Krāpniekiem atdod tūkstošus un miljonus

Kurzemē izkrāpti 45 000 eiro

Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldē šomēnes sākti trīs kriminālprocesi par izkrāptiem 45 000 eiro no iedzīvotāju banku kontiem, informē VP Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova.

Šā gada oktobrī Ventspils iecirknī vērsies vīrietis, kurš laika posmā no augusta beigām līdz septembra sākumam saņēmis zvanus no krāpniekiem. Sākotnēji viņam piezvanīja persona, kura sacīja, ka esot Valsts drošības dienesta pārstāvis. Zvanītājs apgalvojis, ka vīrieša kriptokontā tiek veiktas finanšu darbības, kā rezultātā viņam veidojas nodokļu parāds valstij. Lai to atrisinātu, nepieciešams veikt dažas darbības. Cietušais uzticējās zvanītājam, lejupielādēja programmatūru AnyDesk un atklāja savus personas datus. Krāpnieks mudinājis atvērt kontu arī citā bankā, ko vīrietis arī izdarījis. Kopumā no vīrieša abiem kontiem tika izkrāpti 22 500 eiro.

Liepājas iecirknī saņemti divi iesniegumi – abiem vīriešiem zvanījusi persona, uzdodoties par Google administratoru, informējot, ka no viņa telefona tiek zagta viņa personīgā informācija. Vienā gadījumā zvanītājs jautājis vīrietim, kādas aplikācijas viņš izmanto, ieguvis banku datus, kā rezultātā no konta izkrāpti aptuveni 9000 eiro, taču izkrāptā naudas summa vēl tiek precizēta kriminālprocesa ietvaros.

Otrā gadījumā liepājnieks pēc sarunas ar krāpnieku, kurš uzdevies par Google tehnisko darbinieku, saņēmis zvanu no krāpnieka, kurš uzdevies par bankas darbinieku, un viņš informāciju apstiprināja – kāds, iegūstot vīrieša datus, mēģinājis pieslēgties viņa bankas kontam. Zvanītājs lūdza vīrietim nodot savus datus, apstiprināt pieprasījumus ar Smart-ID kodiem, apgalvojot, ka minētā summa tikšot apdrošināta un pārskaitīta uz citu kontu, lai krāpnieki tai nepiekļūst, savukārt pēc tam atskaitīta atpakaļ uz cietušā kontu. Rezultātā vīrietim tika izkrāpti 14 000 eiro.

Šeršņova uzsver, ka krāpnieki arvien izdomā jaunus paņēmienus un stāstus, tāpēc svarīgi būt modriem vienmēr un neatklāt svešiniekiem tādu sensitīvu informāciju kā personas datus, un it īpaši rūpīgi sargāt bankas kontu piekļuves datus – kredītkaršu numurus, CVC kodus, PIN kodus. Krāpnieki uzdarbojas ne vien telefoniski, uzdodoties par policistiem, Google speciālistiem, banku darbiniekiem un citiem, bet arī e-pastos.

Gadījumos, ja ir izkrāpta nauda, par to no sākumā jāinformē sava banka, bet pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Savukārt riska informāciju par aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams policijai nosūtīt mobilajā lietotnē Mana drošība.

FAKTI

Šogad jau izkrāpti 4,9 miljoni eiro, pērn 11,1 miljons

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti 4,9 miljoni eiro, ziņo Finanšu nozares asociācija.

Kopumā 2022. gada pirmajos sešos mēnešos īstenoti 2205 krāpšanas gadījumi.

Novērsti 1263 krāpšanas gadījumi par kopumā diviem miljoniem eiro.

Sešos mēnešos četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 819 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 730 565 eiro. Konstatēti arī 656 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 824 191 eiro, un 730 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2 299 883 eiro.

Šogad pirmajos sešos mēnešos izdevies novērst 548 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 460 435 eiro, 524 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 793 539 eiro un 191 citu krāpšanas mēģinājumu par 787 071 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijā četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumu, pagājušajā gadā izkrāpto līdzekļu apmērs sasniedza 11,1 miljonu eiro.

Pērn izdevās novērst krāpšanas mēģinājumus par 3,3 miljoniem eiro.

Kopumā četrās lielākajās Latvija bankās pērn tika konstatēti 3180 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 950 333 eiro. Konstatēts arī 1281 investīciju krāpšanas gadījums, izkrāpjot 4 459 278 eiro, un 785 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 654 550 eiro.

Pagājušā gada laikā izdevās novērst 4069 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 2 186 506 eiro, 1712 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 889 094 eiro un 175 citus krāpšanas mēģinājumus par 181 646 eiro.

Sievietei viltus romantika izmaksā ap 28 000 eiro

Kāda Jelgavas novada iedzīvotāja divu mēnešu laikā diviem internetā iepazītiem svešiniekiem labprātīgi pārskaitījusi vairāk nekā 28 000 eiro. Viens uzdevās par ģenerāli, otrs par atraitni ar slimu bērnu. Turklāt cietusī līdzīgi iekrita arī pērn.

Izmantojot iepazīšanās vietnes, 68 gadus vecā sieviete pirms diviem mēnešiem sāka saraksti angļu valodā ar diviem it kā ASV pilsoņiem, kuri apgalvoja, ka viņu nolūks ir izveidot nopietnas attiecības. Viens esot ģenerālis ANO Drošības padomē, otrs – atraitnis, kas viens pats audzina dēlu, kurš slimo ar leikēmiju.

Izveidojusies ļoti draudzīga un sirsnīga saruna, un abi vīrieši iemantoja uzticību. Kaut gan sieviete pērn jau bija kļuvusi par romantiskā krāpnieka upuri internetā un gaidītā laimīgā kopdzīve beidzās ar finansiāliem zaudējumiem, viņa arī šoreiz noticēja abu ārzemnieku izdomātajām leģendām un sūtīto dokumentu rekvizītiem, zīmogiem un ģerboņiem.

Viens no vīriešiem lūdza pārskaitīt naudu, kas esot nepieciešama bērnam leikēmijas ārstēšanai. Otrs bijis daudz radošāks – savaldzinājis sievieti ar sirreāliem stāstiem par dimantiem, kas atrasti pie viņa lidostā, par apcietinājumu un nepieciešamo izpirkuma maksu no cietuma, un citiem brīnumiem.

Tādējādi kopumā sieviete savām simpātijām, kuras nebija dzīvē redzējusi ne reizi, divu mēnešu laikā labprātīgi pārskaitīja 28 412 eiro, līdz saprata, ka ir piekrāpta, un devās uz policiju.

Vēl turpinās sarakste ar viltus ģenerāli, jo esot cerība, ka izdosies noskaidrot viņa īsto personību. Policijā sākts kriminālprocess par krāpšanu lielā apmērā.

Likumsargi aicina kritiski izvērtēt virtuālajā vidē iepazīto personu stāstītā patiesumu un dzīves apstākļus, nevienam nesūtīt un nesaņemt naudu, izmantojot saiti images.google.com, pārbaudīt, kam pieder fotogrāfijas, ko potenciālie precinieki nosūta kā savas.

Nekad dzīvē neredzētai personai nevajag atklāt savu personisko informāciju, piemēram, pilnu dzimšanas datumu, bankas konta numuru, personas kodu, mājas un darba adresi, neatvērt e-pastā pievienotās saites vai pielikumus.

Vai izdodas naudu atgūt?

Kibernoziegumu izmeklēšana ir sarežģīta, ar veselu virkni posmu.

Vispirms CERT darbinieki tehniski izdibina, kas datorā izdarīts – vai tas ir kompomitēts vai ne. Tehniski noskaidro, vai cietušajam pašam ir vai nav paroles digitālajiem maciņiem.

Tālāk izmeklēšanu veic policija. Tā kā populāras ir krāpnieku shēmas krāpt no citām valstīm, izmeklēšanā jāiesaista Interpols, Eiropols. Tās ir ilgas un smagnējas, tomēr ne bezcerīgas procedūras. Piemēram, šovasar policija aizturēja viltus investīciju biroju, kas bāzējās Latvijā un strādāja uz ārzemēm. Tas bija iespējams, pateicoties policijas starptautiskajām operācijām. Juridiski ir ļoti sarežģīti atgūt izkrāpto, ja nauda pārkonvertēta nekustamajos īpašumos, zeltā. Protams, tas atkarīgs arī no tiesas, konkrēto valstu likumiem.

Cik iespējams, pasargājiet no interneta krāpniekiem radiniekus un draugus, brīdiniet, lai viņi nesteidzas ieguldīt, pirms ir kārtīgi pārbaudīts, vai tā nav krāpnieciska shēma.

Nebūs tā, ka īstie ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji paši zvanīs potenciālajiem klientiem.

Viltus veikali un viltus reklāmas

Internetā mēdz būt viltus veikali, kas piedāvā pieprasītas preces par pārlieku izdevīgām cenām. Cilvēki pārskaita naudu, bet preces nesaņem.

Arī reklāmas mēdz būt krāpnieciskas. Bieži vien tās izsūta sociālajos tīklos no reāliem kontiem, it kā draugs aicinātu ieguldīt shēmā, kas patiesībā ir krāpnieciska. Īstenībā reālie cilvēki neko tādu nav sūtījuši, to viņu vietā izdara datorvīruss. Par šādiem gadījumiem jāziņo.

Internetā ir krāpnieciskas reklāmas, kuras izmanto sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, pat Valsts prezidentu, un aicina ieguldīt investīciju krāpšanas shēmās, bet dažkārt tirgo uztura bagātinātājus un dīvainus brīnumlīdzekļus. Protams, pati reklāmas seja neko tādu nav reklamējusi, bet pārtraukt šīs melīgās reklāmas ir diezgan sarežģīti.

Pikšķerētāju loms

Pikšķerēšana ir krāpšanas veids, kurā noziedznieki cenšas izkrāpt cilvēku paroles. Parasti tiek izsūtīti elektroniskie pasti, kuros atrodama saite uz interneta mājaslapu, kas pēc izskata ļoti līdzinās bankas vai kāda cita pakalpojumu sniedzēja mājaslapai. Ievadot paroles, tās nonāk krāpnieku rīcībā, un līdz ar to kibernoziedzniekiem ir pieeja cilvēka kontam.

Kā pasargāt savu naudu no krāpniekiem?

Nekad nevienam nenosauciet savu lietotāja numuru, PIN kodus vai kartes informāciju (arī tad, ja cilvēks, kas to prasa, uzdodas par bankas darbinieku).

Nekādā gadījumā neapstipriniet darījumus vai autorizēšanās mēģinājumu internetbankā vai lietotnē, ko neesat ierosinājis pats.

Ja jums ir šaubas par kādu maksājumu, nesteidzieties pārskaitīt naudu.

Ir cilvēki, kas pavirši izturas pret saņemtajiem e- pastiem, piemēram, saņemot e-pastu vai telefona īsziņu ar nepieciešamību atjaunot konta informāciju, pat nepaskatās elektronisko adresi, no kuras tā sūtīta. Ja informācija it kā sūtīta no bankas un vizuāli vēstules un arī pikšķerētāju mājaslapas izskats ir identisks oriģinālajam, nevajadzētu iet caur krāpnieciskajā e-pastā atsūtītām saitēm. Labāk iet uzreiz bankas mājaslapā, bet ne caur krāpniecisko e-pastu, un tad pārliecināties, ka neko tādu kā e-pastā banka neprasa.

Dubultā drošība pašu rokās

Lai pakalpojums būtu drošāks, gan bankas, gan arī citas interneta vietnes izmanto divu faktoru autentifikāciju (dēvēta arī par divu faktoru verifikāciju jeb 2FA). Tad tiek izmantota gan lietotājvārds kopā ar paroli (kas var būt pikšķerētāju nozagta) un telefona vai kodu kalkulatora ģenerētu kodu. Papildus tam var būt jāievada uz telefonu atsūtītais koda numurs. Ir variācijas, kur izmanto pirksta nospiedumu, kvadrātkodu, kas jānoskenē ar viedtālruni, un citus risinājumus. Tomēr būs grūti pasargāt cilvēku, kas sadarbosies ar krāpniekiem un pats ievadīs prasītos kodus vai paroles.

Padomi pret kiberkrāpniekiem

1. Nepārskaitiet lielu naudas summu cilvēkiem, kas nav iepazīti klātienē. Jāapzinās, ka šo summu, visticamāk, zaudēsiet, tāpēc rēķinieties, lai tā nav lielāka, nekā esat gatavs pazaudēt. Padomājiet – ja jūs varat atdāvināt šo naudu krāpnieku atbalstam, tad varbūt ir labākas iespējas, kam to noziedot.

2. Ja patiešām gribat pelnīt ar investīcijām, ieskatieties fktk.lv (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) interneta mājaslapā sadaļā par licencētiem ieguldījumu pakalpojumu sniedzējiem. Varēsiet izlasīt par noteikumiem, riskiem. Arī jūsu bankā ir privātpersonu ieguldījumu nodaļa – šie ieguldījumi būs saprotamāki un drošāki. Ja jums ir lieka nauda, ko vēlaties ieguldīt, ejiet paši un runājiet ar reāliem speciālistiem.

3. Jūsu datorā var instalēt attālinātās piekļuves programmas, taču to var izdarīt tikai ar jūsu piekrišanu. Populārākā ir AnyDesk, taču ir vēl virkne citu. Šīs programmas visbiežāk izmantos jūsu darbavietas datorspeciālists, lai palīdzētu atrisināt kādu problēmu, nebraucot pie jums uz mājām, ja strādājat attālināti. Parasti jūs pazīstat viņu un pa telefonu vienojaties, kādu problēmu viņš palīdzes atrisināt. Dodot pieeju šīm programmām svešiniekam, jūs plaši atverat durvis krāpšanai.

4. Nevajag nosaukt savus bankas kodus, apstiprināt telefonā SmartID, ko jūs neesat izsaucis.

*CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) struktūrvienība, kas darbojas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pakļautībā IT drošības likuma ietvaros.

Kur vērsties:

Banka: nekavējoties, ja ir izkrāpts maksājums, nodoti maksājumu karšu vai internetbankas dati

Valsts policija : ar iesniegumu (https://www.vp.gov.lv/lv/ka-zinot-policijai)

Cert.lv: ja esi kļuvis par kiberuzbrukuma upuri vai esi identificējis aizdomīgas krāpniecības web lapas

Drossinternets.lv: ja redzi pretlikumīgu saturu internetvietnēs, piemēram, naida kurināšana, pornogrāfija, vai nelikumīgas darbības internetā, piemēram, kiberterorizēšana, savienojuma falsifikācija (pikšķerēšana)

Atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem 116006, katru dienu 12.00-22.00, pieejams arī čats www.cietusajiem.lv, lai saņemtu emocionālu, psiholoģisku, informatīvu atbalstu.

Raksts tapis sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru’’Skalbes’’