Itāļu ēdienu gatavošana ir samērā vienkārša, un, kā man šķiet, arī latviešu virtuve nav pārāk sarežģīta.
Pieļauju, ka tevi Latvijā mēdz apciemot ģimene un draugi. Vai ir kas īpašs, ko tu vienmēr viņiem iesaki apmeklēt, nogaršot, ieraudzīt?
Es cenšos viņiem reklamēt Latviju kā tādu, jo liela daļa itāļu nemaz nezina par šo valsti un tās skaistumu. Rīga ir brīnišķīga ar savu kultūru, arhitektūru un daudz ko citu, jo īpaši vasarā. Man ļoti patīk ar viņiem pavadīt laiku pie dabas, jūras piekrastē. Man patīk vērot saulrietu pie jūras, dzert vīnu un skatīties, kā saule lēnām iekrīt jūrā. Tas ir tas, ko es iesaku saviem tuvajiem.
Visu interviju lasi žurnāla “jaunsOK!” jaunajā numurā. Vēl žurnālā par džungļu ceļojumu burvību, influenceru dzīves ēnas pusēm, vasarīgām dāvanu idejām un modi, kas ļauj sapņot. Saruna ar Ārlietu ministri Baibu Braži par pirmajiem mēnešiem jaunajā amatā un digitālā satura veidotāju un šova “Balss maskā” uzvarētāju Nansiju Garkalni par sevis meklējumiem.
