“O, cik tie ir lēti!” Patiesība par lētajiem un krāsainajiem lielveikalu krekliņiem

Ziemule-Zariņa norādīja, ka kādreiz cilvēkiem bija cita attieksme pret apģērbu.

Piemēram, sievietēm nereti bija tikai viena izejamā kleita, ar ko gāja ciemos, un vienas balles kurpes, ko ļoti taupīja un kas kalpoja vairākus gadus.

Neviens krekliņš nav nokritis no gaisa

“Mūsdienās attieksme pret apģērbu ir mainījusies. Mums ir jāmāca apģērbu vairāk cienīt un saskatīt, ka aiz katra apģērba gabala slēpjas milzīgs cilvēku darbs un ieguldītie resursi.

Vienlaikus jāsaprot, ka [apģērba ražošana] rada lielu piesārņojumu saistībā ar materiālu ieguvi, tekstila krāsošanu, ražošanu, loģistiku u.tml. Aiz katrs lietas slēpjas liels darbs. Tā nav nokritusi no gaisa.

Fabrikas darbinieki veselu gadu neredz savus tuviniekus

Mums liekas: “Tā kā lietas cena ir tik maza, tā ir viegli radīta.” Bet patiesībā apstākļi, kādos cilvēki strādā, nav labi. Viņi var dzīvot gadu, neredzot savu ģimeni, jo vienkārši atrodas fabrikā.

Turklāt kokvilnas audzēšana un ķīmiskā apstrāde ir ļoti toksisks un patiesībā netīrs process, līdz mēs tiekam pie lētā un krāsainā krekliņa. Bet mēs to neredzam, to mums nestāsta. Mēs vienkārši ar vieglu roku tā dzīvojam.”

Nevēlamies uzzināt, ka lētos krekliņus ražo arī bērni

Varētu teikt, ka ātrās modes veikalos pieejamie lētie krekliņi ir kā aisbergs – mēs redzam tikai krāsainos krekliņus, bet nesaskatām, kas ir to ražošanas pamatā, piemēram, bērnu darbs, neatbilstoši apmaksāts darbs un darbs no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Industriālās šujmašīnas tiek aprīkotas ar aizsargiem, lai aizmiguši darbinieki sevi netraumētu, Ziemule-Zariņa norādīja.

“Ir ciemati, kuri iznīkst apģērba krāsošanas fabriku dēļ. Bet mēs vienkārši skatāmies: “O, cik tie [krekliņi] ir lēti!”

Vai mēs varam uzšūt krekliņu par 3 eiro?

Ja padomājam, tad par cik eiro mēs paši varētu saražot, uzšūt kreklu? Vai tie būtu 3 eiro? Turklāt par to naudu vēl atvest tos no otras pasaules malas un nopelnīt.

Kad ir izvēle, vai pirkt Latvijā ražotu apģērba gabalu vai Ķīnā tapušas drēbes, mēs bieži sliecamies uz Ķīnas ražojumu, jo labāk nopērkam 10 drēbes no Ķīnas, nevis vienu Latvijā ražotu apģērba gabalu, kas gatavots šeit pat atbilstošos darba un ražošanas apstākļos.

Tas saistīts arī ar ekonomisko izvēli, un mēs nevaram cilvēkiem to pārmest,” Ziemule-Zariņa sacīja.

Dažkārt par lielu naudu var nopirkt nekvalitatīvu krekliņu

Tiesa, jāņem vērā, ka dažkārt gadās nopirkt it kā Latvijā ražotu krekliņu par vairākiem desmitiem eiro, bet pēc tam izrādās, ka tas ir atvest no Ķīnas un Latvijā ir tikai uzdrukāts uzraksts uz tā…

“Arī tādi varianti gadās. Patiesībā tā ir maldināšana no ražotāja puses. Viņš saka: “Ražots Latvijā,” bet savā ziņā tas ir tālu no “Ražots Latvijā”.”

Ļoti daudz kas pašiem jāpēta un jāanalizē

“Mūsu atbildība ir iet tālāk, meklēt informāciju un lasīt, no kā apģērbs radīts, kas tas par audumu, kurš šo apģērbu šuvis, kas tiek izmantots tajā, kurš ir strādājis pie šī apģērba u.tml.

Bet, jā, visos jautājumos paliek diezgan grūti dzīvot [ja vēlas to darīt ilgtspējīgi]. Tas attiecas uz visu, tostarp pārtiku un elektroprecēm. Vienkārši uz visu! Grūti būt tik pareizam un nekaitīgam pasaulei, kā gribētos,” viņa atzina.

Vai krekliņš par 3 eiro noteikti ir radīts nelabvēlīgos apstākļos?

Bet ko mēs varam darīt, lai pēc iespējas izvēlētos ilgtspējīgu apģērbu? Vai pērkot jaunu krekliņu veikalā par 3 eiro, mēs jau uzreiz varam zināt, ka tas nav radīts cilvēkiem un dabai labvēlīgos apstākļos?

“Es nevaru tā apgalvot, bet man liekas, ka mēs varam mācīties vienkārši saprast [kādas lietas ir labas un kvalitatīvas]. Bieži vien, paņemt rokā apģērbu vai apavus, cilvēks saprot, kas tas ir un kāds tas būs.

Varam vismaz izlasīt uzrakstus un pataustīt

To var mācīties. Var kaut vai lasīt šiltītes, kas ir tā sastāvā, var pačamdīt un paskatīties uz vīlēm, vai tās ir taisnas, vai tās nav taisnas, vai tās ir apstrādātas, vai tās ir ar diedziņiem, vai apkaklītē ir kāds stingrāks pamatiņš.

Ir daudz un dažādas lietas, uz ko var iemācīties skatīties, lai atrastu labu apģērbu.

Savā ziņā tā ir laimes spēle

Ir cilvēki, kas arī lētās un ātrās modes veikalos spēj atrast apģērbu, kas kalpo ilgāk un neizirst uzreiz. Tā ir māka un savā ziņā arī laimes spēle.

Bet var gadīties, ka mēs ar savu izvēli atbalstām ekonomikas modeli, kas ietver ātro modi: ātri, ātri notirgo, bet to, ko nenotirgo, sadedzina vai izmet kaut kur Āfrikā. Tas ir ļoti brutāli, bet lielos vilcienos tā notiek.”

Uzreiz nenoraidīt lietotos apģērbus

Noslēgumā Ziemule-Zariņa atzina, ka parasti mēs ne visu varam nopirkt “no augstā gala”.

“Droši vien katram ir jāskatās pēc savām iespējām un nepieciešamībām, tāpēc man liekas, ka lietotos apģērbus nevajag uzreiz izsvītrot, jo šķiet: “Tie neatbilst man, es gribu tikai lietas, ko neviens pirms manis nav valkājis.”

Bērni izaug tik ātri, ka nopirkt visu godīgā ceļā ražotu un gatavotu veikalos ir diezgan liels ieguldījums.”

Kašmira džemperis par dažiem eiro

“Bieži vien par tiem pašiem 3 eiro “humpalās” var atrast skaistu, mīkstu 200 eiro vērtu kašmira džemperīti, ko vairums Latvijas iedzīvotāju par pilnu cenu nemaz nevēlētos atļauties. Tā ir izvēle,” viņa teica.