Kas mūs sagaida tuvākajā laikā? Vēdiskās astroloģes Baibas prognoze

Ceļu netradicionālajā pasaules izziņā Baiba sāka Latvijā – ar ezoteriskās astroloģijas apguvi, bet turpināja ar vēdiskās astroloģijas, Vāstu Šāstras (vēdiskās arhitektūras), kā arī citu okulto un sakrālo disciplīnu studijām Londonā un Indijā. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa sniedz gan individuālas konsultācijas, gan vada seminārus dažādās ar ezoteriku saistītās jomās. Jautāta par vēdiskās astroloģijas atšķirību no Eiropā vairāk ierastām skolām, viņa skaidro: vēdiskā astroloģija dod iespēju ielūkoties norisēs dziļāk un gaidāmos notikumus prognozēt precīzāk. Atklāt, kas slēpjas aiz ārējās fasādes, lai labāk saskatītu un izprastu arī notikumu karmiskos iemeslus.

Astroloģe skaidro, ka 1. janvāris kā gada sākums ir tikai nosacīts jēdziens, jo viss atrodas procesā – plūst un mainās, un nekam nav ne sākuma, ne beigu. Daudz lielāka nozīme ir planētu savstarpējās mijiedarbības ietekmei uz konkrētu laika sprīdi. Lūk, vēdiskās astroloģes Baibas Stūrītes vadībā – ieskats 2016. gada notikumu aizkulisēs un aktuālākajās tēmās.

No kolektīvā uz individuālo

Turpinot pasaules mēroga procesus, kas sākās jau pagājušajā gadā, 2016. gads būs iekšējo pārmaiņu un apziņas transformācijas laiks, uzsver astroloģe.

Viena no svarīgākajām šo pārmaiņu izpausmēm – straujš pagrieziens no kolektīvās apziņas uz individuālo. Tas izpaudīsies kā raušanās laukā no burzmas un bezvārda masas uz sevi kā suverēnas personības apzināšanos. Tā būs pāreja no vajadzības justies par kādas sociālas grupas, reliģiskās vai sabiedriskas organizācijas sastāvdaļu uz nepieciešamību rast atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem: kas es esmu, un kāds ir mans dzīves mērķis? Kas no visa, ko daru, man tiešām ir svarīgs, un kuras no daudzajām piesaistēm savu nozīmi jau zaudējušas?

Galvenās jomas, ko skars jaunā atskārsme: pašizpausme, attiecības, mīlestība, bērni, izglītība. Strauji var mainīties to cilvēku loks, kas līdz šim bijuši svarīgi – ģimenē, darbā, izklaidē vai draudzībā. Kas ir citi – apkārtējie, un kas esmu es – pats sev, viņiem? No šāda iekšējā dialoga šajā gadā diez vai kādam izdosies izvairīties. Rados, draugos, kolēģos, pat pašos tuvākajos un šķietami labi pazīstamos cilvēkos pēkšņi var iemirdzēties gan līdz šim neieraudzītas, apbrīnas vērtas šķautnes, var atklāties, ka cilvēks, kurš tika uzskatīts par draugu, īstenībā ir ienaidnieks. Bet tā ir normāla transformācijas procesa sastāvdaļa, no kuras nav jābaidās. Tiklīdz kāds sāk kļūt par indivīdu un atdalīties no masas, daudziem tas var nepatikt, jo ar tādu cilvēku nav iespējams manipulēt un uzspiest viņam savu laiku nodzīvojušas un nevajadzīgas uzvedības un morāles normas.

Jaunās paaudzes attiecību radīšana

Iepriekšējie gadi daudziem saistījās ar grūtību periodu darbā un pāra attiecībās. Tas tverams kā sagatavošanās process nopietnām pārmaiņām, ar atļaušanos beidzot sev pajautāt, kas īsti mani saista ar cilvēkiem, ar kuriem gadiem dzīvoju kopā, kādas ir manas attiecības ar darbu, kurā strādāju? Vai šīs sfēras un cilvēki sniedz man iekšējo gandarījumu? Šķietami netveramie šā gada planētu tranzīti mudinās virzīšanos pretī izpratnei: tikai tad, ja attiecībās jūtos brīvs, tikpat brīvi spēj būt arī tie, kas man līdzās.  

Viss, kas cilvēkam notiek ārpasaulē, atspoguļo to, kas ir mūsos. Attiecības ir viena no tām jomām, kas parāda, cik tālu esam nonākuši savā apziņas attīstībā. Neapmierinātība ar savu partneri nozīmē neapmierinātību ar sevi. Parasti gribam izmainīt otru, bet tas nav iespējams. Ir jāsāk ar sevi.

Šogad saskarsimies ar augošu vajadzību izjust mīlestību tās visdzidrākajā, racionālu apsvērumu neskartā izpausmē. Daži atcerēsies pirmo mīlestību, tās tīrās jūtas, kad pietika ar slepus uztvertu skatienu vai biklu rokas pieskārienu, lai pasaule apkārt uzziedētu. Nevajadzētu brīnīties, ja dzīvē pēkšņi atgriežas gadus desmit, divdesmit neredzēts cilvēks, kurš ne tikai atsauc atmiņā sajūtas, kas jau šķita uz visiem laikiem pazudušas, bet reāli maina ikdienu. Savienoties ar mīlestību, iemācīties mīlēt sevi un būt mīlētam – tas ir viens no svarīgākajiem ierakstiem atnākušā gada vizītkartē.

Bieži nākas dzirdēt sarunas par sieviešu un vīriešu skaita disproporciju – rēķini, kā gribi, bet nekādi nesanāk, ka visi āboli ir pārgriezti, un katram tikai atliek sameklēt sev piemēroto pusīti. Daudzas “pusītes” ir jau aizņemtas, daudzas bojātas. Pašlaik viss mainās – gan pāru attiecību modelis, gan laulības institūcijas nozīme, gan ikkatra cilvēka būtība – viss mainās uz individualizācijas pusi, uz izlaušanos ārpus dzimumu lomām un akmenī iecirstām kopā dzīvošanas normām.

Aizvien vairāk vīriešu izvēlas kļūt par vienīgajiem bērnu audzinātājiem, arī sievietes sāk atvērt sevī tādus pašizpausmes veidus, kas atšķiras no pierastās mājas pavarda sargātājas lomas, viņas grib justies brīvas. Attiecības, kas gadsimtiem tika balstītas galvenokārt uz seksu un ekonomisku nosacījumu veidotu lomu sadali ģimenē, zaudē savu nozīmi. Vīrieti mūsdienās aizvien vairāk piesaista ne tikai seksīga un paļāvīga, bet galvenokārt garīgi bagāta sieviete. Lai atrastu sev piemērotu vīrieti, sievietei visvairāk jārūpējas, ko viņam dot tieši šajā, garīguma jomā. Ja tādas bagātības nav, kāpēc lai viņš pie jums nāktu? Un kāpēc lai paliktu?

Tāpēc šis gads būs īpaši labvēlīgs tādu ģimenisko attiecību radīšanai, kur abi partneri ir līdzvērtīgi: kopā attīstās un kopā rada gan materiālo, gan garīgo labsajūtu. Jaunās paaudzes ģimene.

Bērni liks mainīties

Šis gads, īpaši laika periods līdz 11. augustam, būs sevišķi labvēlīgs, risinot tos jautājumus, kas saistīti ar bērniem.

Ir liela varbūtība, ka laime uzsmaidīs arī tiem pāriem, kuri pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem tikt pie bērna šīs cerības jau atmetuši. Šogad var piepildīties sapnis par ilgi gaidītu grūtniecību vai veiksmīgu adopciju, var izdoties citi netradicionālie veidi, kā piesaistīt bērniņa atnākšanu. Savukārt tiem, kas bērnus nevēlas, būtu jālieto kontracepcijas līdzekļi, jo iespējas palikt stāvoklī ir daudz lielākas.

Bērni rosinās paskatīties uz sevi citām acīm arī tos vecākus, kas līdz šim savu dzīvi pakārtojuši tikai viņiem, bieži vien aizmirstot sevi. Daudzi kļūs prātīgāki attiecībā uz mērķi būt paraugmammai un paraugtēvam un beidzot dos gan bērniem, gan sev brīvību izpausties.

Lai gan bērnu radīšana tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem dzīves uzdevumiem, tomēr tas nevar būt dzīves mērķis. Bērni ir tikai solis, kas var palīdzēt pavērst jaunas izaugsmes iespējas, bet neatceļ galveno dzīves mērķi – iepazīt un atrast sevi.

Kanonu reforma

Šogad aktivizēsies visas tās sfēras, kas saistītas ar zināšanu apguvi un garīgo izaugsmi. Cilvēkus vairāk interesēs tās skolas un kursi, kas piedāvās iekšējo izaugsmi un attīstību vai paplašinās iespējas pilnveidot jau esošos talantus. Taču, iesaistoties jebkura veida mācībās, cilvēki rūpīgāk izsvērs, vai tas viņus patiesi interesē un ir vajadzīgs. Izglītošanās aizvien vairāk izpaudīsies kā pašpilnveides nepieciešamība, nevis papildu informācijas apguve dokumenta dēļ vai tāpēc, ka darba tirgū parādījies pieprasījums pēc konkrētas profesijas pārstāvjiem.

Valsts līmenī šis gads liks pamatus izglītības sfēras reformai, kas skars ne tikai skolu programmas, bet izvirzīs arī vajadzību pēc citādas bērnudārzu un interešu pulciņu politikas. Tiem, kas vēlas saistīt savu profesiju ar bērniem, piemēram, atvērt kādu jauna tipa bērnudārzu vai skolu, šis ir labākais laiks, jo būs labvēlīgi apstākļi dabūt nepieciešamo atbalstu.

Kad cilvēks sāk apzināties sevi, viņš nevienā dzīves jomā vairs negrib sekot uzspiestām un gadsimtiem nemainītām normām, viņš tiecas pēc brīvības. Šis process novedīs pie tā, ka revīzijai tiks pakļauti arī ortodoksālo reliģiju pamatpostulāti. Visam, kur ieskanēsies aicinājums uz aklu sekošanu kādam priekšstatam vai idejai, šis gads iezīmēsies kā beigu sākums. Tas attieksies pat uz tik atvērtām pasaules uzskatu sistēmām, kāds ir budisms vai hinduisms. Atmošanās no reliģiskā miega var notikt gan pamazām, gan kā zibens spēriens: vienu rītu pamostoties, pēkšņi apzinies, ka līdzšinējie rutīnas pieņēmumi un rituāli gluži vienkārši vairs nesaista.

Individuālās testēšanas sietā tiks sijāti pat veidojumi, kas daudzu prātos nav saistāmi ar rāmjiem un dogmām, – jogas skolas, dažādas veselīga dzīvesveida praktizēšanas kopas un organizācijas, daudzi tā sauktie garīgie skolotāji, kas pēdējos gados savairojušies kā sēnes pēc lietus.

Pareizā ceļa kritērijs ir ļoti vienkāršs: es zinu, kas esmu un kurp eju. Cilvēks spēj saglabāt iekšējo mieru jebkurā situācijā tikai tad, ja ir vienlīdz apveltīts gan ar garīgajām, gan materiālajām vērtībām. Turklāt viņa iekšējā bagātības sajūta ir tik liela, ka tajā gribas dalīties ar citiem.

Sevis atrašana

Radošās domas uzdzirkstījums mākslas darbos, kreatīvā pašizpausme, jaunu talantu atklāsme un brīvības nianšu meklēšana darbā – tā ir tikai daļa no impulsiem, ko jutīsim spēcīgāk nekā citus gadus.

Latvija ir vienīga valsts pasaulē, kur uz samērā niecīgu cilvēku skaitu ir tik daudz talantīgu, apdāvinātu un garīgi attīstītu cilvēku. Ne tikai spoži mākslinieki un rakstnieki, bet arī dziednieki, gaišreģi, dabas zīmju lasītāji, astrologi, vārdotāji – no sendienām tādi bijuši teju katrā lauku sētā. Jau sākot no šā gada, mūsu valsts aizvien vairāk tiks apzināta kā vieta, kur dzīvo daudz, ar īpašām spējām apveltītu cilvēku, kuri spēj piedāvāt alternatīvus pakalpojumus un konsultācijas arī veselības stiprināšanā un garīgā pilnveidošanā ne tikai savējiem, bet arī iebraucējiem no citām valstīm. Šis potenciāls noteikti lauzīsies uz āru.

Šā gada aktualitāte – ne tikai iespējas apzināties un modināt slēptos talantus, bet centieni tos pārvērst par profesiju, kas vienlīdz nestu kā naudu, tā gandarījumu. No pārliecības, ka maizes darbs – izdzīvošanai, bet tas, kas glāsta sirdi, darāms par brīvu, jāraisās vaļā. Jebkuram, kurš apzinās savu misiju, – gan lopkopim, gan valstsvīram, gan dziedniekam, astrologam vai Taro kāršu lasītājam –, par godprātīgu veikumu pienākas pieklājīga samaksa. Materiālo aspektu nošķirt no garīgā nav korekti, jo patiesībā tas ir viens un tas pats. Atsacīšanās no materiālā nepavisam nav norāde uz ievirzi garīgumā. Brīdī, kad cilvēks atrod sevi un dara darbu, kurā var ielikt radošās spējas un talantus, vienlaikus sakārtojas gan garīgā, gan materiālā sfēra.

Šā un nākamo gadu laikā aizvien vairāk būs latviešu, kas atgriezīsies Latvijā. Šis process jau ir sācies. Sevis meklējumos var apbraukāt visu zemeslodi, bet 2016. gads liks apstāties, lai secinātu: man svešumā gūtās pieredzes pietiek, gribas atkal just zem kājām to stingro pamatu, ko var dot tikai sevis atrašana, ģimenes atbalsts un dzimtene.

Individuālā es apzināšanās attieksies arī uz visiem līdzdalības un iesaistīšanās veidiem, kur pozicionējam sevi nevis kā privātpersonas, bet pārstāvam Latviju. Šogad būs daudz vairāk iespēju ne tikai piedalīties dažādos konkursos, izstādēs un sacensībās, bet ar šiem pasākumiem nest Latvijas valsts un savu vārdu pasaulē.

Latvija – mūsu iekšējās pasaules atspulgs

Bieži vien cilvēki iedomājas valsti kā abstraktu atsevišķi pastāvošu organismu, ar kuru kaut kas notiek vai, gluži pretēji, nenotiek. Bet ne vienmēr aizdomājamies, ka tieši mēs esam tie, kas šo valsti veidojam. Pasaule apkārt gluži vienkārši ir tāda, kādu mēs to redzam caur savu uztveres prizmu. Negatīvie notikumi vienmēr ir bijuši, ir un būs, tikai no katra no mums ir atkarīgs, vai dodam tiem papildu spēku ar savu uzmanību un enerģiju vai ne. Var dzīvot bailēs, uztraukumā, paļaujoties negatīvam domāšanas paradumam, var izvēlēties arī pilnīgi pretēju, pozitīvu pasaules uztveres veidu. Viss ir atkarīgs no tā, kādu izvēli katrs izdara. Ir kāds svarīgs aspekts, ko parasti cilvēki neapzinās, – tā ir māka nošķirt valstiska līmeņa karmisko atbildību no savas personīgās. No karmiskā viedokļa jebkurš politiķis vai valstsvīrs, kurš pieņem valstiska līmeņa lēmumus, uzņemas arī karmisko atbildību par savu izvēli. Tāpēc politiķi dubultā ir karmiski atbildīgi – gan par cēloņu un seku radīšanu savā privātajā dzīvē, gan par vidi, kas viņu varas laikā tiek radīta valsts pilsoņiem. Gan politiķu, gan pilsoņu uzdevums ir ļoti vienkāršs: sakārtot sevi un tās sfēras, kas ir atkarīgas no viņa. Mūsu kopējais uzdevums, domājot par savu valsti un sevi, ir dzīvot šeit un tagad, nevis atmiņās par vecajiem labajiem laikiem vai bailēs par notikumiem, kas varbūt pat nekad nenotiks.

Kā atrast sevi: ar ko sākt?

1. Veselības sakārtošana

– fiziskais ķermenis ir vienīgā šai dzīvei piešķirtā mašīna: ja gribi, lai tā labi darbotos, par to nepieciešams rūpēties. Tāpēc vajadzīga regulāra tehniskā apskate un savlaicīga bojājumu novēršana. Kad veselība ir traucēta, arī prāts nevar būt mierīgs. Sāpes, miega traucējumi, diskomforts jebkurā ķermeņa daļā ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā. Atrast iemeslu savai slimībai un novērst to! Tas ir svarīgi, jo jebkuras veselības problēmas atņem lielu daļu enerģijas. Ķermenis diezgan nepārprotami rāda robežu, līdz kurai to var piesārņot ar nepareiziem ēšanas paradumiem vai fizisku laiskumu, reaģējot ar lieko svaru un slimībām. Tajā pašā laikā prātam nav limita, cik daudz tas var sevī ietvert. Jebkura uzņemtā informācija uz mūžīgiem laikiem paliek iesaldēta apziņā, bieži vien arī zemapziņā. Tāpēc ir tik svarīgi pievērst uzmanību informācijai, ko ielaižam sevī.

2. Prāta apklusināšana

– dod iespēju ieraudzīt būtisko, lai varētu to atsijāt no mazsvarīgā. Kā? Visi informācijas avoti, kas nav vērsti uz apziņas attīstību, pārslogo prātu ar nevajadzīgu informāciju. Rodas risks pazaudēt saikni ar savu iekšējo balsi jeb intuīciju. Tāpat pastāvīgais dialogs galvā gluži vienkārši neļauj ieraudzīt dzīvi tādu, kāda tā ir, un pieņemt pareizus lēmumus. Dialogs galvā pamazām apstājas tikai tad, kad izdodas norobežoties no ikdienas likstām, ziņām, nevajadzīgām sarunām, negatīvas informācijas, tukšas runāšanas un intereses par citu dzīvi. Tikai tad, kad prāts ir kluss, parādās iespēja saklausīt sevi un saprast, kas īsti ir vajadzīgs ŠEIT UN TAGAD mirklim, nevis prāta diriģētajai pagātnes analīzei vai satraukumiem par nākotni. Visbiežāk tagadnē nav ciešanu, tās rodas, tikai domājot par pagātni vai nākotni. Dzīve tagadnē dod iespēju saglabāt iekšējo mieru jebkurā dzīves situācijā. Tā ir brīvība. Un vissvarīgākais solis ceļā pie sevis.

3. Laika vērtības apzināšanās:

LAIKS – TĀ IR ENERĢIJA, kas mums atvēlēta šai dzīvei. Bieži vien neapzināmies, cik liela nozīme ir tam, kur ieguldām savu laiku, un kāds ir guvums apmaiņā pret savu laiku. Vai sev atvēlētajā laikā esmu kādam palīdzējis? Vai esmu izmainījis sevi? Vai esmu dalījies ar citiem? Laiks un nauda ir resursi, kas var dot reālu ieguldījumu pašpilnveidē, tādējādi no materiālistiki vērtējamā pārtopot par vienīgo vērtību, ko ņemsim līdzi uz to realitāti, kas pastāv aiz laika robežām.

Selga Amata, žurnāls Patiesā Dzīve / Foto: Aigars Hibneris, Shutterstock