Citāds kultūršoks, tuksnesis un ķirsītis uz kūkas - ceļojam uz Dubaiju, kur iespējams ir viss

Es nojautu, ka tas būs iespaidīgi, taču nebiju gatava tam, ka Dubaija mani pārsteigs tik ļoti. Zināju taču, uz kurieni braucu, biju lasījusi, ar kādu vērienu pilsēta tapusi, esmu redzējusi neskaitāmas fotogrāfijas, video un bijusi metropolēs. Visbeidzot jau sen esmu pārliecinājusies, ka dabas varenību un skaistumu nespēj pārspēt neviena lielpilsēta, un es joprojām tā domāju, taču jāatzīst – Dubaija mani satrieca. Tā tiešām ir grandioza pilsēta, kam nav līdzīgas.

Protams, jēgpilni ieguldīti līdzekļi ir atslēgas vārds. Te viss ir lielāks, grandiozāks un greznāks nekā citur pasaulē, pārspējot jebkuras iztēles robežas. Dubaijai pieder neskaitāmi Ginesa rekordi, taču arhitektūras brīnumi, debesskrāpji, strūklakas un mākslīgā sala Palma Džumeira rada vienotu, gaumīgu ansambli. Teju aiz katra līkuma un katrām durvīm ir kāds atklāšanas vērts pārsteigums. Milzīgs akvārijs ar stiklotu sienu, aiz kuras rāmi peld haizivis, pasaulē lielākā tirdzniecības centra Dubai Mall vidū – kāpēc ne? Te taču ir Dubaija! Te ir iespējams pilnīgi viss. Stāvot pasaulē augstākās ēkas un emirātiešu lepnuma Burj Khalifa (829,8 m) pakājē, līdzās jau pieminētajam tirdzniecības centram, kura priekšā nupat esam noskatījušies nepārspējamu dejojošo strūklaku šovu – arī tas, protams, ir pasaulē augstākais stūklaku lidojums –, gids pavēsta, ka Dubaijas nosaukumā iekodēts sekojošs vēstījums: “Do you believe above the innovation?” (no angļu val. – Vai tu tici kam pārākam par inovācijām?) Internetā gan dominē versijas ar vēsturiskām saknēm un atsauci uz Dubaijas līci, taču leģenda ir skaista un pilnīgi noteikti atbilst acīm redzamajam. Neaptverami, ka to visu ir izdevies radīt 52 gadu laikā, turklāt Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) strauji attīstās, izvirzot ambiciozus mērķus. Piemēram, līdz 2050. gadam paredzēts pilnībā pāriet uz saules saražotu enerģiju, šobrīd tā sastāda 25 % no kopējā apjoma.

Citāds kultūršoks

Pirms došanās ceļā oficiālajā tūrisma vietnē www.visitdubai.com rūpīgi izpētu vēlamo dress code. Apmeklējot vēsturiskas vietas un kultūras objektus, tiek ieteikts ģērbties konservatīvi – nedrīkst atkailināt muguru un dekoltē, turklāt tērpam jābeidzas zem ceļgala. Cienot vietējo kultūru, līdzi ņemu atbilstošu garderobi, jo zinu, ka apmeklēsim vairākus muzejus. Realitātē tik stingri nemaz nav. Iespējams, ramadāna laikā jums kāds aizrādīs, ja muzejā mēģināsiet ieslīdēt dekoltētā kleitā ar šķēlumu, bet ikdienā tūristu vēlme atkailināt miesu Tuvo Austrumu svelošajā saulē tiek uztverta ar izpratni, un jāatzīst – tik knapi ģērbtas daiļavas kā Palmas Džumeiras Vestbīčas promenādē vakara stundās Rietumvalstīs uz ielas gadās redzēt reti. Tāds pilnīgi negaidīts kultūršoks… Tas, kam noteikti vajadzētu būt vienmēr līdzi, ir liela šalle, lakats vai jaka, jo telpas, tostarp transporta līdzekļi, tiek pamatīgi kondicionēti, taču ar to var sadzīvot, ja esi uz mirkli izrāvies no ziemas maigajām skavām.

Ērtākais pārvietošanās līdzeklis karstumā, protams, ir kondicionēts auto. Taksometru pakalpojumi ir salīdzinoši lēti, turklāt pilsētā ir arī labs sabiedriskais transports.

Jārēķinās, ka populārākajās apskates vietās cilvēku būs daudz un, ja vēlaties uzbraukt Burj Khalifa 124. un 125. stāvā, apmeklējumu ir prātīgi plānot un rezervēt internetā laicīgi (maksā aptuveni 40 eiro). To ir vērts iekļaut savā “noteikti jāredz” listē, jo tas tiešām ir iespaidīgi – aplūkot no augšas simtiem citu debesskrāpju, turklāt “pasākums” tiek organizēts apļveidā, līdz ar to Dubaijas panorāmu iespējams novērtēt no visām pusēm. Dubaijas mols, pasaulē lielākais iepirkšanās centrs, nav vieta, kur es ilgojos nokļūt, – lai gan tas ir plašs un pārdomāts un šopinga iespējas ir neaptveramas, cilvēku ir neprātīgi daudz. Turklāt man ir aizdomas, ka vienas dienas laikā to izstaigāt nav iespējams, taču jūs varat mēģināt.

Pilsēta ir tīra, sakopta un apzaļumota. Serviss ir ļoti augstā līmenī, cilvēki nav uzbāzīgi, un neviens tev necenšas pārdot to, ko nevēlies. Vide ir multikulturāla – pilsētā laipni aicinātas visas tautības, lai kopīgi strādātu, celtu un veidotu modernu valsti. Vai zinājāt, ka AAE ir Laimes un labklājības ministrija? Tās uzdevums ir nodrošināt, lai valsts mērķi un pakalpojumi atbilstu vienotai pieejai laimes un labklājības nodrošināšanā. Kā tas strādā reālajā dzīvē, man nav ne jausmas, bet izklausās labi.

Kultūras pusdienas

AAE vēsture sākās 1971. gadā pēc Lielbritānijas aiziešanas no reģiona, kad par jaunas valsts izveidi vienojās Abū Dabī un Dubaijas valdnieki, aicinot pievienoties arī Adžmānu, Šārdžu, Ummelkaivainu, Fudžeiru un Rāselhaimu. Lai gan visi septiņi emirāti ir absolūtās monarhijas, federālā līmenī pastāv prezidentāla sistēma. Tradicionāli prezidenta amatu ieņem Abū Dabī šeihs, bet premjerministra – Dubaijas šeihs, tādējādi šie amati faktiski ir mantojami. AAE politiskā sistēma ir veidota tā, lai nodrošinātu valsts mantojuma saglabāšanu, apvienojot tradīcijas ar modernu administratīvo struktūru. Valsts dibināšanas stāstam Dubaijā radīts īpašs muzejs – Etihad. Arī tas, protams, ir dižens. Manuskripta formas ēku projektējis kanādiešu arhitektūras uzņēmums Moriyama & Teshima Architects, un tajā ir iebūvētas septiņas kolonnas, kas atgādina pildspalvas, kas tika izmantotas, lai parakstītu valsts dibināšanas deklarāciju. Muzeju ir vērts apmeklēt ne tikai vēstures, modernās ēkas un ekspozīcijas dēļ, tā ir nacionālās pašapziņas paraugstunda. AAE iedzīvotāji labi atceras, ka pirms 50 gadiem vienīgais pārvietošanās līdzeklis tuksnesī bija kamieļi un džipi un kā viņu vecāki dzīvoja trūkumā, pelnot maizi ar zvejniecību, izgatavojot laivas vai dodoties dzīvībai bīstamajās pērļu medībās. Tāpēc lepnums par savu valsti un tās cilvēkiem ir pašsaprotams. Kādā ekspozīcijā pat apkopoti visi (!) iedzīvotāju sasniegumi mākslā, sportā, kultūrā un citās iespējamās disciplīnās.

Pieredze, ko ļoti izbaudīju un no sirds iesaku, ir “Kultūras pusdienas” Šeiha Muhameda kultūras izpratnes centrā (sākot no 36 eiro; pieejamas arī brokastis, vakariņas un pat brančs). Internetā to atradīsiet, ievadot meklētājā centra saīsināto nosaukumu SMCCU vai mājaslapas adresi cultures.ae, bet dzīvē – Al Fahidi vēsturiskajā apkaimē. Vēsturiskā apkaime ir uzbūvēta mūsdienās, cenšoties saglabāt tradicionālo ēku un ielu plānojumu. Jebkurā gadījumā to ir interesanti izpētīt, ienirstot vietējo amatnieku veikaliņos vai kādā kafejnīcā. “Kultūras pusdienas” notiek plašā, paklājiem izklātā telpā. Viesi tiek sēdināti uz ērtiem spilveniem garās rindās gluži kā pie galda latviešu ģimenes svētkos. Vidū, turpat uz grīdas, greznos, zeltītos traukos jau gaida svaigi pagatavots tradicionālais ēdiens. Atmosfēra ir brīva, pat nedaudz svinīga. Par to ar lieliski attīstītu aktiera talantu rūpējas jauns dubaijietis tradicionālajā tērpā, stāstot par nacionālo ēdienu, tradīcijām un atbildot uz klātesošo jautājumiem. Sākumā mazā krūzītē bez osiņas mums pasniedz arābu kafiju. Tās saknes ir balstītas beduīnu tradīcijās – zaļas kafijas pupiņas un garšvielas tiek apgrauzdētas pannā virs dzīvas uguns. Kafija ir īpatnēja, rūgta un baudāma kopā ar datelēm. Vēlamam viesim tiek ieliets pavisam nedaudz kafijas un ik pa laikam tā tiek papildināta, tādējādi izrādot viesmīlību. Ja viesis kafiju vairs nevēlas, tas ir jādara zināms, viegli pakratot krūzīti. Mūs cienā ar vistas un liellopa gaļas biryani, kas nedaudz atgādina plovu ar dārzeņu mērci un salātiem. Garšu kārpiņas atpazīst Indiju, un runīgais namatēvs apstiprina – vēsturiskās tirdzniecības saites ar Indiju spēcīgi ietekmējušas arī tradicionālo virtuvi. Desertā baudām uz mēles kūstošās lukamat – taukvielās ceptas miltu bumbiņas, kas pēcāk apviļātas dateļu sīrupā. Tās atsauc atmiņā bērnībā iemīļotās, ar pūdercukuru nokaisītās biezpiena bumbiņas.

AAE tradicionālajā ēdienā tiek izmantots daudz gaļas, graudu un piena produktu. Ņemot vērā multikulturālo vidi, ēdiena piedāvājums ir ļoti daudzveidīgs, kvalitatīvs un apetītlīgs. Tiek darīts viss, lai piesaistītu maksātspējīgus tūristus, un ēdiens likumsakarīgi ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Palmas Džumeiras “stumbrā”, pašā jūras krastā, atrodas restorāns The Byron Bathers Club. Ja jums gadās būt tuvumā, noteikti piestājiet. Ēdienkarte ir daudzveidīga – sākot no picas un gaļas ēdieniem, beidzot ar austerēm un tunci, turklāt viss ir neprātīgi garšīgs. Savukārt relaksētā pludmales atmosfēra ar baltajiem koka galdiem un pludmales lietussargiem rosina atmiņas par atpūtu Grieķijā. Alkoholiskos dzērienus Dubaijā pārdod un pasniedz tikai licencētas iestādes, un tādu nav mazums. Piemēram, The Byron Bathers Club ir izcila vīnu karte un plašs citu grādīgo dzērienu klāsts.

Eleganta un vienlaikus neformāla gaisotne valda restorānā 11 Woodfire – tas lepojas ar vienu Michelin zvaigzni un ēdienu, kas pagatavots, izmantojot dažādas grila tehnikas. Te alkoholu nepasniedz. Viesmīle pie katra ēdiena iesaka pieskaņotu bezalkoholisku dzērienu, kas manām garšu kārpiņām liek sajūsmā dejot.

Uz tuksnesi!

Ja reiz esat Dubaijā – pilsētā, kas uzcelta tuksnesī, būtu grēks neizbraukt ārpus debesskrāpju torņiem, lai apskatītu Arābijas tuksnesi pat tad, ja tuksnesī esat bijuši kādā citā pasaules malā. Pirmkārt, tāpēc, ka Dubaiju ieskauj smilšaini tuksneša raksti – grants dominē valsts dienvidos. Otrkārt, tas ir patiešām skaists, treškārt – tikai Dubaijā arī tuksnesī iespējams gūt absolūti izsmalcinātu pieredzi. Protams, ir svarīgi izvēlēties īsto pakalpojuma sniedzēju. Platinum Heritage tuksneša piedzīvojums notiek Dubaijas tuksneša saglabāšanas rezervātā (DDCR) un ir atstrādāts līdz sīkākajai detaļai. Ir padomāts par visu – sākot no galvassegām, beidzot ar lielisku gidu, ērtu, paklājiem klātu nometni un karaliskām vakariņām zem zvaigžņotām debesīm. Norunātajā laikā un vietā gids ierodas pakaļ un pa ceļam uz tuksnesi izklaidē ar stāstiem par kamieļiem (Tos emirātos uztver nopietni – notiek pat kamieļu skaistumkonkursi!), beduīniem un vietējo kultūru. Starp citu, AAE beduīni vairs nedzīvo tuksnesī – valdība tiem ir uzcēlusi mājas un piešķīrusi zemi, kas ļauj turpināt tradicionālo dzīvesstilu mūsdienīgā versijā.

Kā eleganta atsauce uz valsts bezceļu vēsturi tuksnesī mūs jau gaida glītā rindā novietoti retro Land Rover un Range Rover. Lai izvairītos no saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm, tiekam veikli sapucēti košos lakatos, kas pēc brauciena paliek mūsu īpašumā kā suvenīrs. Ir novembra vidus, vēla pēcpusdiena. Laiks – patīkams un silts. Mūsu Land Rover traucas cauri zeltainajām kāpām, vējš purina krāsaino lakatu astes, un skatiens gremdējas neparastajā dabas ainavā. Pa ceļam apskatām nacionālo dzīvnieku – Arābijas oriksu, cēlas, baltas antilopes –, piestājam nofotografēties “vislabākajā vietā ar skaistāko skatu” un, saulei grimstot kāpās, vērojam šovu, kura galvenais varonis ir piekūns – nacionālais putns. Senos laikos beduīni ar piekūnu palīdzību savvaļā medīja gaļu.

Vakars turpinās jau pieminētajā nometnē. Tā ir eleganti iekārtota (atcerieties – mēs joprojām esam tuksnesī!) – uz zemes, turpat smiltīs, ir izklāti paklāji un izvietoti spilveni, teritoriju rotā gaumīgs apgaismojums, un, kas nav mazsvarīgi, pieejamas modernas labierīcības. Gaidot vakariņas, viesi tiek aicināti izmest kādu loku kamieļa mugurā, ļauties hennas mākslinieces fantāzijas lidojumam vai vienkārši izbaudīt vakaru, laiski zvilnot spilvenos un malkojot kādu atspirdzinošu, bezalkoholisku dzērienu. Piedāvājumā ir arī kamieļa piens, bet ar to mums iesaka neaizrauties, lai pasaudzētu gremošanas sistēmu. Malciņu nogaršoju. Tas ir trekns, krēmīgs un iesāļš.

Vakariņas ir karaliskas, ieturētas nacionālās virtuves labākajās tradīcijās, un tās tiek gatavotas turpat uz vietas mūsu acu priekšā. Taisnības labad jāpiebilst, ka tās jau ir gandrīz gatavas, kad ierodamies, bet vajadzīgais klātbūtnes efekts ir panākts. Uzkodas – dažāda veida dārzeņu salāti, humoss un beduīnu maize regag – tiek pasniegtas pie galda, bet turpmākais tiek organizēts pēc zviedru galda principa. Piedāvājumā ir vistas, liellopa un kamieļa gaļa, rīsi ar vai bez riekstiem un dārzeņi. Ir padomāts arī par veģetāriešiem. Riskēju un nogaršoju kamieļa gaļu – tā ir liesa un pasīksta, atgādina liellopu. Esot traki dārga, īsts dzīru, nevis ikdienas ēdiens.
Pēc salīdzinoši īsa nacionālo dziesmu un deju priekšnesuma iekārtojamies uz spilveniem zem zvaigžņotās debess. Nometnē tiek izslēgta gaisma un seko zvaigžņu vērošana ar īsu lekciju astronomijā. Tāda sirreāla, priecīga atmosfēra. Un ir jau arī ārpus ierastā – ne katru dienu mēģinu saskatīt Mazos Greizos Ratus, kūpinot ūdenspīpi, kaut kur tuksnesī…

Ķirsītis uz Dubaijas kūkas

Baseins uz jumta ar iespaidīgu skatu ir daudzviet Dubaijā. Tāds bija arī manā viesnīcā – NH Collection Dubai The Palm, un neslēpšu – to ieraugot, gribējās sajūsmā spiegt gluži kā mazai meitenei. Baseins un skats – satriecošs, atmosfēra – relaksēta… Nu, īsta paradīze, īpaši pēc teju septiņu stundu gara lidojuma (tiešo lidojumu veic nacionālā aviokompānija airBaltic). Tā ir pieredze, kas jebkuru ceļojumu padara neatkārtojamu, bet Dubaijā, protams, ir vēl grandiozākas vietas, kur nokļūstot ir viegli iztēloties, ka esi slavena aktrise, dziedātāja vai vismaz influencere. Man par tādu kļuva baseins AURA (AURA Skypool). Pasaulē pirmais visaugstāk esošais 360 grādu baseins. Jā, atkal rekords… Tas atrodas Nakheel Palmu torņa 50. stāvā. Norobežojoties no skaitļiem un faktiem, kas, protams, nav mazsvarīgi, šī vieta ir nepārspējama ar skatu, kas paveras uz mākslīgo Palmu Džumeiru, savukārt 360 grādu plānojums ļauj pilsētu apbrīnot no visām pusēm, cik tālu vien sniedzas skatiens. Dzīvē tas rada vārdos neaprakstāmu efektu, jo baseins ieskauj ēku, kas ar visu nepieciešamo infrastruktūru atrodas centrā zem jumta, turklāt tā malas nenorobežo stikls vai cits drošības apsvērumiem radīts šķērslis. Mala ir pietiekami plata, lai uz tās varētu apsēsties, apgulties vai nostāties, ļaujot uzņemt izteiksmīgas fotogrāfijas, un apmeklētāji to steidz izmantot. Satraukumam nav pamata – viss ir droši –, turklāt apakšējais stāvs ir nedaudz izvirzīts uz āru. Skaistas dzīves svinētājiem par papildu samaksu te ir pieejamas arī smalkas uzkodas un dzērieni. Sauļošanās krēsls un dvielis ir iekļauts cenā (sākot no 50 eiro par četru stundu apmeklējumu). Viesu plūsmu regulē rezervācijas, līdz ar to baseins nav pārpildīts, taču apmeklējumu vēlams plānot un rezervēt laicīgi, jo vieta ir pieprasīta – tā ir kā ķirsītis uz Dubaijas kūkas. Jāņem vērā, ka bērniem līdz 15 gadu vecumam ieeja ir liegta.

Vērojot, kā, saulei rietot, mainās debesjums un pilsēta uzmirdz miljons gaismiņās, četras stundas paskrien nemanot. Taču ar četrām stundām pilnīgi pietiek, lai gūtu fantastiskus iespaidus un izbaudītu arābu šeihu cienīgu atpūtu.

Dubaiju savā “kā gribētos kādreiz aizbraukt!” sarakstā ir vērts iekļaut katram ceļotājam, lai savām acīm redzētu, kādu pilsētu var uzcelt tuksnesī salīdzinoši īsā laika periodā, jēgpilni ieguldot naudu. Vai es tur gribētu dzīvot – nē, vai tā ir lieliska vieta atvaļinājumam – pilnīgi noteikti, jo Dubaija spēj piedāvāt visu, ko mēs sagaidām no atpūtas, – jaunus iespaidus, pārsteigumu, citu vidi un kultūru, gastronomisko baudu, lielisku servisu, sauli, jūru un Holivudas dīvas cienīgu atpūtu pie nepieklājīgi izsmalcināta baseina.