Kā mūsdienu cilvēkam pareizi iepirkties, lai atturētos no nevajadzīgām precēm?

Katram laikposmam ir savas iepirkšanās tendences, un ne vienmēr cilvēki, kas, piemēram, šodien iepērkas izšķērdīgi, tā rīkojušies pirms desmit vai divdesmit gadiem. Un otrādi – daudzi, kas treknajos gados plātījās ar naudu un vīpsnāja par lauku radu ziemas krājumiem, tagad priecājas par uzdāvāto zaptes burciņu. Ar sapratni un smaidu var raudzīties uz dažādu valsts sistēmu izraisītajiem paradumiem. Piemēram, uz veciem ļaudīm, kas piedzīvojuši pēckara badu, dzīve nav iedomājama bez pārtikas krājumiem (mājā vienmēr jābūt konserviem!). Savukārt tie, kas kaldināja sociālismu, nespēj savu maltīti iedomāties bez kartupeļiem un rupjmaizes. Katram no mums ir savas ēšanas un iepirkšanās dīvainības, kuras daļēji ietekmē gan laikmets, gan tradīcijas, gan preču piedāvājums, gan ekonomika.

Kā ziņo Daily Mail, pēdējo gadu laikā Lielbritānija ir kļuvusi pieticīgāka – ekonomiskā krīze ir mainījusi britu iepirkšanās paradumus. Vidusslāņa pārstāvji sākuši taupīt un pārtiku izmantot atkārtoti. Ko nozīmē – atkārtoti? Runa ir ne tikai par zupas uzsildīšanu nākamajā un aiznākamajā dienā, bet arī par kādas senas tradīcijas atdzimšanu. Vēsturiski britu ģimenes svētdienās pulcējās pie kopīga galda un mielojās ar lielu pašgatavotu cepeti. Protams, vienas maltītes laikā visu cepeti apēst neizdevās, tāpēc tā pārpalikumi tika izlietoti nākamās nedēļas laikā – ar tiem pildīja pīrādziņus, gatavoja sviestmaizes, pievienoja zupai, mērcei... Uzlabojoties dzīves un finansiālajam līmenim, cepeša pārstrāde kļuva neaktuāla, bet nu pienācis laiks to reanimēt...

Mūs ietekmē komforts, bads un miega trūkums

Lai cik prātīgi un taupīgi mēs censtos iepirkties (pat ejot uz veikalu ar sarakstu rokās), mārketings tomēr mūs piemāna un iesmērē preces, par kurām neesam pat iedomājušies. Mūs ne tikai māna ar reklāmām un iesaiņojumiem, bet arī steidzina, piedāvājot lielisku izdevību ietaupīt laiku – visu nopirkt vienuviet – lielveikalā! Tā nu sanāk, ka mēs pērkam nevis to, ko gribam pirkt, bet tādas preces, kādas mums piedāvā. Protams, vietējo zemnieku un ekoveikaliņu produkti ir veselīgāki un dabiskāki, bet ikdienas steiga un laika trūkums mūs ir padarījis atkarīgus no komforta.

Lai iepirktos ar vēsu galvu, jāņem vērā vēl daži apstākļi. Laikam jau vispopulārākais ieteikums ir nedoties uz veikalu ar badā burkšķošu vēderu – iepirkumu grozā nonāks ne tikai ātrās uzkodas, bet vēl daudz lieka. Taču vēders nav vienīgais, kas cilvēkam liek rīkoties neapdomīgi – portāls Woman’s Health nesen publicēja jaunu Zviedrijā veiktu pētījumu, kurā secināts, ka cilvēki, kuri naktī nav labi izgulējušies (miegam veltījuši mazāk par astoņām stundām), pusdienās iegādājas neveselīgākus produktus, salīdzinot ar tiem, kas labi izgulējušies. Izrādās, miega trūkuma iespaidā cilvēks ne tikai pērk neveselīgus produktus, bet arī iztērē vairāk naudas un vēl dažas dienas saglabā tendenci ēst neveselīgi. Šādas rīcības iemesls ir paškontroles trūkums – neizgulēšanās samazina spriestspēju un impulsīvi liek apmierināt ēstgribu ar jebkādiem produktiem, nedomājot par to ietekmi uz organismu.

Kad prece uzrunā

Mūsdienu mārketings ir ļoti viltīgs. Lielākā daļa patērētāju pat neaizdomājas, kāpēc viena iesaiņojuma prece uzrunā vairāk nekā cita. Piemēram, kādā Lielbritānijā veiktā eksperimentā (to vadīja psiholoģe Melisa Beitsone), kas ilga desmit nedēļas, tukšā sabiedriskajā telpā novietoja aparātu, no kura par jebkādu samaksu (pat vienu centu) varēja dabūt kārbiņu gāzēta dzēriena. Katru nedēļu uz aparāta priekšējā stikla tika mainīti plakāti – pārmijus krāsainu ziedu un cilvēku acu fotogrāfijas (ar dažādiem skatieniem). Eksperimenta beigās izveidojās pārsteidzoši lakonisks grafiks – visās ziedu nedēļās aparāta peļņa bija ievērojami mazāka par acu nedēļām. Bet visvairāk dzērienus pirka pēdējā nedēļā, kad no plakāta raudzījās ļoti tiešs skatiens (interesanti, ka vismazākā piekrišana bija nevis naidīgam, bet aizdomu pilnam skatienam). Zinātnieki secināja, ka cilvēki kļūst dāsnāki (ar mieru pirkt preci, pat ja tā nav nepieciešama) situācijās, kad uz viņiem raugās ar personīgu attieksmi, kad skatiens uzrunā.

Tagad par acīm, kuras mūs novēro un analizē, – par modernajām veikalu novērošanas iekārtām, kuras strādā ne tikai drošības, bet arī tirgotāju un ražotāju labā. Tā kā mūsdienu cilvēks ir ļoti steidzīgs (vai nepacietīgs), ASV ir radīts dators, kas ar sensoru pie ieejas durvīm skaita ienākošos un izejošos, ar kameru novēro pircēju skaitu pie kasēm un, līdzko veidojas rinda, lielāka par diviem cilvēkiem, dienesta telpās, kur uzturas rezerves kasieri, dod ziņu, ka jāatver vēl viena kase. Turklāt kameras spēj noteikt, vai divi cilvēki, kas stāv pie kases, ir pāris ar vienu kopīgu pirkumu, vai divi atsevišķi pircēji. Patērētāji ar šādu operativitāti ir ļoti apmierināti, un lielveikali, kuros strādā skaitīšanas dators, ir vairākas reizes palielinājuši apgrozījumu.

Ir radītas vēl sarežģītākas datorsistēmas, piemēram, BehaviorIQ, kas seko, pie kuriem pārtikas stendiem klients dodas vispirms, cik ilgi uzturas, ko izvēlas un kā reaģē uz dažādām precēm (šādi roboti ir izvietoti jau vairāk nekā 160 ASV lielveikalos). Analizējot BehaviorIQ datus, izdevies noskaidrot, ka no visiem apmeklētājiem, kas apstājas pie riekstiņu un citu našķu stenda, divas trešdaļas izvēlas vismaz vienu preci. Savukārt, pētot piena produktu nodaļas apmeklētājus, noskaidrots, ka lielākā daļa aiziet, savā pirkumu grozā neko neieliekot.

Īpaši pētījumi tiek veikti par bērniem, jo tie ir ļoti labi klienti – lielākā daļa vecāku mēdz pakļauties bērnu iegribām. Noskaidrots, ka, ienākot lielveikalā ar bērniem, vecāki iztērē par 13% vairāk naudas, nekā iepērkoties bez atvasēm (dažus produktus pērk pat 2,5 reizes vairāk!). Taču interesanti, ka nopirkto preču daudzums ne vienmēr atkarīgs no bērnu skaita, piemēram, saldumu izstrādājumu nodaļā viena bērna māmiņa mēdz nopirkt tikpat daudz, cik māte ar diviem un pat trīs bērniem...

Ko tikai izgudro un kādi vien pētījumi tiek veikti, lai veikali palielinātu peļņu un pievilinātu pircēju... Piemēram, Pensilvānijas universitātē ir radīta datorprogramma, kas novēro un analizē ne tikai veikalu apmeklētāju skaitu un pirkumu izvēli, bet piedāvā vēl detalizētāku informāciju – par katra pircēja dzimumu, aptuveno vecumu un rasi. Tādējādi veikals var veiksmīgi strādāt gan Āzijā, gan Āfrikā, gan studentu pilsētiņā, gan pensionāru rajonā. Šķiet, veikali par mums drīz zinās pilnīgi visu – līdz pat intīmiem sīkumiem, jo jau tagad, ielūkojoties klientu kartēs, var aprēķināt katra kartes lietotāja vēdera izejas biežumu un mēnešreižu ciklu...

Vairāku valstu cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir izteikušas sašutumu par šādu izsekošanu, taču veikalu īpašnieki atrunājas, ka tādējādi izpaužas viņu rūpes par klientiem, skandinot saukli: “Katrs pircējs mums ir ĪPAŠS!”  

Vai ēdam, lai būtu paēduši?

Būsim godīgi pret sevi un atzīsim, ka pērkam pārtiku ne tikai tāpēc, lai novērstu izsalkumu, bet arī lai gūtu no ēdiena baudu. Ģimenes, kurās aug bērni, tam piekritīs, jo vismaz reizi diennaktī atskan jautājums: “Mammu, vai mums ir kaut kas mazs un garšīgs?” Vairākumā gadījumu bērns nerunā ar izsalkušu muti, bet gan vēlas panašķoties, izjust baudu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veikali ir bāztin piebāzti ar visraibākajiem našķiem, jo ražotāji teicami apzinās cilvēku vājību uzkost kaut ko mazu. Modernās ekonomikas teorijā šādas vajadzības (drīzāk – nevajadzības) tiek definētas kā plaša intervāla sajūtas. Ar izsalkumu tām ir sekundārs sakars – to primārā funkcija ir gūt apmierinājumu, izjust baudu, kliedēt garlaicību.

Mūsdienu pircējus jeb patērētājus var saukt par iekšējiem egoistiem, kas kaut ko iegrib un tūdaļ steidzas savas iegribas izpildīt. Protams, šim egoismam ir pamatojums, jo nogaidīšana un atturēšanās neiederas 21. gadsimta ritmā – ja cilvēks ir satraucies vai noguris, viņam steigšus jāuzkož kaut kas salds – tas sniegs garšas baudu, nomierinās, dos mazu, bet ātru enerģiju, un cilvēks varēs turpināt strādāt. Mūsdienu darbarūķus galvenokārt uztrauc savs derīgums, jo izbadējies un noguris darbinieks nav vēlams. Tādējādi veidojas apļa reakcija, kas cilvēku padara atkarīgu no konkrētām precēm, – viņš tās pērk, lai strādātu, un strādā, lai tās pirktu. Atklāti sakot, mēs visi strādājam, lai varētu paēst, un ēdam, lai varētu pastrādāt. Mums tikai jāapzinās, ko mēs ēdam.

Apzināta un neapzināta iepirkšanās

Par apzināšanos. Pētniecības darbos, kas analizē pircēju paradumus, ir ieviests termins nepārdomāta rīcība. Tā izpaužas vairākos veidos, piemēram, kā “gribu – pērku” princips – cilvēkam prece nav vajadzīga, bet viņš to grib (ledusskapis lūst no pārpilnības, bet šovakar gribas tieši anšovus).

: līdzko viena prece nopirkta, tūdaļ gribas iegādāties nākamo.

: ja nopirktā prece nav sniegusi apmierinājumu – kūka nav garšojusi –, kā kompensācija par vilšanos jāpērk nākamā.

: cilvēkam šķiet, ka tas, kas ir dārgāks, noteikti ir labāks.

Arī daži apzināti iepirkšanās veidi var pamatīgi iedragāt veselību. Piemēram, “ paraduma patēriņš” veidojas situācijās, kad cilvēks zina, ka konkrētais produkts nav veselīgs, bet nepārtrauc to pirkt. “ Pārsātinājuma patēriņš”: cilvēks īpaši rūpējas tikai par vienu pārtikas veidu (piemēram, pērk ļoti dārgus sierus), citiem produktiem nepievēršot uzmanību. “ Ērtību patēriņš”: nekas netiek gatavots no svaigām izejvielām, tiek pirkti jau gatavi ēdieni, pusfabrikāti vai konservi. Nevēlams izpausmes veids ir arī krājumu veidošana – tiek pirkti produkti nezināmam laikam un mērķim. Šādi krājēji stāv minūtes attālumā no saindēšanās (“Dārgā, vai neatceries, cik sen mēs pirkām šo desu?...”).

Jāņem vērā, ka mārketings izdarīs visu, lai pircējam iestāstītu, ka dzīve bez tādām vai šādām precēm nav iedomājama, tāpēc mūsdienu cilvēkam ļoti grūti atturēties no nevajadzīgiem un neveselīgiem pirkumiem. Nav ideālās formulas, kā pareizi iepirkties, taču var līdzēt mazs tests – pirms liekat preci iepirkumu grozā, uzdodiet sev trīs jautājumus: vai tā man patiesi nepieciešama? Varbūt tā ir kaprīze? Varbūt – ieradums?