Uztraucos par savu brāli - viņi ar sievu joprojām sēž mājās, baidoties no Covid-19
"Es uztraucos par savu brāli un domāju, vai ir kāds veids, kā viņam palīdzēt pārvarēt bailes no Covid-19," vaicā kāda noraizējusies māsa. Viņas brālis ar sievu joprojām izturas tā, it kā turpinātos lokdauns un nekādi nav pierunājami atsākt iziet sabiedrībā.
Sievietes brālis jau kopš pandēmijas sākuma ir atcēlis visas tikšanās, izņemot neatliekamas lietas, un būtībā no mājas neiziet. Ne viņš, ne viņa sieva uz darbu klātienē nedodas. "Tās pamatā ir ļoti saprotamas bažas, ka varētu inficēties viņa sieva, kurai ir dažas veselības problēmas.
Taču agrāk viņi abi tik labprāt gāja sabiedrībā! Viņi apmeklēja pasākumus daudzus gadus pirms Covid - tad risks dabūt klepu un saaukstēties nešķita tik liels. [..] Diemžēl šķiet, ka lokdauns un pulcēšanās ierobežojumi viņos ir izraisījuši vispārēju paranoju par mikrobiem, infekcijām un uzturēšanos tuvumā citiem cilvēkiem. Tas ir par spīti tam, ka viņi ir pilnībā vakcinēti," savu stāstu viņa uztic portālam Theguardian.com un cer sagaidīt padomu, kā rīkoties.
Raizējos, ka viņi abi ar sievu neapzināti baro viens otra bailes.
Māsa turpina: "Esmu uzmanīgi mēģinājusi viņu pierunāt satikties drošā vidē — parkā, padzert ārā kopā kafiju. Piedāvāju iepriekš veikt testu, lai būtu papildu drošība. Taču viņš joprojām ir noraizējies par tikšanos klātienē un atsakās. Manas raizes ir par to, ka viņš un viņa sieva neapzināti baro viens otra bailes, kas ir īpaši intensīvas, pavadot visu dienu mājās. Un ka viņi nevar atbrīvoties no šāda domāšanas un uzvedības veida."
Pavasarī jau būs trīs gadi, kopš viņi nav pa īstam bijuši sabiedrībā - nevienā reālajā sociālajā situācijā. "Ja pilnīga vakcinācija nepalīdz atjaunot viņa pārliecību, ka salīdzinoši drošā vidē var satikties ar cilvēkiem, tad es nezinu, kas to izdarīs. Es nevēlos izdarīt spiedienu uz viņu, jo respektēju, ka tā ir katra personiskā izvēle - izvērtēt risku. Tomēr es patiešām uztraucos, pie kā mentālā ziņā var novest šāda izolēta un trauksmes pilna dzīve."
Theguardian.com attiecību eksperte Annalisa Barbjeri neslēpj - viņa saprot, ka šāda situācija tuviniekos patiešām var radīt bažas. Taču pārvaicā - kāds bija viņu darba režīms pirms Covid? Jo, iespējams, ka viņi jau pirms tam ir strādājuši attālināti vai centušies tikt pie šāda darba režīma. Un tas, kas vienam ir grandiozas pārmaiņas, citam nemaz tādas nešķiet. Citiem vārdiem sakot, jāsaprot, cik ļoti izolētu dzīvi brālis ir dzīvojis agrāk, iespējams, radiniekiem to nemaz tā īsti neapzinoties. Taču eksperte uzsver - patiešām izšķirošais ir tas, vai viņš pats ir noraizējies par situāciju. Ja viņu tas neuztrauc, tad pārmaiņām ir maz stimulu.
Komentējot šo situāciju, psihoterapeits Nikolass Rouzs, kurš ir daudz strādājis ar pacientiem ar posttraumatiskā šoka sindromu, atzīst - ir normāli raizēties un justies bezpalīdzīgam, redzot ģimenes locekli šādā situācijā. Viņš arī uzdod papildjautājumus - kādas jir bijušas jūsu attiecības un to dinamika pirms tam. Vai jums ir citi brāļi un māsas? Vai arī viņi ir noraizējušies?
Mēģini pateikt kaut ko līdzīgu: "Es esmu noraizējusies. Es redzu, ka tava uzvedība ir mainījusies, un es uztraucos par tevi."
Attiecību dinamika ir svarīga tāpēc, ka, iespējams, tu nosaki toni jūsu attiecībās un, iespējams, brāļa sēdēšana mājās tev nozīmē vairāk nekā viņam pašam.
Viņš arī uzsver - ir svarīgi brālim nepārprotami pateikt, kā tu jūties, ka esi noraizējusies. Lai brālis saprastu, ka tu uztraucies par viņu. Nevis domātu, ka uztraucies par sēdēšanu mājās kā tādu. Šī atšķirība ir smalka, bet svarīga.
Psihoterapeits rosina arī būt saprotošai un vienlaikus paturēt prātā, ka nevari piespiest savu brāli kaut ko darīt, lai arī cik ļoti tu to vēlētos.
Vērts arī aizdomāties par to, ka varbūt ģimenē ir mainījies kaut kas, par ko māsa nav informēta. Varbūt brāļasievas veselība ir pasliktinājusies. Bet dažreiz vienkārši tas ir iemesls, kas cilvēkiem ir nācis kā attaisnojums mainīt savu dzīvesveidu. "Man nekad nav paticis sasveicinoties visus apskaut, un Covid man ir devis attaisnojumu to nedarīt," psihoterapeits min piemēru no savas dzīves, un "varbūt tavs brālis un viņa sieva ir nolēmuši, ka viņu dzīves kvalitāte ir labāka, dzīvojot citādi. Tādā gadījumā problēma ir tā, ka jūs vienkārši neesat atklāti izrunājušies."
Noslēgumā speciālists dod padomu uzturēt kontaktus ar viņu, izmantojot veidus, kas visiem šķiet pieņemami, un pauž prieku, ka "tavam brālim ir māsa, kura tik ļoti par viņu uztraucas", piebilstot - "cerams, arī tev ir kāds, kurš tāpat piedomā par tevi".
