Ceļojam uz Ņujorku: kā to pieradināt 7 dienās. Plānošanas triki, cenas, iespaidi

Mans 2023. gada mērķis bija apciemot Ņujorku un pārliecināties, vai popkultūrā projicētā glamūrīgā ikdiena tiešām ir tik skaista, kā šķiet. Tā nu augusta beigās kopā ar draugu devāmies budžeta ceļojumā iepazīt un pieradināt “lielo ābolu” jeb slaveno metropoli ar 8,5 miljoniem iedzīvotāju.

Plānošanas triki un prioritātes

Spriežot pēc lidsabiedrību piedāvājumiem, visi ceļi ved nevis uz Romu, bet gan uz Ņujorku, tomēr iespējas krietni ierobežo ceļojuma budžets. Tā kā mans hobijs ir regulāra Skyscanner piedāvājumu monitorēšana, diezgan ātri sapratu, ka lidojumi jāmeklē aviokompānijā SAS, kas ne tikai piedāvā vienkāršu pārsēšanos Skandināvijas pilsētās un regulārus reisus uz sapņu zemi Ņujorku, bet arī iespaidīgas atlaides jauniešiem līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot). Gluži kā akciju tirgū, pētot dažādu indeksu un vērtspapīru vērtības izmaiņas, pāris nedēļas medīju datumus, kad būtu braukt visizdevīgāk, un pavisam drīz kārotās biļetes uz Ņujorku augusta beigās bija rokā!

Tomēr ar lētajām biļetēm stāsts par Ņujorkas ceļojuma izmaksu plānošanu nebeidzas – jāpieņem svarīgais lēmums, kur apmesties. Apkārtējie, kas Ņujorkas šarmu uz savas ādas jau izbaudījuši, ieteica palikt kādā Manhetenas viesnīcā, jo Ņujorka ir milzīga un labāk tomēr dzīvot kaut kur centrā. Taču pēc skrupulozas Booking.com piedāvājuma izpētes un viesnīcu mājaslapu analīzes nolēmu, ka palikšana Airbnb īres dzīvoklī, turklāt ārpus Manhetenas salas, būs maciņam daudz draudzīgāka izvēle. Un Airbnb taču ļaus ietaupīt uz brokastu gatavošanu, vai ne? Ak, naivā es, bet par to parunāsim mazliet vēlāk...

Pat lielākais staigāšanas fanāts apliecinās, ka izbaudīt Ņujorku bez sabiedriskā transporta atbalsta ir neiespējami, tāpēc būtiski naktsmītni izvēlēties sabiedriskā transporta krustpunktā. No mūsu mājvietas Bruklinā desmit minūšu gājiena attālumā atradās trīs metro pieturas, un katrā piestāja cita līnija.

Tā kā esmu aizrautīga ceļojumu plānotāja (draugs mani reizēm smejoties sauc par Padomju Savienību, jo katram ceļojumam izveidoju kaut ko līdzīgu piecgades plānam), man ir svarīgi izveidot sarakstu ar vietām, ko vēlos apmeklēt. Iedvesmai lieti noder TikTok lietotāju pieredze, kas gan ir diezgan ironiski, jo ASV apņēmīgi mēģina ierobežot un aizliegt TikTok lietošanu valsts drošības apsvērumu dēļ (Sociālā medija platforma TikTok pieder Ķīnas uzņēmumam ByteDance. ASV likumdevējam rūp, lai ByteDance nenopludina ASV lietotāju datus Ķīnas valdībai – Red. piez.). Lai gan daļa apskates objektu gluži kā karsts kartupelis tika mētāti no dienas uz dienu noguruma un laikapstākļu dēļ (+35 grādi nav nekāds joks), septiņās dienās paspējām apskatīt visu, kas bija ieplānots.

Ko romantiskās komēdijās tev nestāsta

Ņujorkā arī dzīvē viss ir tieši tikpat glīti kā fotogrāfijās un filmās. Taču, kad runa ir par citām maņām un “tūristīgām” pieredzēm, ir daudz aspektu, par kuriem man šķita – tik traki jau nebūs, vai par kuriem man vispār nebija ne jausmas. Lūk, skarbā realitāte, ko romantiskās komēdijās tev nestāsta!

* Kondicionieris. Par amerikāņu apsēstību ar kondicionieriem biju dzirdējusi jau iepriekš, tomēr nekas mani nebūtu varējis sagatavot teju arktiskam aukstumam. Lai gan vēsākas iekštelpas pēc +35 grādu svelmes betona džungļos bija patīkamas pārmaiņas, nebiju rēķinājusies, ka līdzi vienmēr jābūt diviem apģērbu komplektiem, jo temperatūras atšķirība ir radikāla. Ja plānots apmeklēt kādu muzeju, jaunais topiņš ar atkailināto muguru jāatstāj mājās, lai neapsaldētu nieres, un drošības labad līdzi jāpaķer kāds džemperis.

* Muzeju veikali. Rietumeiropā, lai tiktu ārā no muzeja pēc visu ekspozīciju apskates, jānodur acis un jāskrien cauri obligātajam pirms-izejas suvenīru veikalam, jo krist kārdinājumā un nopirkt kārtējo ledusskapja magnētiņu, skatkartīti atvilktnes dzīlēm vai šiku grāmatu, kas labi izskatītos uz kafijas galdiņa, bet nekad netiks atvērta, ir viegli. Lielā daļā Ņujorkas muzeju suvenīru veikali ir ļoti veiksmīgi paslēpti. Ja kāds konkrēts suvenīrs tiešām ir nepieciešams, jāņem talkā muzeja karte un jāmeklē, kur tāds atrodams. Patīkami neuzbāzīgi. Šai pārmērību pilnajā pilsētā pat šķita mazliet savādi, ka neviens nemēģina obligāti pārdot kaut ko, kas tev nav nepieciešams.

Iztrūka arī ierasto Rietumeiropas ielu tirgotāju, kas skraida apkārt ar luksusa zīmolu somiņām. Tiesa, Ņujorkā šis process ir optimizēts – garāmgājējiem tiek piedāvāts apskatīt somiņu bukletu, taču arī šie darboņi sastopami reti un uz kopējās cilvēku masas fona šķiet nemanāmi.

* Dārzeņu deficīts. Ja kāds jautā manus iespaidus, vispirms pastāstu par uzturu. Kas maksā, tas liek mūziku, šajā gadījumā – dārzeņus uz šķīvja. Iespējams, Ņujorkas piepilsētās vai konkrētos rajonos situācija ir citādāka, taču mēs sastapāmies ar grūtībām iegādāties svaigus augļus vai dārzeņus par saprātīgu cenu veikalos un ēstuvēs. Pat iespaidīgi lielos pārtikas veikalos augļiem un dārzeņiem labākajā gadījumā ir atvēlēts mazs stūrītis, kamēr saldētavu un pusfabrikātu plaukti stiepjas līdz griestiem. Tipisko amerikāņu diner restorānu piedāvājumā ir visdažādākie pankūku, omlešu un sendviču veidi, taču tie lielākoties sastāv no pārmērīga cukura daudzuma un dažādiem gaļas veidiem. Tiešām svaigus, apetītlīgus burkānus, kāpostus un citus latviešu dvēselēm pazīstamus dārzeņus mums izdevās atrast Chinatown – Ķīniešu kvartālā, mudinot atgriezties šajā apkaimē un nodoties pārtikas klāsta pamatīgākai izpētei.

Kad dārzeņu meklējumus jau bijām metuši pie malas, savu amerikāņu glutēna bagāto uzturu nolēmām dažādot ar piena produktiem un mazāku cukura daudzumu. Padoms pašiem sev nākamajiem ceļojumiem – ja uz iepakojuma ir rakstīts “sugar-free” vai “x% less sugar”, tas nenozīmē, ka garša būs kā Eiropā. Tas nozīmē, ka produkts tik un tā būs šķebinoši salds – cukurs ir aizstāts ar vairākām karotēm cita briesmīga saldinātāja. Līdzīgi jāuzmanās arī no visām filmās redzētajām brokastu pārslām – pēc slavenajām Lucky Charms man vēl ilgi negribējās ēst neko, kas kaut attāli līdzinātos desertam.

* Cenas. Protams, daudz kas ir atkarīgs no apkaimes, kur esi apmeties, tomēr Ņujorkā, šķiet, dārgs ir pilnīgi viss, izņemot sabiedrisko transportu, kosmētiku un apģērbu. Raksta sākumā minēju, ka apzināti izvēlējos dzīvot Airbnb, lai varētu pati gatavot vismaz brokastis un ietaupīt uz ēdienreizēm. Šis plāns diezgan ātri izgāzās jau pirmajā pārtikas veikala apmeklējuma laikā, kad pamanījām, ka kaste olu maksā ap pieciem dolāriem, klucītis siera sasniedz astoņus dolārus, bet dārzeņu klāsts bija neticami šaurs, toties dārgs. Mazs augļu trauciņš par septiņiem dolāriem lika man pārdomāt visas dzīves izvēles.

Lai gan iepriekš tiku brīdināta, ka Ņujorka ir dārga pilsēta, man šķita, ka tas ir pārspīlēti, turklāt daudzas, arī ne tās lētākās vietas pasaulē, jau ir redzētas. Tomēr pārtikas cenas ļoti ātri liek saprast, kāpēc cilvēki tik daudz ēd ārpus mājas. Vietējo studentu stāsti par to, ka laša gabaliņš tiek rūpīgi taupīts vairākām ēdienreizēm, jo tik dārgu mantu nedrīkst apēst vienā piegājienā, iedvesmo turēties tālāk no pārtikas veikaliem un doties kafejnīcu un ātrās ēdināšanas iestāžu virzienā.

* Marihuānas aromāts. Šis gan ir kaut kas, ar ko es nebiju rēķinājusies. Marihuānas lietošana kopš 2021. gada Ņujorkā ir legāla. Tā kā mani marihuānas patēriņa iespējas neinteresē, šim aspektam ceļojumu nekādi nevajadzētu ietekmēt, taču tās konstantais aromāts ir klātesošs ikviena pilsētas iemītnieka un tūrista dienas gaitās. Ja parkā ir norādīts, ka tur neko nedrīkst pīpēt, vari būt pilnīgi droša, ka tūlīt aiz parka žoga būs kūpinātāju bariņš. Un nav pat lielas starpības, kurā dienā, cikos vai pa kādu rajonu sanāk pastaigāties – ar garantiju sastapsi kādu, kura aromāts mentāli tevi taisnā ceļā aizvedīs atmiņās par pēdējo ceļojumu uz Amsterdamu.

* Beisbols. Filmās visi vienmēr raujas uz beisbola spēlēm un izķer pēdējās labās biļetes, lai piedzīvotu šo amerikāņu kultūrai svarīgo sporta veidu klātienē. Tā kā es noteikumus nepārzinu, uz beisbolu izlēmu doties tikai tādēļ, ka biļetes maksāja vien padsmit dolārus. Spēles laikā pamazām izdevās saprast noteikumu pamatprincipus, taču tas spēles gaitu nepadarīja aizraujošāku. Arī amerikāņi par spēlē notiekošo pārāk nesatraucās – cilvēki turpināja nākt un iet visu divu ar pusi stundu laikā, pārnēsājot jaunus alus toverus, vistu spārniņu kalnus un milzīgus hotdogus… No spēles izdevās atvest mājās bezmaksas suvenīru – ja arī nepaveicas noķert beisbola bumbiņu, pie ieejas katram atnācējam rokā tiek iespiests Yankees komandas krekls, līdz ar to izpaliek problēma – “man jāatved suvenīrs no beisbola spēles, lai visi zinātu, ka es to apmeklēju”.

Kas jāredz

Ņujorka ir pilsēta, kurā darāmā un skatāmā neaptrūkstas nekad. Taču, ja es iepazītu Ņujorku no nulles vēlreiz, šīs būtu tās vietas, ar kurām es sāktu. Vai vismaz turpinātu uzreiz pēc tipisko tūrisma punktu apskates (muzeji, Empire State Building, Brīvības statuja un visas citas vietas, kas attēlotas katrā Ikea vai Alandeko Ņujorkas fotogrāfijā).

1. Rūzvelta sala. Ņujorkā dzīvot es negribētu, jo betona džungļi manai gaumei ir pārāk nomācoši, bet, ja man akurāt piedāvātu dzīvokli ar balkonu Rūzvelta salā, būtu jāpadomā. Rūzvelta sala atrodas gaisa tramvaja brauciena attālumā no Manhetenas (biļetes izmaksa ir iekļauta dienas metro biļetē), un šis gandrīz vai bezmaksas brauciens ir īpašs ne tikai ar savu gleznaino skatu uz Manhetenu un Hudzonas upi, bet arī ar iespēju uz visu debesskrāpju pasauli paskatīties no malas. Tikai nepaļaujies uz iespēju pa tramvaja logu safotografēt jaunu plejādi ar Instagram bildēm – šādai avantūrai logi ir pārāk nošmulēti. Sala ir īpaša ar savu cilvēcību un šķietami vienkāršo ikdienu, kur cilvēki uz balkoniem sauļojas, bērni spēlē futbolu un peldas publiskajā baseinā, kamēr citi atbraukuši apciemot tuviniekus uz salas pansionātu. Dzīve tur kūsā, taču daudz mērenākā un Latvijai saprotamā ritmā, raisot asociācijas ar Mežaparka vai Ķīpsalas idilli.

2. Bruklina un Dumbo. Vai esmu apmierināta ar izvēli dzīvot Bruklinā, nevis Manhetenā? Jā, jā un vēlreiz – jā! Pusstundu garie braucieni ar metro līdz populārākajām Manhetenas apskates vietām bija tā vērti, jo rītos un vakaros mūs sagaidīja Bruklinas autentiskais šarms ar šaurajiem namiņiem, vietējām picērijām un beigeļu vietām, kā arī burvīgo Prospect Park (manā “vietējās” ieskatā – daudz piemīlīgāks par Centrālparku!). Rajonā valda tāda dikti iemīļota Miera ielas-Brasas-Briāna kvartāla atmosfēra. Garšīgas vietas, kur iegriezties, – Front Street Pizza picērija, Tom’s Diner (Seriāla Seinfield fani novērtēs, un nezinātāji apsvērs domu to noskatīties), Olde Brooklyn Bagel Shoppe beigeļu kafejnīca. Tuvāk Hudzonas upei no Bruklinas paveras burvīgs skats uz Manhetenas panorāmu – Dumbo rajonā noteikti būs iespējams noknipsēt skaistākos debesskrāpju skatus. Iesaku arī pāriet pāri Bruklinas tiltam tieši no šī krasta – tautas un ielu tirgotāju būs daudz mazāk.

3. Mūzikls. Kāds Brodvejas mūzikls pavisam noteikti ir apmeklējuma vērts! Piedāvājumu klāsts ir nesamērīgi plašs, ietverot gan tādus zināmus grandus kā Operas spoks vai New York, New York, gan tādus tikai Brodvejai raksturīgus brīnumus kā Some Like It Hot vai Juliet! (jā, mūzikls par Džuljetu bez Romeo). Nolēmām izzināt specefektu burvību, aizejot uz Atpakaļ nākotnē, un tas patiešām bija tikpat izcils kā mūsu ekspektācijas. Scenogrāfija liek nobālēt jebkuram Latvijas mūziklu uzvedumam, taču pati mūzikla kultūra vairāk līdzinās kino apmeklējumam. Ja Latvijā šķiet normāla prakse kādu glāzi šampanieša iedzert starpbrīdī vai pirms izrādes sākuma, Ņujorkā ierasts vīna glāzi vai kādu stiprāku kokteilīti malkot izrādes laikā no ērtās skatītāju sēdvietas. Interesanti, ka dzērienu cenas nekur nebija norādītas un par tām uzzinājām tikai maksāšanas brīdī. Tas, visticamāk, darīts ar gudru ziņu, jo, ja es iepriekš būtu zinājusi, ka mana vīna glāze izmaksās 18 dolārus, iespējams, pārdomātu. Tomēr bārmenis godīgi uz divām atkārtoti izmantojamām plastmasas glāzēm arī izlej gandrīz veselu pudeli – vismaz dzēriena pietiek visai izrādei, un skaisto glāzi varēju iespiest koferī uz Rīgu.

4. Konijailenda (Coney Island). Iedomājies Holivudas filmas cienīgu pludmali, kurā izvietoti Disnejlendas karuseļi, bet visam ir tāda neizskaidrojama Austrumeiropas aura! Nu, apmēram tāda ir Konijailenda! Aptuveni stundas metro brauciena attālumā no Manhetenas atrodas pludmales smilšu un Atlantijas okeāna ieskauts atrakciju parks. Aizturot elpu, drosmīgi braucām uz turieni sestdienas rītā tieši uz atvēršanos, cerot, ka izdosies izvairīties no visiem vizināties gribētājiem, tacu mūsu bažas bija liekas – vietējie stāvēja rindās uz promenādē izvietotajiem ēdienu stendiem, nevis atrakcijām. Iespējams, tas saistīts ar to, ka vecākās atrakcijas, tostarp autentiski amerikāņu kalniņi, ir teju simt gadu vecas un no attāluma diezgan šausminoši klab. Eiropas drošības standarti šiem braucamajiem blakus nav stāvējuši – ideju, ka rokas varētu teatrāli pacelt virs galvas un izbaudīt katru kritienu, atmetām diezgan ātri, jo bez kārtīgas turēšanās draudētu arī īsts kritiens. Starp citu, Konijailendā ir paliela Austrumeiropas diaspora. Daudzi uzraksti ir krievu valodā, un ir arī Austrumeiropas pārtikas veikali. Ja garā ceļojuma laikā sagribas īstus pelmeņus vai kefīru, zini, kurp doties!

5. Little Island un High Line parks. Leģenda vēsta, ka modes dizainerei Diānai fon Firstenbergai un uzņēmējam Berijam Dilleram gribējās pa savu dzīvokļa logu redzēt kaut ko nedaudz eksotiskāku par Ņujorkas jumtiem, tāpēc viņi Hudzonas upē uzbūvēja mākslīgu salu Little Island. Šobrīd upē ir izvietotas 132 betona “tulpes”, uz kurām izveidots parks, kafejnīca, kā arī dažādas skatu platformas un amfiteātris. Bieži vien tur notiek arī dažādi kultūras pasākumi. Little Island apmeklējums liek atkārtoti apbrīnot, ko par naudu iespējams paveikt. Pavisam netālu atrodas vēl viens it kā ne no kā uzbūvēts brīnums – High Line parks, kas ir uz vecām tramvaja sliedēm ierīkots bezmaksas botāniskais dārzs. Tas gan ir tūristu pārpildīts un brīžam izskatās kā aizaugusi promenāde, nevis parks, taču kontrasts starp pļavu, ielu zem kājām un debesskrāpju virsotnēm virs galvas ir iespaidīgs. Gan Little Island, gan High Line park ir bez maksas – lieliska ideja aktivitātei svaigā gaisā.

6. Chinatown. Labākais un lētākais ēdiens ir tieši Chinatown. Jā, mans viedoklis ir nelokāms. Lai gan Ņujorkā ir gan itāļu, gan brazīļu, gan ukraiņu apkaimes, Ķīniešu kvartāls man šķita visiespaidīgākais gaismiņu un interesanto ieskrietuvju dēļ. Mūsu favorīti bija no skata pavisam necilas nūdeles par 3,50 dolāriem, ko pirkām no ielu tirgotāja, neiedomājami garšīgas bulciņas ar cūkgaļas-ananasu pildījumu (ja zināt, kur kaut ko tādu var dabūt Rīgā, lūdzu, painformējiet mani), kā arī ārkārtīgi estētiski glīta ledus tēja ar zelta pārslām. Par visiem ieteikumiem paldies TikTokam! Galvenais ir izpētīt Google maps atsauksmes un nebaidīties iet iekšā arī tad, ja vieta no ārpuses šķiet pavisam necila un varbūt drusciņ nolaista.

Fakti

* Lidojuma biļetes pirkām sešus mēnešus iepriekš, kombinējot SAS, airBaltic, Ryanair reisus.

* Lidojuma izmaksas: 412 EUR vienam cilvēkam ar bagāžu, pateicoties SAS jauniešu atlaidēm.

* Airbnb izmaksas: 1300 EUR uz 10 naktīm Bruklinā;

* ASV pavadījām deviņas pilnas dienas, divas no tām – Vašingtonā.

* Noderīgi: lejupielādē lietotni Citymapper. Tā ir kā Google maps, tikai vēl niansētāka, norādot pat precīzu ieeju metro stacijā. Ņujorkā tas izrādījās sevišķi svarīgi, jo dažas metro ieejas ved tikai vienā virzienā – ja gadījumā vajag pretējo, vari čāpot atpakaļ virszemē un ielas otrā pusē vēlreiz kāpt lejā.