Ne tikai gredzeni, bet arī laulības līgums: to arvien biežāk izvēlas arī pazīstami Latvijas pāri

Tomēr diezgan bieži laulības līgumu noslēdz arī pāri, kuri kopā nodzīvojuši jau ilgu laiku. Nav noslēpums, ka reizēm iemesls ir mēģinājums izvairīties no mantas konfiskācijas tiesvedības vai parādu gadījumā. Tomēr kopējais gada laikā noslēgto līgumu skaits vēl jūtami atpaliek no noslēgto laulību skaita un sniedzas vien nedaudz pāri tūkstotim.

Laulības līgums par mantas šķirtību

Šis laulības līguma veids Latvijā ir vispopulārākais, un tā ir laulāto vienošanās, ka visa manta – gan tā, kas iegūta pirms laulībām, gan tās laikā – nav kopīga, bet gan katram sava. Pastāvot šādam līgumam, laulātie var brīvi rīkoties ar savu kustamo vai nekustamo mantu, nesaskaņojot rīcību ar otru pusi.

Tas nozīmē, ka mantu var gan pārdot, gan dāvināt. Problēmas iespējamas, ja laulības laikā pāris iegādājas nekustamo īpašumu un maksājums par to tiek veikts par kopējiem līdzekļiem. Līgums par mantas šķirtību attiecas uz pilnīgi visu abu laulāto mantu, un to nevar noformēt uz vienu nekustamo īpašumu vai, piemēram, automašīnu.

Formāli īpašums pieder tam laulātajam, uz kura vārda tas ierakstīts zemesgrāmatā, taču šādam gadījumam ir risinājums. Pērkot vai apmaksājot kredītu kopīgam īpašumam, to zemesgrāmatā pirkšanas brīdī var noformēt kā kopīpašumu, un tādā gadījumā zemesgrāmatā var ierakstīt, ka katram no laulātajam pieder puse no īpašuma domājamām daļām. Sadales proporcija var būt arī cita, piemēram, viena trešdaļa un divas trešdaļas – atkarībā no katras puses finansiālā ieguldījuma.

Nodrošinās pret riskiem

Šādu līguma veidu biežāk izvēlas tie pāri, kuri vairs nav zaļi jaunieši un kuriem tās arī nav pirmās laulības, līdz ar to kādi īpašumi jau ir nopelnīti. Bieži tas novērojams attiecībās pāriem ar ievērojamu gadu starpību vai lielu materiālā stāvokļa atšķirību. Tāpat šāds laulības līgums izslēdz iespēju, ka uz mantojumu var pretendēt bērni no iepriekšējās laulības, gadījumā, ja ar viņiem nav labas attiecības.

Šāds līgums tiek slēgts arī tad, ja viens no pāra plāno iesaistīties riskantos pasākumos, piemēram, uzsākt uzņēmējdarbību vai uzņemties ievērojamas kredītsaistības. Neveiksmes gadījumā radušos parādus un to piedziņu tad nevarēs vērst pret otra laulātā mantu, bet tikai pret paša parādnieka īpašumā esošajām materiālajām vērtībām.

Šāda līguma esamība krietni atvieglo šķiršanās procesu. Pašlaik laulību ļoti vienkārši var izšķirt ar notāra starpniecību, ja laulātie par visu ir abpusēji vienojušies un nav nekādu strīdu par mantas dalīšanu. Arī šķirot laulību tiesā, šāds līgums atvieglo procesu.

Diemžēl bieži šķiršanās gadījumos notiek strīdi par aizbildniecību pār bērniem, un arī šo jautājumu ir iespējams atrisināt, jau laulības līgumā iekļaujot punktus, pie kura bijušā laulātā bērni dzīvos un kāds būs uzturlīdzekļu apmērs.

Tieši šo laulības līguma veidu, dažkārt pat mēģinot krāpties, mēdz izmantot arī gadījumos, kad draud tiesu darbi ar iespējamu mantas konfiskāciju. Ir pat situācijas, kad līgumu mēģina noformēt ar atpakaļejošu datumu, norakstot visu īpašumu otrai pusei, tādējādi izglābjoties no tā atņemšanas. Te daudz kas ir atkarīgs no tā, cik labi strādā tiesībsargājošās iestādes, jo pēc tiesas uzliktā aresta īpašumam ar to vairs nedrīkst veikt nekādas darbības.

Likumā arī noteikts, ka gadījumos, ja vienošanās par mantas šķirtību ir noslēgta, lai nenokārtotu kredītsaistību gadījumā izvairītos no mantas konfiskācijas vai ar mērķi izbēgt no kriminālatbildības, to var uzskatīt par spēkā neesošu.

Līgums par mantas kopību

Šādi līgumi tiek slēgti retāk, un tāda forma paredz, ka pilnīgi visa laulāto manta – gan pirms, gan pēc laulībām iegūtā – ir kopīga. Ne sieva, ne vīrs vairs nevarēs ar šo mantu rīkoties bez otras puses piekrišanas – ne pārdošana, ne ieķīlāšana bez otras puses rakstiskas piekrišanas vairs nebūs iespējama.

Pēc Latvijasnotars.lv datiem, šādus līgumus parasti izvēlas noslēgt cilvēki, kuri kādu laiku ir nodzīvojuši kopā nereģistrētās attiecībās un tad nolemj apprecēties. Tad, lai viens otram varētu apliecināt, ka viss, kas sagādāts, ir kopīgs, slēdz šādu līgumu.

Tomēr arī šādā līgumā var iekļaut atrunas un konkrētu mantu, kas tomēr kādam no laulātajiem ir atsevišķa – piemēram, vērtīga dzimtas relikvija vai ļoti mīļš motocikls. Pastāvot šādam līgumam, gan jāņem vērā, ka piedziņas gadījumā tā var tikt vērsta arī pret visu ģimenes īpašumu. Arī šķiršanās gadījumā mantas dalīšana var būt visai sarežģīta – sevišķi situācijās, ja laulāto starpā izcēlies konflikts un attiecības saasinājušās.

Šādā līgumā var arī vienoties par noteikumiem, kas attiecas uz mantojuma kārtošanu, ja viens no laulātajiem nomirst.

Laulības līguma noslēgšana

Laulības līguma apstiprināšanu veic notārs, un, ja nav nekādu īpašu vēlmju un sarežģījumu, tad gatava līguma paraugu iespējams lejupielādēt arī no interneta. Laulības līgums stājas spēkā tikai tad, kad tam veikts notariāls apstiprinājums, un tas var notikt, tikai abām pusēm piedaloties klātienē.

Līgums jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, un, lai to izdarītu, ir jāiesniedz šādi dokumenti;

- reģistrācijas pieteikums;

- līgums trīs eksemplāros;

- laulības apliecības kopija;

- kvīts par valsts nodevas nomaksu.

Vienkārša laulības līguma apstiprināšana pie notāra izmaksās, sākot no 80 eiro. Ja laulības līgums būs liela apjoma un sarežģīts un tā sastādīšana jau prasīs zināmu laiku, izmaksas pieaugs. Ja būs jāiesaista advokāts, būs vēl dārgāk.

Ja laulātajiem ir nekustamais īpašums, tad līguma e-kopiju notārs vienas darba dienas laikā nosūta reģistrēšanai zemesgrāmatā, un tas izmaksā 7,11 eiro. Valsts nodeva reģistrā ir 19 eiro.

Svarīgi ievērot, ka gadījumā, ja valsts nodeva tiek maksāta, izmantojot banku vai internetbanku, tas jāizdara vismaz divas dienas pirms laulības līguma reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā. Pretējā gadījumā maksājums var būt līdz Valsts kasei neaizgājis un neapstiprināts, līdz ar to līguma reģistrāciju var arī atlikt.

Kalvīši noslēdz līgumu 32 gadus pēc laulībām

Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un viņa sieva Kristīne Kalvīte nesen noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību. Viņi apprecējās 1990. gada novembrī, bet laulības līgumu pāris noslēdzis vien tagad – 30. jūnijā.

Oficiālais paziņojums "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka bijušais premjers un pašreizējais Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kalvītis uz sievas vārda norakstījis vairākus ģimenes īpašumus Rīgā – Liepājas un Ugāles ielā un Saules alejā.

Ugāles ielā esošo 1048 kvadrātmetru plašo īpašumu Kristīne Kalvīte 2010. gada aprīlī iegādājās par 23 200 latu (33 000 eiro), dzīvokli Saules alejā nopirka 2005. gadā par 30 000 latu (42 700 eiro).

Kalvītis pats 2020. gada nogalē iegādājies dzīvokli Rīgā, Liepājas ielā, par to kādam Azerbaidžānas uzņēmējam samaksājot 137 000 eiro. Tajā pašā ēkā Kalvītim piederēja pazemes autostāvvieta, kas pēc mantas šķirtības līguma noslēgšanas nu ir viņa sievas īpašums.

Bondars noraksta sievai māju

Ne reizi vien pierādījies, ka laulības līgums tiek slēgts, kad vienam no laulātajiem draud kādas nepatikšanas.

Piemēram, Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars ar sievu Ievu līgumu par mantas šķirtību reģistrēja 2017. gada jūlijā – ceturtdaļgadsimtu pēc abu kāzām. Līgumā noteikts, ka Mārupes novadā esošais īpašums "Ieviņas" tagad ir Ievas Bondares manta.

Atpakaļejošs datums?

Interesanti gan, ka līguma vienošanās datums norādīts 2006. gads, bet tas reģistrēts tikai 2017. gadā, kad bijušajam "Latvijas Krājbankas" vadītājam jau bija problēmas. Civillietā, kura saistīta ar "Latvijas Krājbanku", Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017. gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15,4 miljonus eiro no septiņiem bankas bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus. Lietā kā atbildētāji bija septiņi likvidējamās  Krājbankas bijušie valdes locekļi, viņu vidū arī Bondars.

Apsūdzēti par dokumentu viltošanu

Bondara manta pēcāk nonāca tiesu izpildītāju rokās. 2020. gada oktobrī izsolē pārdeva Bondaram piederējušo "Mercedes-Benz ML 350", par kuru samaksāti 9600 eiro. Tāpat izsolē pārdeva divus medību ieročus – bisi "Blaser Luxus BBF 95" par 3016 eiro un karabīni "Sauer Select 90" par 1300 eiro. Šogad jūnijā izsolē nodotas arī 93 "Conexus Baltic Grid" akcijas.

Bet kā ar Mārupes īpašumu? Vai tā norakstīšana uz sievas vārda paglābs "Ieviņas" no izsoles? Šķiet, ka ne, jo Bondara nepatikšanas tikai pieauga – Saeima nolēma par viņa izdošanu kriminālvajāšanai. Prokuratūra izvirzījusi apsūdzību viņam un Ievai Bondarei par iespējamu dokumentu viltošanu ar mērķi saglabāt īpašumā ģimenes māju, kurai draudēja iespējama konfiskācija.

Pēc šī notikuma partiju apvienību "Attīstībai/Par" pārstāvošais Bondars atkāpies no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja amata un šajās Saeimas vēlēšanās nestartē.

Prokuratūra pauž, ka Bondari 2017. gadā, lai nepieļautu, ka tiek apķīlāts abu laulāto kopmantā esošais nekustamais īpašums, kā arī lai izvairītos no zaudējumu piedziņas civillietā, kopā ar zvērinātu notāri vienojās, ka viltos dokumentu, kas atbilstoši Civillikumam Bondara sievai piešķirs tiesības uz minēto nekustamo īpašumu kā laulātās atsevišķo mantu, apzinoties, ka šāds dokumenta saturs neatbilst patiesībai un parakstīts ar atpakaļejošu datumu. Bondars jau paudis, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis.

Tā darīja arī Gerčikovs

Bondara gadījums nav pirmā reize, kad ar šāda līguma palīdzību ģimene cenšas izvairīties no īpašumu zaudēšanas. Pērn janvārī līgumu par visas mantas šķirtību noslēdza maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja Dzintars īpašnieks Iļja Gerčikovs un viņa sieva Vera.

Līgumā minēts, ka Gerčikova sievai pieder divi nekustamie īpašumi – dzīvoklis Rīgā, Baznīcas ielā, un nekustamais īpašums Babītes pagastā. Viņu laulība noslēgta 1971. gadā.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019. gada novembrī pasludināja Dzintaru par maksātnespējīgu. Nu jau arī paziņots, ka Gerčikovam tiek atsavināta preču zīme "Dzintars". Tiesa lēma, ka preču zīmes Gerčikovam ir jāatsavina un jāatjauno īpašumtiesības uz nacionālajām un starptautiskajām preču zīmēm maksātnespējīgajam "Dzintaram", kura aktīvus 2020. gadā iegādājies pašreizējais zīmola "Dzintars" ražotājs SIA "H.A.Brieger".