5 zinātniski pamatoti veidi, kā iemācīt sev justies laimīgam

Spēja notvert brīdi un to izbaudīt to pilnībā šeit un tagad  ceļ optimisma līmeni, uzlabo garastāvokli un samazina negatīvās emocijas. Bet prasmi baudīt dzīvi ir jātrenē. Ēdot gardu ēdienu, ieraugot skaistu dabasskatu, sajūtos siltus saules starus, ir jāiemācās apstāties un sajust ar sirdi un prāti, cik šis brīdis ir neatkārtojams un cik labi ir tieši šobrīd. Ar laiku šīs spēja notvert un izbaudīt brīdi kļūs par noturīgu ieradumu, kas lielākos dzīves daļu ļauj uztvert kā labu un laimīgu. Čikāgas universitātes pētnieks Freds Braiens stāsta, ka tie, kas apzināti mācās baudīt, vēlāk atzinušies, ka jūtas daudz laimīgāki, optimistiskāku un apmierinātāki ar dzīvi nekā bija iepriekš. Braiens norāda arī trīs virzienus, kā baudīt savu dzīvi – atceries savas pagātnes skaistākos mirkļus, sapņot par savu nākotni un iemācies ieraudzīt šodienas ieguvumus. Un neaizmirsti par humora devu ik dienas. Tas palīdz izturēt arī tad, kad ir grūts brīdis.

Būt pateicīgam

Apzini to cilvēku loku, kuriem tev ir gribējies pateikt paldies. Par jebko – atbalstu, palīdzību, vienkārši būšanu līdzās. Uzraksti viņiem pateicības vēstuli. Pētījumos noskaidrojies, ka pateicības izteikšana kādam cilvēkam paceļ paša teicēja pašvērtību un uzlabo pašsajūtu. Turklāt parasti paldies pateikšana atmaksājas – sniedzot pozitīvas emocijas, arī atpakaļ parasti saņem pozitīvu attieksmi. Tas ļauj justies labāk. Tāpat noskaidrots, ka pateicība, ko izrādām citiem, būtiski samazina depresīvas domas un par veseliem 25% palielina laimes sajūtu. Ik dienu 2 stundas rakstot pateicības vēstules trīs nedēļas no vietas, laimes sajūta saglabājas pat veselus sešus mēnešus. Ir arī  fizisks ieguvums – uzlabojas objektīvie veselības rādītāji (asinsspiediens, samazinās sāpes muskuļos) un uzlabojas miegs.

Ja ir cerības, tad tā ir laba zīme. Ne velti saka, ka cerība mirst pēdējā. Sapņošana, nākotnes plānu kaldināšana un cerības vieš optimismu un liek justies laimīgākiem. Dažādi pētījumi un aptaujas apstiprina, ka cilvēki, kas atļaujas būvēt, kā citi dažreiz saka, “gaisa pilis”, parasti ir laimīgāki, vieglāk sasniedz mērķus un vieglāk tiek pāri grūtībām.

Tie, kas jūtas lielāki veiksminieki dzīvē, sasniedz vairāk nekā tie, kas, iespējams, ir apveltīti ar labākām prasmēm, bet savās cerībās ir piezemētāki. Ir acīmredzama saistība starp gaidām un iespējām tās sasniegt – jo lielākas gaidas, jo lielāka iespēja sasniegt vismaz daļu no tām. Eksperimentos arī pierādīts, ka cilvēkiem, kuriem ik dienu uzdeva iedomāties, ka viņu dzīve nākotnē būs laba un sakārtota, laimes sajūta bija izteiktāka vismaz pusgadu pēc eksperimenta.

Izrādās, ka laimīgākus mūs padara nevis ņemšana un saņemšana no kāda, bet gan došana un palīdzēšana citiem. Neskaitāmi pētījumi un novērojumi apstiprina to, ka laipnība pret citiem, izpalīdzība, atbalstīšana, iesaistīšanās labdarībā un brīvprātīgo darbā pirmām kārtām uzlabo tieši paša devēja emocionālo pašsajūtu. Viņš jūtas laimīgāks, aug pašapziņa un pašvērtība.

Kādu studentu grupu aicināja sešas nedēļas no vietas ik nedēļu veikt piecus labus darbus. Otrai student grupai nebija jādara nekas. Pēc pusotra mēneša aptaujājot studentus, kas veica labos darbus, atklājās, ka viņu pašu vērtējumā viņi jūtas par 42% labāk nekā pirms šo darbu veikšanas un viņi bija arī laimīgāki par tiem studentiem, kas bija otrajā grupā. Labsajūtu, izrādās, uzlabo arī naudas ziedošana vai naudas tērēšana citu labā. Jebkas, kas rada labu sajūtu citiem, kā bumerangs atgriežas pie pašiem. Jūtamies pašrealizējušies, apmierinājums ar dzīvi ir augstāks. Samazinās depresijas risks un uzlabojas miegs.

Empātija ir spēja līdzpārdzīvot un just līdzi, izprast citu cilvēku emocijas un parūpēties par citiem. Novērots, ka cilvēki, kas mērķtiecīgi izkopj empātijas spējas, ar laiku kļūst harmoniskāki, apmierinātāki ar savu dzīvi, mazāk vērtē un nosoda, retāk dusmojas un jūtās vīlušies. Empātiskiem cilvēkiem veidojas ciešākas emocionālās saites ar ģimenes locekļiem un citiem līdzcilvēkiem, tāpēc dzīvē viņi jūtas labāk, jo saņem lielāku atbalstu no apkārtējiem. Drošas, atbalstošas attiecības ir viens no laimes stūrakmeņiem.

Labā ziņa ir tā, ka līdzcietību un empātiju var iemācīties. Šī prasme nav iedzimta, bet apgūstama, tas nozīmē, ka arī iespēja justies laimīgam lielā mērā atkarīga no mums pašiem. Spēja būt līdzcietīgiem pret citiem veicina arī spēju būt līdzcietīgākam un mazāk kritiskam pret sevi.