Mūžīgās debates: kā pareizi iepazīstināt bērnu ar ēdienu

Zīdaiņa kļūšana par mazuli lielā mērā saistās ar uztura maiņu - no šķidra veida pārtikas uz cietu. Mazuļa iepazīstināšana ar pārtiku notiek apmēram sešu mēnešu vecumā, pēc tam, kad mātes piens vai māklsīgais piena maisījums vairs nav pietiekams uztura vajadzībām. Kā arī mazais cilvēks ir pietiekami attīstījis savas motoriskās prasmes, lai visticamāk jau varētu nosēdēt taisni, satvertu ēdienu, to košļātu un izspļautu.

Tā ir neizbēgama un būtiska attīstības daļa, taču eksperti nav vienisprātis par to, kad un kā tieši būtu jāuzsāk bērna tā saucamā piebarošana. 

Agrāk viss bija vienkārši. Bija tikai viens pareizais veids kā uzsākt piebarošanu, pediatri vecākiem sagatavoja detalizētu plānu, kas, kādā secībā, konsistencē un apjomā jādod bērnam. Arī pašlaik ir pieejamas dažādas vadlīnijas, Latvijā tās var meklēt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā. Arī tur pieminēts ar kādiem produktiem labāk sākt mazuļa iepazīstināšanu ar pārtikas produktiem. taču arvien vairāk vecāku izmanto mūsdienās radušās metodes. 

2000. gadu sākumā parādījās zīdaiņu vadītās ēšanas koncepts, ko popularizēja britu autore Džila Reiplija grāmatā "Baby-led Waening: Helping Your Baby to Love Good Food". Reiplija 20 gadus bija strādājusi sabiedrības veselībs jomā, kā arī bijusi vecmāte un zīdīšanas konsultante. 

Tas iezīmēja sākumu atšķirīgai pieejai bērna pirmajās ēdienreizēs. Autore ar lielu pārliecību teica, ka mazuļi var ēst to, ko ēd vecāki. Viņi var turpināt zīst mātes pienu vai dzert mākslīgo piena maisījumu, cik vien vēlas, ja vien viņi ievērojami nosmērējas garšojot pārtikas produktus, pētot šos produktus, to tekstūras, garšas un brīvos lidojumus no krēsla līdz virtuves grīdai. 

Zīdaiņu vadītās ēšanas būtiskākais stūrakmens ir tas, cik svarīgi ir pašiem mazuļiem spēt sevi pabarot, nevis paļauties uz vecākiem, kas tos baro ar karoti. 

Nav ieteicams spēlēt arī tādas mums visiem labi pazīstamas "ēšanas spēles" kā lidmašīnas karote, kas novērš uzmanību no pašas ēšanas pieredzes. Kā arī būtiska ir mazuļa ēšana kopā ar visu ģimeni, no pieaugušo galda izvēloties to, ko viņi vēlas.

Žurnāls "Vice" runāja par šo pieeju ar uztura speciālisti Frančesku Gelfi, uztura izglītības un inovāciju programmas (NNEDPro) dalībnieci. Šī programma saistīta ar Kembridžas Universitāti un veicina uztura izglītību.  

"Zinātne var sniegt mums dažādas atbildes, taču tās ir jāpielāgo mūsu realitātei," sacīja Gelfi.

"Nav viena pareizā veida, kā uzsākt mazuļu iepazīstināšanu ar ēdienu," viņa piebilst. 

Zīdaiņu vadītās ēšanas priekšnoteikums ir ļaut zīdaiņiem ēst jebkuru ģimenes ēdienu, kas viņiem šķiet interesants, tāpēc Gelfi uzskata, ka vissvarīgākais, ko vecāki, kuri vēlas izmēģināt šo pieeju, var darīt, ir pārliecināties, ka viņu uzturs ir uztura ziņā līdzsvarots un pilnvērtīgs. 

Pretējā gadījumā mazulis "riskētu ēst pārtiku, kas viņam ir pārāk sāļa, pārāk salda, pārāk taukaina vai satur pārāk daudz olbaltumvielu," viņa paskaidroja.

Šī pieeja ir tik jauna, ka nav daudz zinātniski pamatotas informācijas par priekšrocībām, ko tā varētu sniegt.

Taču pētnieki izvirza hipotēzi, ka tas varētu likt bērniem attīstīt labākas ēšanas regulēšanas prasmes vēlākā dzīvē un kļūt mazāk izvēlīgiem ap divu gadu vecumu, kad bērni sāk paust savas specifiskās vēlmes pēc ēdiena.

No otras puses, bērna vadīta ēšana no zīdaiņa var izraisīt nepietiekamības zīdaiņa uzturā un radīt aizrīšanās risku, ja ēdiens netiek sagriezts droši. Pašlaik mums vienkārši nav pietiekami daudz pētījumu par to. 

Milānā dzīvojošais pediatrs Dr. Marko Nuara uzskata, ka nav jēgas tik stingri nošķirt dažādas piebarošanas metodes.

“Zinātniskā literatūra stāsta, kādas uzturvielas bērnam ir vajadzīgas: ogļhidrāti, tauki, dzelzs. Pamatnostādnēs viņi tos var iegūt no graudaugiem, pākšaugiem, olām, zivīm, gaļas, riekstiem. Pārējais ir mūsu ziņā," piebilst Nuara. 

Tātad, brīvība visiem, mēs vienkārši dodam saviem mazuļiem to, kas viņiem patīk? Izklausās labi, izņemot to, ka šeit parādās vēlviena šķautne.

Pēdējos gados par sociālo tīklu trendu kļuvis publicēt attēlus, kuros mazulis ēd pieaugušajiem paredzētu pārtiku.

Tas viss ir daļa no kultūras modeļa, kas reizēm būšanu par māti mūsdienās padara tik nogurdinošu - mēs pastāvīgi tiekam bombardēti ar informāciju par to, kas ir vislabākais mūsu bērniem un, galvenais, par to, cik daudz mums vajadzētu darīt un cik daudz laika viņiem vajadzētu veltīt.

Ja agrāk vecāki stingri un ar sava veida bažām sekoja līdzi pediatru norādījumiem, tad tagad esam nonākuši situācijā, kur cilvēki vairāk klausās svešinieku padomos internetā nekā pieredzējuši speciālistu rekomendācijās. 

"Daži bērni vienkārši neēdīs ēdienu uzreiz," sacīja Nuara. "Ēdiens viņiem ir jaunums, un ir svarīgi, lai viņiem neradītu nepatiku pret to," viņš piebilst. 

Īsāk sakot, ja nedomājat, ka pieaugušo ēdiens ir piemērots jūsu mazulim, labāk ir izvēlēties klasiskos biezeņus, nevis pievērst uzmanību barošanas laikam.

"Mans ieteikums? Pagatavojiet savam mazulim ēdienu pats, ņemot vērā viņa attīstības stadiju un vēlmes, taču vienmēr ļaujiet viņam nogaršot arī to, ko ēdat jūs," Nuara iesaka. 

Tikai ļoti nedaudziem vecākiem ir laiks, lai katru dienu savam mazulim pagatavotu sabalansētu un barojošu ēdienu piecas (vai vairāk) reizes dienā. Tāpēc jautājums par to kā ir vispareizāk iepazīstināt mazuli ar ēdienu, ir atkarīgs no dažādiem sociāliem, kulturāliem un arī finansiāliem apstākļiem. Arī lielveikalos nopērkamais mazuļiem domātais ēdiens no uzturvērtību viedokļa ir pieļaujums, uzsver Gelfi.