Tu netici vienradžiem? Nesmejies, varbūt drīz tev būs pašam savējais! Stāsta sertificēta vienradžu enerģijas speciāliste Gunta Dauģe

Par šo mazzināmo un mistisko tēmu Patiesā Dzīve sarunājas ar sertificētu vienradžu enerģijas speciālisti, Taro, kristālu un maiju kalendāra zinātāju Guntu Dauģi.

Ar ko mums asociējas vienradzis šodien? Pārsvarā ar bērnu rotaļlietām, apģērbu apdruku, somiņām ar vienradža attēliem un tamlīdzīgi. Šāds vienradža tēls piedzima pagājušā gadsimta otrajā pusē. 1968. gadā amerikāņu autors, Pasaules fantāzijas balvas saņēmējs Pīters S. Bīgls laida klajā savu darbu Pēdējais vienradzis, kas tika publicēts divdesmit valodās un pēc kura sižeta 1982. gadā uzņemta animācijas filma (režisors Arturs Rankins juniors). Tā bija pasaka par drosmi, pašaizliedzību un sapņa piepildījumu. Pēc sižeta pēdējam brīvajam vienradzim tika uzticēta misija glābt citus viņa sugas pārstāvjus, kuri atradās ļaunā Sarkanā vērša gūstā. Pašam vienradzim šajā misijā nebija ko zaudēt. Bija tikai divas iespējas – vai nu viņš pārvar bailes un rīkojas, vai arī nonāk gūstā un vada savas atlikušās dienas kopā ar pārējiem. Lai sasniegtu mērķi, galvenajam varonim nācās iet cauri cilvēciskām emocijām, ciešanām un bailēm. Un, kā jau pasakās notiek, viss beidzās ar labā uzvaru pār ļauno.

Vienradža tēlā iemiesojas pašaizliedzība, nesavtība, vēlme un spēja sekot mērķim, augt un spēt pārvarēt grūtības.

Ar maģiskām īpašībām

Patiesībā šī mītiskā tēla vēsture sniedzas tālos aizlaikos, un tas sastopams daudzu tautu kultūrās. Leģendas vēsta, ka vienradzis cīnās ar pūķiem, dziedē ievainotos, atdzīvina cilvēkus un neitralizē saindētus dzērienus. Viņam ir balts, apmēram pusmetru garš rags, kam piemīt maģiskas īpašības, un tieši šī raga dēļ viņš bijis kārots medījums. Taču dzīvnieks ir uzmanīgs un parādās tikai tiem, kuri tic leģendai par viņa eksistenci un kam ir tīra sirds. It īpaši vienradži esot mīlējuši jaunavas – šis sižets sastopams daudzos antīkos mākslas darbos.

Ezoterisko skatījumu uz vienradžiem popularizējusi starptautiski zināmā daudzu iedvesmas grāmatu autore, hipnoterapeite un ezoteriķe Diāna Kūpere darbā Vienradža brīnums. Viņa piedāvā arī meditāciju prakses un uzskata, ka vienradzis aizsargā, iedvesmo un palīdz ceļā uz apgaismību. “Vienradži dzīvo septītajā dimensijā, septītajās debesīs. Šīs skaistās radības ir no dievišķās pasaules – tāpat kā eņģeļi. Kamēr tie strādā caur sirdi, vienradži strādā ar dvēseli un palīdz jums to piepildīt ar viņu enerģiju. Šīs maģiskās gaismas būtnes, kas daudzus gadsimtus nav atradušās uz zemes, tagad atgriežas, lai vadītu cilvēci tās garīgajā ceļā. (..) Tie piedāvā aizsardzību un atbalstu un iedvesmo mūs. Apzināti strādājot ar savu vienradzi, jūs varēsiet paaugstināt savu enerģētisko līmeni, kas palīdzēs ceļojumā uz  apgaismību.” Autore apraksta arī vairākas tikšanās un mijiedarbību ar vienradžiem. 

Daudzi varbūt domās, ka tas, maigi izsakoties, ir kaut kas no fantastikas jomas, bet būs arī cilvēki, kurus vienradžu tēma piesaistīs un apburs. Vai tad katram cilvēkam tāpat kā pēdējam vienradzim nav savi uzdevumi, kas šajā dzīvē jāpaveic?

Vienradzis kā brīnuma simbols

Mēs tikāmies vasarā Retrits jeb Viduu nometnē. Tavas vienradžu lekcijas pieteikums sākotnēji mazliet raisīja smaidu un intrigu – kas tā par bērnišķību ezoteriskā pasākumā?

Jā, patlaban cilvēki vienradžus pārsvarā uztver kā pasaku tēlus vai bērnu rotaļlietas, taču pēc savas būtības viņi pieder pie ezoterikas pasaules. Mans mērķis šajā retrītā bija parādīt, kas ir vienradzis. Ka tā nav tikai rozā rotaļlietiņa, bet var spēlēt nozīmīgu lomu mūsu ezoteriskajā izaugsmē un attīstībā.

Vienradži kā mītiski tēli eksistē jau sen, un šī tēma īpaši aktuāla bija tumšajos viduslaikos. Tolaik popularitāti piedzīvoja arsēns. To izmantoja, lai ādu atbilstoši tā laika modes prasībām padarītu izteikti bālu, kā arī, lai augstākajās aprindās varas pārdalīšanas nolūkā cits citu apindētu. Karaļiem un citiem augstdzimušajiem bija personāls, kas vispirms pagaršoja ēdienu, lai pārliecinātos, ka tas nav saindēts. Kāds tam sakars ar vienradžiem? Vistiešākais. Cilvēki ticēja, ka vienradža rags attīra organismu no indēm. Iespējams, šis uzskats radies no leģendas, kas vēsta, ka mežu strautos vai purvos bijis indīgs ūdens, un, lai dzīvnieki varētu veldzēt slāpes, vienradzis naktī to attīrījis. Tad nu cilvēki, kam bija nauda, meklējuši, kur iegādāties vienradža ragu, lai nodrošinātos pret indēm. Lai gan tas nemaz neeksistē. Bet tie bija viduslaiki...

Mūsdienās vienradzi var sastapt burtiski uz katra soļa – uz meiteņu krekliņiem, somiņām, kurpītēm. Vienradžu zīmējumi un attēli ir visur! Tie parasti ir mīļi, skaisti, jauki, rozā un ar varavīksnēm apvīti, un šajā tēlā ir kaut kas bērnišķīgi brīnišķīgs. Varbūt kāds smīkņās un uzskatīs ticību vienradzim par bezjēdzīgu muļķību. Ziemassvētku vecītis, Lieldienu zaķis, rūķīši, fejiņas, laumiņas, mājas gariņi, pūķi un vienradži – tie visi ir no vienas pasaules, kas ir naiva, tīra un pilna ar ticību brīnumiem.

Kā tavā dzīvē parādījās vienradži?

Ienāca nemanot. Tas nebija nedz ilgs un garš stāsts, nedz arī kaut kas pēkšņs – babah, un uzrodas vienradzis. Saikne veidojās pamazām. Vienā brīdī tu sāc to savu vienradzi uztvert kā kaut ko pašsaprotamu un nevari nosaukt kādu X stundu, kurā viņš ir ieradies. Sākumā tas mazliet bija kā joks – tā jau vienradžus uztver daudzi –, tad pamazām es atklāju jēgu un pielietojumu. Kad tu sāc definēt, ko tev nozīmē vienradzis, parādās cits zemteksts. Ko viņš tev simbolizē, ko tu ar viņu dari? Kāpēc es viņu esmu ieviesusi savā ezoteriskajā pieredzē un garīgajā attīstībā? Lielākā daļa instrumentu, kurus es pārvaldu, atšķirībā no vienradža ir tikai instrumenti.

Ja tu darbojies ar vienradžu enerģiju, faktiski jau tas arī ir kā darba instruments.

Es strādāju ar Taro, maiju kalendāru, kristāliem... Taču tie ir tikai instrumenti, kas paredzēti konkrētiem nolūkiem, un ir situācijas, kad tos izmantot ir ļoti pareizi un gudri. Kad jau ilgāku laiku biju darbojusies ar maiju kalendāru – un es šajā tēmā biju iekšā ļoti dziļi –, draudzene pajautāja: “Tu tici maiju kalendāram?” Atbildēju, ka nē, un viņa bija ļoti pārsteigta. Es zinu, kur šo kalendāru lietot, kā to lietot, zinu, ka tas darbojas pareizi. Tas ir… līdzīgs nazim. Nazis griež maizi, bet nav runas par to, ka nazim būtu jātic. Faktiski ticības jautājums mūsdienās ir smaga tēma. Manā ieskatā reliģija ir zaudējusi senāko nozīmi, vismaz Latvijā nav spēcīga reliģiskā fona, varbūt vienīgi Latgalē.

Daudzi šo ticības momentu pārnes uz laicīgām lietām – uz ticēšanu ziņām, ticēšanu valdībai, ticēšanu zinātnei… Kā var ticēt vai neticēt zinātnei? Zinātne jau pēc savas būtības balstās pierādījumos un faktos. Bet cilvēks ir radīts, lai ticētu. Tikai ar ticības lietām saistās kāda būtiska problēma – ja tu kādam sāc ticēt, tas kāds var sākt regulēt tavu dzīvi. Ja tu identificējies kā latvietis, tu vari būt gatavs gāzt pieminekļus un ticēt, ka tev dara pāri. Ja tu tici geju tiesībām, tu varbūt iesi piketēt. Jebkur, kur tu ej ar savu ticību, pastāv potenciāls risks, ka tevi var izmantot. Mēs jau zinām, ka ticība vēsturiski bijis spēcīgs pārvaldes mehānisms, un tai piemīt diezgan liels spēks, lai ietekmētu cilvēkus un arī kūdītu citu pret citu. Tāpēc ļoti nopietni jāizvērtē, kam tu esi gatavs ticēt. Manas ticības simbols ir vienradzis. Nevis darba instruments vai objekts, bet simbols.

Vienradzis ir kā tāda vientuļā saliņa, kaut kas tik netverams… Viņa esamība balstās tikai uz ticību, un, tikko tu vienradzim notici, viņš dzīvē ienes ļoti skaistas lietas. Man vienradzis primāri ir brīnuma simbols. Uzskatu, ka bērnos jāattīsta spēja ticēt brīnumiem un tam, kas nav uzreiz aptverams un redzams. Tas palīdz noticēt arī sev, savām spējām. Brīžos, kad man ir grūti un es pieķeros vienradzim, es atceros vienradža stāstu. Tas ir stāsts par tīrību un par to, ka viņam ir tas viens rags, kas savieno pretpolus. Mēs dzīvojam duālā pasaulē: labs-ļauns, balts-melns, diena-nakts. Bet vienradzis ar savu vienu ragu netveramo savieno dzidrā skanējumā, vienotā notī. Brīžos, kad man nav spēka, vienradzis mani iznes baltajā gaismā un dzidrajā skanējumā. Pārņem fantastiska sajūta – ka tev ir, uz ko paļauties, un viss ir kārtībā.

Daudznozīmīgs, bet vienmēr gaišs un pozitīvs

 Tu runā par vienradzi kā par reālu būtni. Tev ir bijušas vīzijas, tu spēj savu vienradzi vizualizēt? Vai viņš tev dod kādas zīmes?

Dažreiz zīmes gadās redzēt, kaut vai ieraugu meitenīti ar vienradzi uz krekliņa. Reizēm es viņu redzu kā tēlu, tomēr vairāk ir sajūta, līdzīgi kā ar spēka dzīvniekiem šamanismā. Es mēdzu meditēt un koncentrēties, un tad rodas sajūta, ka viņš tuvojas un ir blakus. Ja kādreiz es ļoti daudz darbojos caur tumšajām enerģijām un strādāju ar ēnām – lai no kaut kā tiktu ārā, jānolaižas līdz pašai apakšai –, tad tagad valda gaišā enerģija. Tumšās lietas mani vairs neskar.

Tu pieminēji vienradzi uz krekliņa. Vai šāds tēls uz drēbēm piešķir kādu aizsardzību, palīdzību? Kā, piemēram, spēka zīmes, kuras mēdz ieaust sagšās, jostās, izšūt uz apģērba.

Nē, bet man patīk cilvēki, kuri izvēlas vienradžus. Mazai meitenītei vienradzis uz apģērba – tas ir normāli. Ja tā ir izvēle apzinātā vecumā, tad tā var būt norāde, ka cilvēks ir gaišs, varbūt arī mazliet naivs – labā nozīmē –, nesabojāts un pozitīvi noskaņots. Citādi jau nevar uzvilkt drēbes ar vienradzi.

Daudzi cilvēki kādas zīmes vai aizsargājošus tēlus uztetovē. Varbūt vajag vienradzi? Kāds ir tavs uzskats par tetovējumiem?

Tetovējumi nav viennozīmīgi vērtējami. Ir cilvēki, kuriem tā ir pašizpausme, bet ir arī tādi, kuriem tā ar laiku kļūst par apsēstību. Svarīgi, ar kādu domu viņi to attēlu izvēlas. Un kāpēc vienradzis? Vai tam ir kāda nozīme viņu dzīvē, vai viņi tajā saskata kādu simbolu? Zem vienradža tēla var būt arī daudz kas cits, piemēram, veiksmīgs bizness. Veiksmīga uzņēmēja, kurš vēlas radīt un virzīt unikālu ideju, vienradzim būs mazliet cita nokrāsa, cits konteksts. Starp citu, basketbolistam Kristapam Porziņģim bija iesauka Vienradzis – talanta un unikalitātes dēļ.

Konteksts un mērķis katram var būt atšķirīgs, taču vienradzis jebkurā gadījumā nes gaišo un pozitīvo vēstījumu.

Labi, nemudināsim tetovēties, jo parasti tas ir uz mūžu. Arī rozā drēbītes ar vienradžiem neko nedod, bet jauks varētu būt akmens vienradzītis, ko var novietot interjerā vai nēsāt līdzi. Tev pašai ir šādu figūriņu kolekcija.

Akmeņi manā dzīvē ir vieni no senākajiem ezoteriskajiem instrumentiem. Pirmie akmeņi pirms divpadsmit gadiem pie manis nonāca kā Ziemassvētku dāvana – tā bija dūmu kvarcu kaklarota. Dažādos aprakstos teikts, ka dūmu kvarcs var palīdzēt pret atkarību, bet manā dzīvē tieši ar dūmu kvarcu sākās akmeņu atkarība. Sāku pētīt, ko katrs akmens nozīmē, parādījās grāmatas, akmeņu kļuva arvien vairāk… Tā pat ir kāda daļa no manis. Kāpēc gan akmeņus nesavienot ar vienradžiem? Man patīk šīs figūriņas. Kur redzu, tur nopērku. Ir iegādāti gan Latvijā, gan ārzemēs.

Cik tev to ir?

Domāju, kādi trīsdesmit.

Katram cilvēkam vajag savu vienradzi

Akmeņi ir arī mana stihija, bet, šķiet, veikalos nemaz tādus vienradžus neesmu redzējusi. Tikai vardes un bruņurupučus. Ko tas varētu nozīmēt?

To, ka drīz būs akmens varžu vai bruņurupuču kolekcija. (Smejas.)

Ja figūriņa ir maza, to var paņemt līdzi ceļojumā vai izvilkt no kabatas kādā sanāksmē. Te darbojas gan vienradža, gan akmens enerģija. Turklāt interesanti, ka mani bieži vien uzrunā tādu akmeņu figūriņas, kas it kā kontrastē ar šo gaišo enerģiju. Varētu domāt, ka ar vienradžu būtību saistās rozā kvarcs, hovlīts, maigie, gaišie, saulainie akmeņi, citrīns., bet man patīk smagnējie, piemēram, lazurīts. Viena mīļa figūriņa manā kolekcijā ir gandrīz melna, šķiet, no kāda nogulumieža. Varbūt tāpēc, ka dzīvē pārmaiņu periods.

Tev ir daudz akmeņu, tagad arī šīs figūriņas. Kur tu tik lielu kolekciju glabā? Kā attīri, vai un kā uzlādē? Akmeņi prasa daudz rūpju un uzmanības.

Vienradži stāv pie grāmatplaukta, kur man mājās ir ofisa zona. Tāpat kā citus akmeņus es tos attīru ar skaņu tibetiešu skaņu bļodā. Es to saucu par maigo tīrīšanu. Vienradzīšiem ar to pietiek, bet, ja rotaslietai izkrīt akmens, tad gan vajadzīga nopietnāka tīrīšana. Var uzbērt uz tasītes sāli, uzlikt salveti, tad novietot rotu vai akmeni un diennakti paturēt, jo ir darbojušās kādas nopietnas enerģijas. Nesen bija stresa situācija, un man stundas laikā no diviem gredzeniem viens pēc otra izlidoja akmeņi. Tad vairāk jāpiedomā, kā attīrīt. Var arī rakt zemē, turēt ūdenī – bet ne visiem akmeņiem ūdens patīk. Var tīrīt ar uguni. Tehnikas ir vairākas.

Tev ir arī vienradžu orākula kārtis. Kā darbojies ar tām?

Vienradžu orākuli ir dažādi. Mans orākuls uzrunāja ar to, ka tajā ir daudzveidīgi tēli. Viena no retrīta dalībniecēm ieraudzīja uz kārts pūces attēlu un iesaucās, ka tādu pūci esot jau redzējusi, tikai nav sapratusi, ka tas ir tieši viņas simboliskais vienradzis. Šīs kārtis mūsu apziņai palīdz vizualizēt tos tēlus, kuri palīdz. Mēs maz domājam par to, cik daudz neredzamu spēku mūs atbalsta: eņģeļi, spēka dzīvnieki, vienradži. Viņi eksistē, un viņi ir mums blakus. Tajā brīdī, kad mēs par viņiem iedomājamies, viņus var gandrīz vai aptaustīt. Visbiežāk es ar šīm orākula kārtīm darbojos kopā ar saviem bērniem. Konsultācijās… Tas atkarīgs no fona, no tēmas. Kad izvēlos, kuras kārtis izmantot, es vados pēc sajūtām. Sievietēm satikt vienradžus ir vieglāk, jo vienradži saskaņā ar senām leģendām a priori tiek pievilināti ar jaunavām. Sievietes ir atvērtākas brīnumiem. Runājot par spēka dzīvniekiem, arī pūķis ir no šīs grupas. Gribētos papētīt arī pūķus, jo viņi meditācijās ir pie manis nākuši.  

Pūķiem ir dažādas tēmas – ir naudas pūķi, ir labības pūķi, uguns pūķi, princešu zagļi. Vienradžiem arī ir atšķirīgas jomas?

Pētot vienradžus, neko tādu neatradu, taču atradu citas interesantas lietas. Piemēram, pūķis tiek pretstatīts vienradzim. Vienradzis ir kaut kas balts, bet pūķis no zemes nācis.

Negantnieks?

Jā. Un varbūt mēs tiksimies pēc gada un tad parunāsim par pūķiem.

Ko nozīmē būt sertificētai vienradžu enerģijas speciālistei? Kur to var apgūt?

 Tiešsaistē ir starptautiski kursi, kas ilgst vairākus mēnešus, bet temps atkarīgs no tā, cik laika vari tam veltīt. Vienā dienā neapgūsi. Ir daudz materiālu, ir pārbaudes darbi, kuros pasniedzēji izvērtē audzēkņa izpratnes līmeni. Patiesībā es šo izglītību pievilku savām interesēm, jo par vienradžiem interesējos jau sen. Gribējās padziļināti apgūt tēmu un paplašināt zināšanas.

Vai Latvijā vēl ir vēl kāds vienradžu speciālists?

Man tādas informācijas nav, bet tā ir ļoti specifiska un jauna tēma mūsu zemes ezoterikas pasaulē.

Katram cilvēkam vajag savu vienradzi?

Noteikti vajag! Pat ja cilvēks par to neko nezina, tas strādās. Pat ja jūs esat zem šī simbola palikuši kaut ko citu, kādu savu tēmu. Jo vairāk mēs vairosim ticību brīnumam, jo skaistāki un gaišāki būsim – un tāda būs arī vide, kurā mēs dzīvojam. Esmu par vienradžiem visās formās un visos veidos!

Vienradži senajās kultūrās

Senajā Babilonijā mītiskajam dzīvniekam zīmējumos bija spārni un tos mēdza attēlot pa divi kopā – kā simboliskas Pasaules jeb Dzīvības koka divas puses.

Šumeru, sengrieķu un romiešu kultūrā vienradzis bija Mēness un jaunavu dieviešu aizgādnis.

Ķīnā uzskatīja, ka vienradzis apvieno vīrišķo jan un sievišķo iņ enerģiju un sniedz radošu impulsu. Tas paretam esot parādījies cilvēkiem, lai vēstītu vai nu par gudra un taisnīga valdnieka nākšanu pie varas, vai par kāda viedā piedzimšanu.

Tibetā vienradži attēloti kā gazeles vai stirnas, kas mīt augstu kalnos un ir kā tilts starp zemi un debesīm. Tie mudina ļaudis tiekties pēc zināšanām un iet pa gaismas ceļu.

Indijā vienradzis simbolizēja dvēseles bagātību, bet vienlaikus varēja darboties gan kā auglīgs, gan postošs spēks. Pastāv uzskats, ka tieši Indijā meklējama šī tēla izcelsme. Tur vienradzis attēlots ar sarkanu galvu un baltu vai melnu ragu.

Persijā vienradzis tika saistīts ar auglību spēku un spēju attīrīt. Kādā 15. gadsimta persiešu rokrakstā esot teikts: “Vienradža rags šķiet zeltains, un ar tā palīdzību tiks iznīcināti lāsti un nelietības.”

Kristīgajās tradīcijās vienradzis simbolizē garīgumu, cēlsirdību. Viņu saista arī ar Jēzus tēlu.

Alķīmijā vienradzis saistās ar attīrīšanas procesu, transformāciju un garīgo evolūciju. Rags simbolizē gara tapšanu par matēriju.

* * *

Slavenais šveiciešu psihiatrs Karls Gustavs Jungs savā darbā Psiholoģija un alķīmija (1943) mītiskajam dzīvniekam veltījis palielu sadaļu Vienradzis alķīmijā un aplūko tā simboliku vairākās nodaļās, rakstot, ka “vienradzis nav viena skaidri definēta vienība, bet pasakaina būtne ar ļoti daudzām variācijām, piemēram, ir vienradži zirgi, zivis, pūķi, skarabeji utt.” Katra no šīm pozīcijām tiek aplūkota detalizēti.

*  *  *

Ar vienradžu tēmu bija pārņemts amerikāņu biologs Franklins Dovs. 1933. gadā viņš teļam vienu virs otra transplantēja ragu aizmetņus, un bullim tiešām izveidojās viens rags. Bet tas, protams, nebija nekāds vienradzis. Un tajā laikā, eksperimentējot ar dzīvniekiem, ētikas moments bija svešs.