"Mans bērns - kā gribu, tā audzinu?!" NĒ - kur un kā ziņot par vardarbību pret bērniem
Svešu bērnu nav – tik bieži dzirdam to sakām, un reizumis sakām to paši. Bet kā rīkoties, ja ir aizdomas par vardarbību pret bērnu? Ja šķiet, ka bērns ir neaprūpēts, neapkopts un izskatās atstāts novārtā? Labāk ziņot iestādēm vai tomēr runāt ar vecākiem? Tik daudz jautājumu, kurus bieži vien pavada uztraukums – un ja nu bērnus izņem no ģimenes un ir vēl sliktāk?
Bērna draugs stāsta, ka mamma viņu sit
“Mans bērns stāsta, ka viņa draugs ir teicis, ka mājās viņu sit, iekausta, mamma dusmojas un daudz baras. Vai man būtu kā jārīkojas? Kam jāziņo? Vai jāzvana puikas mammai?”
Šādā situācijā nebūtu ieteicams runāt ar mammu. Ja situācija atbilst patiesībai, tas var izvērst mammas dusmas pret bērnu. Šajā gadījumā ir jāziņo attiecīgajiem dienestiem. Ja ir aizdomas par fizisku vardarbību pret bērnu, ir jāziņo bāriņtiesai. Ja ir pilnīga pārliecība par fizisku vardarbību pret bērnu, var ziņot arī uzreiz policijai. Ja ziņosiet bāriņtiesai, tā izvērtēs šo gadījumu, sadarbojoties ar policiju. Ir iespēja vērsties VBTAI, zvanot uz Uzticības tālruni 116111, lai bērnam būtu atbalsta mehānisms un viņš justos drošs.
Kāpēc bērni var stāstīt, ka viņu sit? Protams, situācijas ir dažādas, un katra ir jāvērtē individuāli. Ir bērni, kas mēdz kaut ko izdomāt, bet ir arī ļoti iebiedēti bērni, kas baidās atklāt, ka viņus sit, kuriem ir piedraudēts nevienam neko neteikt. Tomēr, ja kāds bērns stāsta šādas lietas, apkārtējiem to nevajadzētu atstāt bez ievērības, nevajadzētu bērnam norādīt, ka viņš melo, pamatā bērnam ir jātic. Ja tas tiek uzzināts izglītības iestādē, ir jāziņo arī izglītības iestādei, kurai ir atbilstoši jāziņo tālāk.
