“Vienkārši iemīlējos!” Baiba atstāja Latviju, pārvācās uz Ēģipti un sāka pilnīgi citādu dzīvi
Jau tad, kad biju tik tikko ieradusies Ēģiptē, man likās, ka šī vieta ir pavisam īpaša. Es vienkārši iemīlējos skatā starp kalniem un jūru. Tā par dzīvi Ēģiptē un kūrortpilsētā Šarm eš Šeiha intervijā portālam Jauns.lv sacīja latviete Baiba Kovaļkova, kura jau aptuveni gadu dzīvo šajā tūristu iecienītajā atpūtas vietā.
“Šobrīd es dzīvoju Šarm eš Šeihā un mācos, lai kļūtu par dive master [no angļu valodas – niršanas organizētāju], jo nākotnē gribu kļūt arī par niršanas instruktori. Vēlos latviešiem izrādīt ne tikai Ēģipti virs zemes, bet arī zem ūdens. Patlaban es daudz un dikti praktizējos, lai būtu gana pārliecināta zem ūdens.”
“Kopš 2018.gada es regulāri lidoju uz šejieni, ik pa pāris mēnešiem ierados uz vairākām nedēļām vai mēnešiem,” Baiba sacīja un priecājās, ka 24.septembrī apritēja tieši gads, kopš viņa dzīvo Ēģiptē.
Uzreiz sajuta, ka vieta ir īpaša
Kāpēc latviete pārcēlās uz dzīvi Ēģiptē? “Latvija man ļoti patīk. Latvijas daba ir fantastiska! Bet es īsti nevarēju tur atrast sev vietu un nejutos līdz galam labi.
Pirmajā reizē, kad mēs ar māsu atlidojām uz Ēģipti, negribējām svinēt jauno gadu Latvijā. Izdomājām lidot kaut kur, kur iespējami lēti ceļojumi! Mēs iegādājāmies nedēļas ceļojumu Ēģiptē. Jau tad, kad biju tik tikko ieradusies, man likās, ka šī vieta ir pavisam īpaša.
Ar vienu nedēļu nepietika
Mēs nodzīvojām Ēģiptē paredzēto nedēļu, bet manī bija sajūta: “Nē, man nepietiek!” Mēs aizbraucām atpakaļ uz Latviju un pēc pāris nedēļām atkal atlidojām uz Ēģipti, šoreiz – uz divām nedēļām. Gribēju paskatīties, kas vēl šeit ir!
Tā es turpināju regulāri lidot. Jo vairāk šeit biju, jo vairāk saradu ar dabu. Vienkārši iemīlējos skatā starp kalniem un jūru. Man bija sajūta: “Es gribu šeit būt!”
Izbaudīja mazās viesnīciņas un īres dzīvokļus
Pārsvarā es paliku mazās viesnīciņās, kur lielākoties dzīvoja paši ēģiptieši un mazāk tūristu, kā arī īrēju dzīvokļus, kuru apkārtnē bija cilvēki, kas šeit dzīvo uz vietas.
Jo vairāk es iepazinu cilvēkus, jo vairāk un vairāk tas viss mani pievilka. Beidzot saņēmos pārvākties!”
Ēģiptē atrada māju sajūtu
Var teikt, ka Baiba Ēģiptē atrada savu vietu un iejutās tur. “Jau tad, kad nonācu šeit pirmo reizi, man bija sajūta, ka ļoti gribējās šeit būt. Esmu ceļojusi arī daudz kur citur. Arī pēc tam, kad pirmo reizi atlidoju uz Ēģipti, es biju vēl citās valstīs un daudz kur pasaulē, bet, lai cik skaisti un forši visur būtu, es nekur nejutu to sajūtu, kas bija šeit.
Varbūt to var saukt par māju sajūtu. Šeit cilvēki un vietas man liekas tuvi.”
Aizrāvās ar niršanu
“Tad es iepazinos ar niršanu, lai arī no sākuma man bija nenormāli bail nirt! Es atlidoju uz mēnesi, un man vienkārši piedāvāja pamēģināt nirt. Es domāju: “Labi, būšu šeit mēnesi, neizmetīšu laiku vienkārši tāpat vien, iemācīšos nirt.”
Jo vairāk niru, jo vairāk man tas patika. Tagad ļoti ceru, ka pēc kāda laika varēšu to darīt profesionāli.”
Kovids iztraucēja pirmos plānus
Pirms tam Latvijā Baiba bija estētiskā speciāliste – viņa nodarbojās ar sejas kopšanu. “Tāds bija arī mans pirmais plāns Ēģiptē.”
Kad viņa bija gatava pārvākties uz Ēģipti un viens koferis ar nepieciešamajām lietām jau bija aizsūtīts, sākās kovida pandēmija.
Atklāj Ēģiptes interesantākās vietas
“Kovida laikā man bija gana daudz laika izdomāt [ko darīt] un tad es pārorientējos uz mārketingu. Sapratu, ka ir divas drošas profesiju jomas – ar datoriem vai ar medicīnu saistītas. Es iesaistījos mārketingā, un man ļoti iepatikās. Ar to es šobrīd cenšos nodarboties.”
Baiba piedāvā dažādas ekskursijas un aktivitātes latviešiem, kuri dodas atpūsties uz Ēģipti.
Arī nelieli darbiņi “Photoshop”
“Šeit man ir arī mazi darbiņi, piemēram, programmā “Photoshop” taisu cenas un citas mazas lietiņas vietējiem. Tādus “Photoshop” sīkumiņus, kas nedaudz uzlabo viņu situāciju.
Es mācījos digitālo mārketingu, bet tas šeit šobrīd vēl nav tik ļoti izplatīts. Tas sāk attīstīties, bet vēl ne tik ļoti, līdz ar to ir pieprasījums pēc tā.”
Iemīlēja ēģiptiešu atvērtību
Baiba priecājās, ka ēģiptieši viņu ļoti labi pieņēma. “Ēģiptieši ir ļoti atvērti un draudzīgi. Viņi vienmēr pasmaidīs, centīsies parunāties, gribēs zināt, kas tu esi, ko tu dari un kāpēc. Šeit cilvēki ir ļoti atvērti un izpalīdzīgi.
Ļoti ātri var sadraudzēties ar viņiem un izveidot kontaktus.” Lielākā daļa ēģiptiešu ir vienkārši ļaudis.
Dzīvoklis ar skatu uz jūru ir lētāks nekā mājoklis Rīgā
“Šobrīd es arī īrēju dzīvokli, turklāt tas sanāk lētāk nekā Latvijā. Bija forša pārmaiņa.
Latvijā es dzīvoju Rīgas centrā, un no dzīvokļa pavērās skats uz ēkām, bet tagad man ir arī skats uz jūru, turklāt es maksāju mazāk, nekā iepriekš maksāju Latvijā par to. Tas ir ļoti forši.”
Iztiek ar niršanas tērpa “traktorista iedegumu”
“Ja es nebūtu nirēja, tad laikam retāk dotos pie jūras. Ļoti daudz vietējo, kam jautāju par to [došanos uz netālo jūru ikdienā], saka: “Es mēnešiem neesmu bijis jūrā, pludmalē.” Man arī ir līdzīgi – es reti aizeju uz jūru tāpat vien papeldēties. Vairāk jūrā esmu niršanas dēļ.”
Arī tūristu iecienītā sauļošanās liedagā Baibu neuzrunā. “Man īsti neinteresē sauļošanās. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kurai vajag būt brūnai. Man no niršanas tērpa ir tā saucamais “traktorista iedegums”. Es nevaru nogulēt ilgi nekustīgi vienkārši tāpēc, lai iesauļotos.”
Vairākas nedēļas var dzīvot par to naudu, ko Latvijā iztērē dažās dienās
Runājot par kopējo dzīves dārdzību Ēģiptē, Baiba sacīja, ka tur ir daudz vieglāk izdzīvot.
“Kad man stāstīja, kādas cenas ir Latvijā, es domāju, ka šeit varu nedēļām dzīvot par to pašu naudas summu, ko Latvijas iedzīvotāji citreiz iztērē dažās dienās.
Atrastas izdevīgākās vietas, kur iepirkties
Es jau esmu iedzīvojusies, līdz ar to zinu, ka pie mājām ir mazs augļu un dārzeņu veikaliņš, kurā ir ļoti lēti produkti. Ja vajag kaut ko no tirdziņa, man jau ir pazīstami pārdevēji, kas dod vietējo cenas nevis tūristiem paredzētos uzcenojumus.
Gaļu es neēdu, uz to es ļoti ietaupu, jo tā arī šeit ir salīdzinoši dārga. Es gatavoju mājās un ārpus mājām neēdu, līdz ar to sanāk daudz lētāk nekā Latvijā.”
Visu brīvo naudu atvēl niršanai
Ejot uz kafejnīcām un restorāniem, jāskatās: kur vairāk ir tūristu, tur, protams, būs nedaudz dārgākas maltītes. “Šī ir tūristu pilsēta.”
“Pārsvarā visu savu naudu atstāju niršanā. Daudz ko citu es nedaru. Pārsvarā ekskursijās braucu saistībā ar darba lietām.”
Lai nepārmaksātu četrkārtīgi
Baiba atklāja, ka parasti tirgotāji vienu cenu līmeni nosaka vietējiem iedzīvotājiem, bet pilnīgi citu – tūristiem. “Vienmēr uz šejieni atlidojušiem latviešiem saku: “Es varu aiziet jums līdzi uz tirgu, bet, ja jūs ejiet vieni paši, tad prasiet cenu samazinājumu vismaz četras reizes.”
Kaulēšanās ir daļa no kultūras šeit. Viņi mēģinās [tūristiem noteikt augstāku cenu]. Vairs neatceros, ko es reiz pirku, bet arī man pajautāja smieklīgi augstu cenu. Lieta maksāja četrus eiro, bet tirgotāji man pajautāja 40 eiro.”
Kā Ēģiptē izdzīvot bez kaulēšanās?
“Man īsti nekad nav paticis kaulēties. Tā ir lieta, kas man nepatīk. Tāpēc es atrodu cilvēkus, ar ko sadraudzējos. Viņi man pastāsta, kas ko maksā. Ja kaut ko vajag, tad viņi mani aizsūta uz konkrētu veikalu vai arī sameklē to, ko man vajag.
Vairāk apmeklēju veikalus ar fiksētām cenām. Lai gan ir mazie veikali, kur cenas norādītas arābu valodā vai nav norādītas, var pajautāt pārdevējam, un viņš parādīs kasē cenu.
Citreiz, kad gribu komunicēt, tad aizeju parunāties ar tirgotājiem. Bet aptuvenās summas jau zinu, tāpēc saku viņu pirmajiem piedāvājumiem: “Nē, nē”. Ļoti labi strādā “Nē” un iešana projām.” Baiba novērojusi, ka tad tirgotāji skrien pakaļ un nosauc daudz zemākas cenas, nekā minēja pirmajā reizē.
Sievietēm jābūt uzmanīgām draudzībā ar vīriešiem
Baiba iepazinusi arī vairākas ēģiptiešu draugu ģimenes un viņu dzīvesvietas. Piemēram, viņa ciemojās Aleksandrijā pie kādas draudzenes ģimenes un iepazina visus viņas brāļus un māsas.
Sievietēm saistībā ar draudzēšanos ar vīriešiem jābūt nedaudz uzmanīgām. “Viņi var ļoti ātri lietas pārprast - sajaukt vienkārši draudzīgu un atvērtu komunikāciju ar flirtēšanu.”
Cenšas turēties pie godīgiem un ģimeniskiem draugiem
Baiba priecājās, ka vēl pirms uzzināja kāda sava drauga vārdu, viņa jau zināja, ka vīrietis ir precējies un ka viņam ir bērns. Vēlāk latviete iepazina arī tirdziņā strādājošā vīrieša māsas, brāļus, sievu un visus pārējos tuviniekus.
“Pie tādiem cilvēkiem cenšos turēties. Zinu, ka viņi augstu vērtē savu ģimeni, ir godīgi un nebūs pārpratumu komunikācijā.”
