Nav jāpilda mājasdarbi, nav jāmācās no galvas. Skola, kas pārsteidz latviešu skolēnus
Latviešu Ingas Dābolas Fatjanovas un Sanda Fatjanova meitas Alise (22 gadi) un Loreta (15 gadi) ir mācījušās gan Latvijas skolās, gan Spānijas izglītības iestādēs. Mamma Inga intervijā portālam Jauns.lv pastāstīja par katras valsts izglītības sistēmas priekšrocībām.
Fatjanovu ģimenes dzīve jau 12 gadus ir cieši saistīta ar Spānijas salu Tenerifi. Pēdējos gadus ģimene šajā Kanāriju salā pavada lielāko daļu laika.
Vecāki ir nodibinājuši savu tūrisma aģentūru un dažādos veidos palīdz uz Tenerifi aizbraukušajiem latviešiem.
Izmēģināja dažādus izglītības veidus
Kad ģimene pirmo reizi ieradās Tenerifē, jaunākajai meitiņai bija tikai 2 gadi, bet vecākā meita bija 10 gadus veca.
Patlaban Loreta klātienē mācās Tenerifes skolā, kā arī attālināti apgūst Latvijas izglītību. Savukārt Alise jau ir pabeigusi universitāti Barselonā, tagad studē maģistrantūrā un strādā Tenerifē.
Pieredze arī Latvijas skolā
Sākumā, kad vecāki sāka nodarboties ar tūrismu un regulāri braukt uz Kanāriju salām, meitas mācījās klātienē Latvijas skolā.
“Pirmos gadus mēs ar vīru braukājām līdzi grupām uz šejieni. Tad meitenes mācījās Latvijā skolā. Tikai pēdējos 3 gadus mēs esam nobāzējušies lielāko gada laiku šeit.”
Novērtē, ka meitas ieguvušas svešvalodu zināšanas un dažādus draugus
Runājot par izglītību Spānijā, Inga sacīja: “Šeit ir jautājums, ko mēs saprotam ar vārdu "izglītība" un ko mēs gribam no tās. Manas domas par izglītību ir ļoti mainījušās, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem.
Šobrīd vairāk skatos uz to, ko manas jaunietes ir ieguvušas. Viņas abas brīvi runā angliski un spāniski. Viņām ir starptautiski draugi ar dažādām mentalitātēm no dažādām valstīm.
Svētīgāk iemācīties komunicēt, nevis perfekti tamborēt sedziņas
Man tas liekas ļoti izglītojoši vispār dzīvei. Ir jāiemācās draudzēties ar dažādu tautību pārstāvjiem, kuriem ir dažādas ticības, raksturi un viss pārējais.
Man tas liekas krietni vien svētīgāk nekā iemācīties perfekti tamborēt sedziņas, pārspīlēti runājot.
Vienlaikus vēlas, lai meitas zina, kas ir Rainis
Protams, dažās jomās šeit izglītība ir zemāka līmeņa nekā Latvijā, bet kopumā man liekas, ka bērni šeit iegūst vairāk.
Taču mēs arī esam atstājuši attālināto Latvijas skolu, lai meitas zinātu Latvijas vēsturi un citas lietas, ko vajag zināt latviešiem. Piemēram, latviešu valodu un literatūru. Vēlamies, lai viņas zinātu, kas ir Rainis un citi [ievērojami latvieši].
Latvijas skolā vairāk jāmācās no galvas
Tāpēc mums ir palikusi arī Latvijas skola, neskatoties uz to, ka tā ir liela slodze [bērnam]. Mēs tomēr turamies pie tā, ka arī Latvijas izglītība ir ļoti svarīga,” mamma skaidro ģimenes lēmumu bērniem apgūt gan Spānijas, gan Latvijas izglītību.
Vecāki novērtējuši, ka Latvijas skolās bērniem sniedz plašākas zināšanas.
“Latvijā skolā liek vairāk mācīties no galvas. Šeit no galvas nav jāmācās. Mājasdarbi arī nav jāpilda.
Eksaktajās zinībās Latvijā ir augstāks līmenis
Protams, matemātika un pārējās eksaktās zinātnes Latvijā pilnīgi noteikti ir krietni vien augstākā līmenī.
Mēs varam strīdēties un diskutēt, vai tas ir vajadzīgs, vai tas nav vajadzīgs un cik daudz tas ir vajadzīgs. Tur katram vecākam ir savs skatījums.”
Spānijā jau 9.klasē jāpieņem svarīgi lēmumi
Var teikt, ka Fatjanovu ģimenes jaunākā meita Spānijā patlaban mācās pamatskolas 9.klasē.
“Viņiem jau uzreiz ir jāpieņem lēmums, kādā virzienā ies mācīties tālāk, studēs vai nestudēs un ko studēs, lai liekos priekšmetus nomestu nost, lai to nebūtu.”
Ne visi jaunieši ir gatavi tik nopietnam lēmumam
Piemēram, ja jaunietis 9.klasē izvēlas mācīties humanitāro jomu, tad vēlāk viņš nevar studēt eksaktajā nozarē. “Jā, tā ir. Tas ir tāpēc, lai jaunietis pēc iespējas koncentrētāk ietu uz to, kas viņu interesē.”
Inga gan vērtē, ka vairums jauniešu 9.klasē nav gatavi pieņemt tik nopietnus lēmumus, tādēļ liela loma ir viņu vecākiem.
