Latviešu astronoms par iespējamo pasaules galu 2029. gadā
Mums uz šīs Zemes, iespējams, ir palicis dzīvot tikai 14 gadus, jo 2029. gadā mūsu planētai garām trauksies milzīgs asteroīds, kurš, ietriecoties Zemē, var likvidēt visu dzīvo uz tās. Šoreiz pasaules galu pareģo nevis reliģiski fanātiķi vai šamaņi, bet gan nopietni zinātnieki.
Ir pat izskaitļots precīzs iespējamā pasaules gala brīdis – 2029. gada 13. aprīlī pulksten 6.36 pēc Latvijas laika, jo tieši tad Mēness orbītu šķērsos un Zemei bīstami pietuvosies asteroīds Apofiss. Piecdesmit miljonus tonnu smagais debess ķermenis, kura diametrs ir 320 metri un enerģijas lādiņš līdzinās 65 000 atombumbām, trauksies uz Zemi ar ātrumu 45 000 kilometri stundā tikai 30 000 kilometru attālumā no mūsu planētas. Astronomi uzskata, ka bīstami ir asteroīdi, kuri Zemei garām patraucas 400 000 kilometru attālumā, bet šai gadījumā tie ir vien nieka 30 000 kilometri.
Pagājušā mēnesī par Latvijas Universitātes (LU) Mēneša pētnieku atzītais Astronomijas institūta direktors un Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis intervijā LU mājaslapai teicis:
„Joki, joki, bet principā būtu ļoti nepatīkami, ja tiešām šāds milzu akmens gabals, pilnīgi nedzīvs un vienaldzīgs, atnestu mūsu civilizācijai beigas. Ik palaikam tomēr tie krīt. Kaut vai tas pats Čeļabinskas meteorīts, kas nebija liels, bet izraisīja diezgan ievērojamu postu Krievijai.
Asteroīdi bieži vien krīt okeānā, Sibīrijā vai Amazones džungļos. Ļoti daudz mums ir tuksnešu zonas, kur cilvēku ir maz, tāpēc mums liekas, ka tie tik bieži nekrīt. Katru gadu ap 20 nelielu meteorītu nokrīt, tie svarā līdz pieciem kilogramiem.
Piemēram, 2029. gadā mums ies garām slavenais asteroīds Apofiss. Līdz vienam brīdim par to īsti nebija skaidrs, tagad ir izdarīti radarmērījumi un ir skaidra orbīta līdz plus mīnus 100 kilometriem. Tas ies garām 30 000 kilometru attālumā, kas ir pavisam tuvu! Pēc kosmosa mēriem tas ir gandrīz trāpījums. Varēsim pavērot, kā trešā lieluma zvaigzne aiziet garām mūsu zemei”.
Eglītis gan visai piesardzīgi izsakās par iespējamo pasaules galu, jo Apofiss Zemei garām patrauksies 30 000 kilometru attālumā, bet, ja astronomi būs kļūdījušies, sekas būs traģiskas. Intervijā portālam ves.lv Eglītis saka:
„Atceraties ļaundari Apofisu no „Zvaigžņu kariem”, kas draudēja Zemei? Iespējams, viņš vārdu ieguva par godu asteroīdam. Ja šis asteroīds nokritīs uz mūsu planētas, tad no mūsu civilizācijas pāri vairs nekas nepaliks”.
Nav risinājuma, kā atvairīt Zemei uzbrūkošu asteroīdu
Jautāts, vai zemieši varētu atvairīt draudīgo Apofisu, vai nevar tā kā zinātniskās fantastikas filmās asteroīdam virsū uzraidīt kādu kosmosa kuģi, Eglītis saka:
„Jā, tieši tas būtu jādara. Protams, nederēs mūsu atomlādiņi un tādas lietas, jo būs kā anekdotē: „Zemei tuvojas asteroīds, protams, visi satraukušies. NASA un pārējie izdara preventīvus pasākumus. Palaiž raķeti, kosmisko kuģi, uz tā, protams, Brūss Viliss kopā ar atombumbu. Ziņas pārraida, ka Brūss Viliss ar kosmisko kuģi dodas iznīcināt asteroīdu. Paiet nedēļa, otra ziņa tajā pašā raidījumā – asteroīds turpina tuvoties zemei kopā ar atombumbu”.
Tātad šāda veida pasākumi ir bezjēdzīgi, jo liela lādiņa sprādziens uz šāda ķermeņa virsmas izdara tikai nelielus bojājumus. Ir vajadzīgas plaisas, urbumi, ko mēs nevaram pašlaik nodrošināt, jo neesam tik aktīvi kosmosā. Paliek viena lieta, ko reāli var izdarīt. Kosmosa kuģim jābūt pietiekami lielam pēc tonnāžas, to vienkārši ietriec no sāna šajā asteroīdā un tas jādara pietiekoši tālu no zemes orbītas. Izmaiņas būs nelielas – daži centimetri, bet pie zemes tas būtu pietiekami - jau tūkstošiem kilometru. Pagaidām tīra mehāniska darbošanās.
Protams, ir dažādas citas diezgan fantastiskas teorijas. Piemēram, nokrāsot vienu pusi ar tumšu krāsu, kas absorbē, bet otru ar baltu krāsu, kas atgrūž gaismu, tad gaisma spiediena rezultātā varētu izmainīt orbītas. Daudz kas diezgan fantastisks ir izdomāts, bet nav skaidrs, vai tas darbosies”.
Biedējošais asteorīds Apofiss
