No vientulības tiešām var nomirt: jauns pētījums liek aizdomāties par saviem aizmirstajiem radiem un draugiem

Cilvēkiem, kuri nesazinās ar radiem vai draugiem, kuru sociālie sakari ir atstāti novārtā, mirstības risks var palielināties pat par 39 procentiem. Daudzos iepriekšējos pētījumos jau analizēta vientulības un sociālās izolācijas saikne ar lielāku agrīnas nāves risku un citām veselības problēmām, taču tikai dažos ir patiešām pārbaudīts, kā šīs saites ietekmē dažāda veida sociālā mijiedarbība, teikts jaunākajā pētījumā.

"Mēs pētījām divus dažādus vientulības veidus un trīs dažādus sociālās izolācijas veidus. Atklājām, ka katrs no tiem ir saistīts ar paaugstinātu nāves risku," preses konferencē sacīja pētījuma pirmais autors Hamišs Fosters, Glāzgovas universitātes Veselības un labklājības skolas (School of Health and Wellbeing) klīnisko pētījumu speciālists. 

Autoru definētā vientulības izjūta tika mērīta pēc diviem faktoriem: cik bieži dalībnieki jutās, ka var uzticēties kādam tuvam cilvēkam un cik bieži viņi jutās vientuļi. Dalībnieku sociālā izolācija tika mērīta pēc tā, cik bieži viņus apmeklēja draugi vai ģimene, cik bieži viņi piedalījās iknedēļas grupu aktivitātēs un vai viņi dzīvoja vieni.

Autori atklāja, ka jebkuras no piecām pētījumā konstatētajām sociālajām saiknēm trūkums bija saistīts ar lielāku priekšlaicīgas nāves risku jebkura iemesla dēļ. 

Apjomīga cilvēku grupa (vairāk nekā 458 000 dalībnieku) tika iekļauta Apvienotās Karalistes "Biobank" pētījumā, kura laikā vismaz 10 gadus tika sekts vidēja vecuma Apvienotās Karalistes iedzīvotāju (vecumā no 40 līdz 69 gadiem) veselības stāvoklim. Kad 2006.-2010. gadā aptaujas dalībnieki, kuriem vidēji bija aptuveni 56 gadi, tika iekļauti anketēšanā, viņi atbildēja uz jautājumu par savu sociālo dzīvi. 

Pēc tam ārsti un pētnieki novēroja dalībniekus apmēram 12 gadus vēlāk. Viņi atklāja, ka tiem, kuri bija vientuļi un kurus neviens neapciemoja, bija par 39 procentiem lielāks priekšlaicīgas nāves risks, salīdzinot ar tiem, kurus katru dienu apmeklēja ģimene un draugi. Turklāt piedalīšanās aktivitātēs ar cilvēku grupām, kas nebija radinieki, absolūti nemazināja šo risku, liekot domāt, ka sakari ar draugiem vai ģimeni var būt vērtīgāki nekā potenciāli virspusēja komunikācija.

Tiesa, laika pavadīšana kopā ar mīļajiem vismaz reizi mēnesī ir nedaudz samazinājusi iepriekšminēto risku. Neatkarīgi eksperti, kuri nebija iesaistīti pētījumā, atzinīgi novērtēja tā svarīgumu, pētot saikni starp sociālajiem kontaktiem un veselību. 

Sociālie kontakti un veselība 

Autori uzsver, ka vajag vairāk izpētes, lai noskaidrotu šī pētījuma rezultātu iemeslus un noteiktu, vai citi garīgās vai fiziskās veselības faktori varēja ietekmēt dalībniekus. Gan iepriekšējie pētījumi, gan šis ir parādījuši, ka sociālo sakaru trūkumam ir cieša saistība ar sliktu imūnsistēmu, sirds un asinsvadu problēmām, piemēram, augstu asinsspiedienu, un neiroloģiskās attīstības traucējumiem. Vientulība var būt arī stresa cēlonis, kas var negatīvi ietekmēt ķermeni.

Cilvēkiem, kuri ziņoja par jebkādu sociālo atstumtību, biežāk bija augstāks ķermeņa masas indekss, vairāk ilgtermiņa veselības problēmu un tādi neveselīgi ieradumi kā smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana vai nepietiekama fiziskā aktivitāte. Tiesa, pētījums vērš uzmanību uz to, ka kāds no minētajiem faktoriem varētu izraisīt vientulību vai sociālo atstumtību, nevis būt to sekas. Autoriem nebija informācijas par attiecību kvalitāti ar cilvēkiem, ar kuriem kopā dzīvoja pētījuma dalībnieki, apliecināja Fosters. Viņš skaidro, ka tā ir būtiska detaļa, kas var izskaidrot, kāpēc ar dzīvošanu kopā ar citu personu ne vienmēr pietiek, lai mazinātu vientulības vai izolācijas negatīvās sekas.

Kopumā šis pētījums ir būtisks, lai saprastu, cik svarīgi ir palīdzēt vientuļiem un sociāli izolētiem cilvēkiem, sacīja pētījuma līdzautors Džeisons Gils, Glāzgovas universitātes kardiometaboliskās veselības profesors.

Pētnieki piebilda, ka šajā ziņā ļoti svarīgas ir sociālās organizācijas, kas palīdz atrast jaunu draugu. Tiesa, šoreiz autori nav pētījuši mājdzīvnieku kā pavadoņu ietekmi, taču Fosters piebilda, ka citos pētījumos ir pierādīts, ka mājdzīvnieka turēšana tiem, kuri dzīvo vieni, var labvēlīgi ietekmēt viņu veselību.