Skolotāja sit ar dūrēm pa galvu, bērniem bail doties uz skolu

Lūk, ko rakstīja lasītāja "Izveidojusies man nedaudz neizprotama situācija. Bērns, kurš mācās pirmajā klasē, pastāsta, ka audzinātāja stundas laikā situsi klasesbiedreni ar kulakiem pa galvu un raustījusi aiz matiem. Meitene nav zinājusi atbildi. Kā man jārīkojas? Ja skriešu pie audzinātājas, tad var izveidoties situācija, ka uzēstos uz manu bērnu, bet arī klusēt nevar. Varbūt bērns kaut ko ir pārpratis?"

Mamma arī raksta, ka grūti pašlaik ir arī viņam bērnam, kas uz skolu iet ar bailēm un nelabprāt, jo baidās no tādas pašas reakcijas, ja nezinās pareizo atbildi.

Āprakstīto konfliktu Rīgas 53. vidusskolas psiholoģe​ Zanda Šneidere vērtē kā risināmu. Tikai vajag saņemties to darīt: "Jā, mamma tiešām ir nonākusi sarežģītā situācijā ar daudzām iespējām un jautājumiem. Sākšu ar mammas bažām par to, vai viņas bērns varbūt ir pārpratis situāciju. To var noskaidrot sarunā ar bērnu mierīgi runājoties un uzdodot precizējošus jautājumus.

Manuprāt, svarīgi būtu noskaidrot, kāda skolotāja ir ikdienā, ko viņa parasti dara, ja kāds nezina pareizo atbildi, nav izpildījis mājas darbu vai blēņojas. Tāpat ir svarīgi saprast, kādas attiecības ar skolotāju ir bērnam, kā viņš uztver šo pedagogu - pārsvarā draudzīgu vai bargu.

Uzdodot jautājumus par aprakstīto situāciju var precizēt, kā tas viss ir noticis, vai tādas darbības ir pirmo reizi vai vardarbība no pedagoga puses ir bijusi arī agrāk. Domāju, ka šādā sarunā ir iespējams nojaust, vai bērns kaut ko ir pārpratis vai tieši otrādi, situāciju uztvēris korekti. Domāju, ka vērtīgi būtu aprunāties ar klasesbiedru vecākiem, iespējams, ka citi bērni mājās ir stāstījuši kaut ko līdzīgu. Domājot par bērnu, kuram ir bail iet uz skolu, būtu svarīgi saprast, kā bērns vispār dzīvē uztver un pārdzīvo savas neveiksmes un nezināšanu, atbalstīt viņu un sniegt drošības sajūtu par to, ka vecāki viņu atbalstīs un palīdzēs.

Ko tālāk? Iet vai neiet pie skolotājas? Domājot par to, kādu ziņu ar savu rīcību mēs sūtam bērnam: ejot uz skolu un risinot jautājumus, mēs stiprinām bērnā pārliecību, ka nepametīsim viņu nelaimēs, ka palīdzēsim, aizstāvēsim un atbalstīsim viņu. Ar savu uzvedību parādam bērnam, kā rīkojas atbildīgi pieaugušie. Ja mammai ir izveidojušās labas attiecības ar skolotāju un mamma skolotājai uzticas, tad var iet pie skolotājas runāt par radušos situāciju. Ja mammai ir bažas par to, kādas attiecības pēc sarunas veidosies ar šo skolotāju, var runāt ar direktora vietnieku izglītības jomā sākumskolas posmā un izteikt savu satraukumu un aizdomas par skolotājas vardarbīgo rīcību. Protams, ka var uzreiz griezties bērnu tiesību aizsardzības institūcijās, bet, manuprāt, tomēr ir svarīgi sākt ar skolas resursiem, īpaši, ja situācija ir neskaidra. Skolas administrācijas pienākums ir izvērtēt situāciju un rīkoties. Kā jau minēju, mamma var aprunāties ar klasesbiedru vecākiem, iespējams, ka saruna ar skolas administrāciju  vai skolotāju varētu notikt arī kopā ar citiem vecākiem.

Lai gan gadījumi, kad skolotājs ir fiziski vardarbīgs pret skolēniem samazinās, domāju, ka daudzi vecāki ir sastapušies ar līdzīgām neizprotamām un neērtām situācijām saistībā ar saviem bērniem un viņu skolotājiem. Es aicinātu vecākus neieņemt upura pozīciju, bet runāt ar skolotājiem, skolas administrāciju, jo tikai tā var risināt problēmu. Domājot, vai tas nekaitēs jūsu bērnam - ja skolotāja ir vardarbīga ( fiziski, verbāli, emocionāli), bet neviens par to nerunā un uz to nereaģē, kaitējums bērnam tiek nodarīts atkal un atkal."

Situāciju portālam "Mammamuntietiem.lv" komentē arī  Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere. Viņa norāda, ka ir apsveicami jau tas vien, ka mamma nav palikusi vienaldzīga situācijā, kurā tiešais cietušais nav viņas bērns.

Tomēr, spriežot pēc komentāra, var secināt, ka arī citi klases bērni, redzot šādu attieksmi, var iegūt nopietni emocionālu traumu. Bērns, kas ir vardarbības gadījuma aculiecinieks, ir trauksmes stāvoklī, baidās no skolotājas, tas var atstāt negatīvas sekas arī uz attieksmi pret skolu un mācībām kopumā.

Minētā situācija var radīt tālākas negatīvas sekas, piemēram, ilgstošu trauksmi, nervozitāti, miega traucējumus, enurēzi, tikus uc. izpausmes, kā arī negatīvi iespaidot bērna prieku un motivāciju apmeklēt skolu un aktīvi iesaistīties mācību procesā.

Līdz ar to ir svarīgi zināt, ka par vardarbības gadījumiem izglītības iestādēs (skolās, pirmsskolās u.c. izglītības iestādēs), īpaši gadījumos, kad vardarbīgi izturējies iestādes darbinieks (pedagogs, tehniskais darbinieks vai cits iestādes darbinieks) ir jāinformē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 236.12 pantu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izskata šā kodeksa 172.2 (par pārkāpumiem, ko izdarījušas institūciju amatpersonas vai darbinieki) un 172.3 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Informāciju par vardarbības gadījumiem izglītības iestādē var nosūtīt ne tikai iesnieguma veidā, bet arī elektroniski, nosūtot informāciju iz  e-pasta adresi: pasts@bti.gov.lv, vai zvanot valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem informācija pieejama inspekcijas mājas lapā: www.bti.gov.lv, vai zvanot pa inspekcijas Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālruņa Nr.116111, darba laiks: darba dienās no plkst. 08:00 līdz plkst. 23:00, sestdienās no 08:00 līdz 22:00, svētdienās no 10:00 līdz 22:00. Sniedzot informāciju par iespējamu vardarbības gadījumu, ziņotājam ir tiesības lūgt saglabāt viņa anonimitāti.

Inga Millere vērš bērnu vecāku un citu iedzīvotāju uzmanību uz to, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73.panta pirmajā daļā noteiktajam, ka katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu, kā arī tad, ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Pēdējo gadu laikā vecāku sūdzību skaits par par izglītības iestāžu darbinieku vardarbīgu izturēšanos pret bērniem pieaug. Iespējams, ka ne visos gadījumos par vardarbīgām vai nepedagoģiskām metodēm tiek ziņots inspekcijā. Daļa vecāku problēmsituācijas risina iestādes vai pašvaldības ietvaros.

Savukārt gadījumos, kad izglītības iestādes darbinieks tiek administratīvi sodīts, darba devēja pienākums ir izbeigt darba attiecības ar sodīto darbinieku. Jāņem vērā apstāklis, ka valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektora piemēroto administratīvo sodu darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniekam. Savukārt priekšnieka pieņemto lēmumu darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā. Gadījumos, kad inspekcijas lēmums ir pārsūdzības procesā tiesā, inspekcijas piemērotais sods nav stājies spēkā.

mammamuntetiem.lv / Foto: Shutterstock