Raudāja naktīs un baidījās par dzimušā bērna veselību! Maija atklāti pastāsta par piedzīvoto dzemdībās Latvijā
Nesen publicēts pētījums par vardarbību dzemdībās izsaucis plašu rezonansi sabiedrībā, proti, aptaujas dati rāda – katra trešā sieviete dzemdībās Latvijā piedzīvojusi vardarbību. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” atklāj stāstu par Maiju (sievietes vārds mainīts), kura uzskata, ka savās dzemdībās piedzīvojusi vardarbību, necieņu un pazemojumu. Notikums aptuveni pirms sešiem mēnešiem. Vieta – Rīgas Dzemdību nams.
Tās bija Maijas otrās dzemdībās, kas sākušās brīnišķīgi, bet pēcāk notikušais sievietei licis raudāt naktīs un baidīties par sava nesen dzimušā bērna veselību.
Lai gan viņas ginekoloģe dokumentos norādīja ķeizargrieziena iespēju, jo ap mazulīša kaklu bija aptinusies nabas saite, sieviete pavadīja vairākas stundas sāpēs parastajās dzemdībās, ārsti viņai situāciju neizskaidroja un beigās tomēr taisīja akūtu ķeizargriezienu, vēsta portāls “lsm.lv”.
Maijas stāsts:
“Sievietei grūtniecība ir pats skaistākais mirklis dzīvē. Tu jūti no līdzcilvēkiem tādu kā rūpju sajūtu,” atceras Maija, bet, tad nākušas pirmās ne pārāk priecīgās ziņas, proti, ginekoloģe sonogrāfijā konstatējusi, ka mazulītim ap kaklu aptinusies nabas saite.
Tuvojās dzemdību laiks, un, lai lieki neriskētu, Maijas ārste uzrakstījusi nosūtījumu ķeizargriezienam, ja ir tāda iespēja.
Dzemdību dienā Maija sākumā neizjuta nekādu stresu, viņai jau bija pieredze ar pirmo bērniņu, viņa zināja, kas viņu sagaida.
Uzņemšanā viņu sagaidīja vecmāte, kas viņu apskatīja, ievāca dokumentāciju, un Maija ieminējās par nabassaiti un ginekoloģes viedokli par ķeizargriezienu.
“Tajā brīdī jau sākās svārstības. Pēc viņu ieskatiem tas nebija nekas traģisks, jo katra otrā dzemdējot ar nabas saiti ap kaklu. Tā neesot indikācija akūtam ķeizaram,” atceras Maija.
Bijis laiks dzemdēt. Viņu aizveda uz dzemdību zāli, kur viņa nogulēja aptuveni stundu, sākās intensīvākas sāpes, ūdeņi bija nogājuši. Par atsāpināšanu Maija neieminējās, jo domāja, ka varbūt kādā brīdī ārsti paši to piedāvās. Nepiedāvāja...
Tad sākās "viss tas process ar elpošanu, tās kontrakcijas sāka parādīties spēcīgākas", "es sapratu, ka nu tūlīt visam jānotiek", taču pagāja jau aptuveni divas stundas, un "es sapratu – kaut kas nav kārtībā, bērniņš nedzimst", stāstīja Maija.
Viņa atcerējās, ka vecmāte bija ļoti uzstājīga, brīžiem deva pavēles un izteica komandas "tev vajag to izdarīt, tu nevari mocīt bērnu". Dzemdības turpinājās piecas stundas, bet bērniņš nedzima.
"Tas nosodījums bija par to, ka es esmu pārāk pasīva, es nesekoju līdzi, ko viņi liek darīt, un ne es pareizi elpoju, ne es pareizi spiežu, un viss likās tāds bezjēdzīgs pasākums," stāsta Maija.
Tad vienā brīdī viņa nojautusi, ka personāls gatavojas pielietot jau kādus mehāniskus līdzekļus, bet kādus un kādēļ, par to ar viņu neviens nerunāja, par situāciju ārsti apspriedušies aiz durvīm.
"Kad es viņiem pajautāju, vai tiešām nevarētu man veikt to atsāpināšanu, man atbildēja, ka process jau ir sācies un tam vairs nav nekādas nozīmes. Viņi vēl izteicās, ka ir viens anesteziologs uz visu slimnīcu, un, ja tagad katram taisīs anestēziju pa labi, pa kreisi, tad nepaspēs tos akūtos ķeizarus uztaisīt... un vēl kur viņam vajag būt," teic Maija.
Sestajā stundā Maijai jau sāka aptumšoties apziņa, ķermenis drebēja. "Atnāca daktere un nolika man priekšā papīru, ko man vajadzēja parakstīt, un es nevarēju saprast, kas tas tāds ir un kas man tagad būtu jādara. Tad viņa teica – ja mēs tā nevaram sarunāt, tad mēs taisīsim to akūto ķeizargriezienu," stāstīja Maija.
Tālāk viss noticis zibenīgi, viņa uzvesta uz operāciju zāli, uztaisīta anestēzija un bērns bijis desmit minūšu laikā klāt.
Gan ar Maiju, gan mazuli šobrīd viss ir kārtībā, taču sieviete neslēpj, ka īsi pēc dzemdībām piedzīvojusi smagu emocionālu parslodzi, raudājusi naktīs, pacēlusi balsi uz līdzcilvēkiem, to negribot. Tāpat Maija atklāj, ka regulāri apmeklē bērnu neirologu, sekojot tam, vai mazuļa attīstību ir ietekmējis dzemdību procesā esošais skābekļa trūkums. Pateikt, ka viss būs labi, neviens nevarot.
Pētījums atklāj ne to labāko ainu!
Šis ir tikai viens no daudzajiem stāstiem. Aizvainojoši komentāri par izskatu, pārmetumi par "neprasmi" dzemdēt, zīdīt vai aprūpēt bērnu un palīdzības saucienu ignorēšana — šādas ir izplatītākās negatīvās pieredzes, ar kurām dzemdību procesā nākas saskarties sievietēm, kas bērnus laiž pasaulē Latvijas slimnīcās, noskaidrots pētījumu kompānijas Norstat, publicistes Agras Lieģes-Doležko un uzņēmējas, konsultantes Olgas Procevskas īstenotajā pētījumā.
Lai gan tēma ir svarīga, tā ir pirmā liela mēroga aptauja par dzemdību pieredzi Latvijā.
Iepazīties ar pētījuma rezultātiem var šeit!
