Kā apvienot darbu ar bērna slimošanu
Rudenī un ziemā slimo daudzi – īpaši mazi bērni. Bērna slimošana būtiski ietekmē arī vecāku dienaskārtību, un daudzi vecāki izvēlas darbu turpināt mājās kopā ar slimo atvasi.
Padomos, ko ņemt vērā vecākiem, ja jāstrādā mājās ar slimu bērnu, dalās Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.
Slimības lapa un vainas izjūta
“Noteiktā vecumposmā bērni slimo pat 8–12 reizes gadā, tāpēc, bērnam saslimstot, daļa vecāku izvēlas turpināt strādāt, skaidrojot to ar vainas izjūtu, bailēm no vadītāja nosodījuma vai bažām par atlaišanu. Daži uztraucas, ka darbs netiks paveikts, jo nav, kam nodot savus pienākumus,” skaidro eksperte un aicina izvērtēt, vai vainas izjūta ir situācijai atbilstoša. “Vai tiešām darba devējs būs tik neapmierināts, ja tiks paņemta slimības lapa? Vai tādēļ atlaidīs no darba? Ja šī varbūtība ir zema, aicinu pārvarēt vainas izjūtu, piemēram, izrunājoties ar kādu tuvu cilvēku.”
Jo mazāks bērns, jo vairāk nedalītas uzmanības slimības laikā viņš prasīs, tādēļ, izvēloties darbu apvienot ar rūpēm par slimu bērnu, jāapzinās, ka bērni slimojot “norūda” savu imunitāti, tomēr emocionālais distress, kas bērnam var rasties, nejūtot vecāka klātesamību, var slimību paildzināt. Tāpēc, plānojot darba dienu, jau laikus jāsaprot, no kurām darba lietām var atteikties.
Kā organizēt darba dienu mājās?
Eksperte iesaka mosties agrāk par bērnu un svarīgākos darbus paveikt rīta agrumā. “Kad bērns ir pamodies, ieteicams viņam veltīt nedalītu uzmanību vismaz 20 minūtes, lai bērns vēlāk varētu nedaudz paspēlēties patstāvīgi. Jāņem vērā, ka tas nebūs ilgs laiks – ja bērns slikti jūtas, drīz vien viņam būs nepieciešama uzmanība,” stāsta Laura Valaine.
Strādājot no mājām ar bērniem, vecāki bieži lieto frāzes “Pagaidi!”, “Es tūlīt!”, “Vēl tikai viena e-pasta vēstule!”, taču bērnam šādas atrunas ir nesaprotamas. Stresa dēļ dusmās bērnam gribas atteikt: “Kā tu nesaproti, man taču jāpelna nauda!”, bet bērns to var nesaprast, turklāt nepamatots pārmetums var radīt tikpat nepamatotu vainas izjūtu. Ja bērns pieprasa uzmanību, ieteicams ieplānot 5 minūtes darba un tad veltīt laiku bērnam, paskaidrojot bērnam to. Kad vecāks saka kaut ko konkrētu un to arī izpilda, bērnam veidojas nosacījuma reflekss, saprotot, ka ir jāuzgaida.
Vecākiem savā starpā ieteicams vienoties – ja dienas laikā ar bērnu paliek mamma, tad tētis, pārnākot no darba, pārņem rūpes par bērnu, un mammai šajā laikā būs iespēja padarīt darbus vai atpūsties. Jārēķinās, ka slimošanas reizēs slodze palielināsies abiem vecākiem, tāpēc, ja iespējams, ir jāmeklē atbalsta persona, kas var palīdzēt pieskatīt bērnu.
Ieteikumi
Vienlīdzība
Pirms bērns vēl sācis slimot, vecākiem jāpārrunā rīcības plāns. Nevienlīdzības sajūtu var regulēt, vecākiem vienojoties uz maiņām palikt mājās ar bērnu – vienā slimošanas reizēs viens vecāks, bet otrā – otrs. Jāseko tam, lai mājās pavadītais laiks ir līdzīgs, jo var gadīties, ka vienā reizē mazais slimo 3 dienas, bet citreiz – 2 nedēļas.
Ekrāna laiks
“Slimošanas laikā bērnam ir ilgāks ekrāna laiks, un svarīgi sevi par to nešaustīt. Protams, nevajag krist galējībās – ja bērna vecumam ieteicamais ekrāna laiks ir 1 stunda, viņam pie ekrāna nebūtu jāļauj pavadīt 8 stundas, taču, ja slimošanas laikā šis laiks sasniegs 3–4 stundas, nekas slikts smadzeņu attīstībā nenotiks,” skaidro eksperte un uzsver, ka pēc ilgstošas ekrānā skatīšanās bērns būs prasīgāks un nepacietīgāks, tādēļ vecākam vakarā jābūt pacietīgam un gatavam atrast veidu, kā mazo nodarbināt – piemēram, ilgāk paspēlēties kopā vai, ja slimība atļauj, iziet pastaigā.
Spēlēšanās vienatnē
Bieži slimošanas reizēs atklājas, ka bērns spēj būt patstāvīgs un spēlēties vienatnē. Ja kopš mazotnes bērns nav radināts spēlēties patstāvīgi, slimošanas laikā mazajam būs grūtāk, tāpēc spēja sevi nodarbināt atbilstoši vecumam ir nozīmīga prasme. Ieteicams, lai kopš mazotnes bērnam būtu telpa vai vieta, kur viņš var nodarbināt sevi pats.
Vainas izjūta
Strādājot no mājām, vecākiem bieži rodas vainas izjūta, ka viņi strādā un nevelta bērnam pietiekamu uzmanību. Svarīgi saprast šo sajūtu un sev atgādināt, kāpēc šajā laikā tiek strādāts. Ja redzat, ka bērnam trūkst vecāka uzmanības, vainas izjūtu var izmantot sev par labu – meklēt laiku un iespējas, kad atvasei veltīt nedalītu uzmanību. Piemēram, no rīta, vakarā vai brīvdienās, kad citus mājas darbus un pienākumus var atlikt, veltot bērnam laiku un uzmanību. Nedrīkst paļauties vainas izjūtai un sevi kritizēt, tādējādi radot papildu stresu.
