"Es nevaru un negribu iedomāties savu dzīvi bez grāmatām." Ko lasa Inga Grencberga?

Domājot par savām attiecībām ar grāmatām, saprotu, ka man būtiskākais lasīšanas procesā ir iespēja caur grāmatu autoriem un viņu varoņiem izdzīvot neskaitāmas dzīves, notikumus un sajūtas, ceļot uz vietām un laikiem, kur man citādi nebūtu iespējas nokļūt. Grāmatu lasīšana pasauli un tās uztveri padara bez robežām – viss ir iespējams. Tā ir ļoti priviliģēta sajūta.

Daudz lasu izcilu sieviešu biogrāfijas un dienasgrāmatas, uz reāliem notikumiem balstītus romānus par vēsturiski un sabiedriski nozīmīgām sievietēm: rakstniecēm, dzejniecēm, māksliniecēm, mūziķēm, politiķēm. Frīda Kalo, Marina Abramoviča, Anaisa Nina, Džekija Kenedija, Mišela Obama. Mani iedvesmo šo sieviešu dzīvesstāsti, tie nekad nav viegli un vienkārši, taču tajos ir ļoti daudz vērtīga, ko paņemt sev. 

Es varu lasīt jebkurā laikā un vietā, grāmatu papīra formātā, kindlē vai klausīties audiogrāmatu  – dīvānā, virtuvē pie galda, sabiedriskajā transportā, kafejnīcās, parkos. Kad laika apstākļi ļauj, eju laukā – klīstu pa pilsētu ar grāmatiņu un visu dienu lasu dažādās vietās, vēroju cilvēkus un notikumus. 

Dodoties ceļojumos, mums ar vīru (režisors Dž. Dž. Džilindžers) vienmēr ir īpašs “grāmatu koferis”, rūpīgi saplānots pa dienām, ņemot vērā grāmatu biezumu. Ļoti patīk lasīt, zvilnot pie baseina vai okeāna smiltīs. Es nevaru un negribu iedomāties savu dzīvi bez grāmatām. Vien iedomājoties to sajūtu, par kuru būs rakstīts divās no zemāk ieteiktajām grāmatām, kad tev ir jāizvēlas viena, kuru “paņemt sev līdzi”, man kļūst neomulīgi – klīstu gar savu grāmatu plauktu un pētu. Es, protams, neesmu objektīva, es ņemtu to vienu sev īpašo – savas Alises stāstu grāmatā "Sestā sieva".

Lūk, grāmatas, kuras iesaku izlasīt šajā vasarā, lai mazliet vairāk saprastu pasauli, kurā dzīvojam, un iepazītu tādu pasauli, kura šķiet tāla, sveša, reizēm – biedējoša … bet vienmēr – iedvesmojoša, vienmēr mazliet dzīvi mainoša …

Svētki lasītājiem

Karloss Ruiss Safons "Aizmirsto grāmatu kapsēta"

Tetraloģija – Vēja ēna, Eņģeļa spēle, Debesu gūsteknis un Rēgu labirints – ir mans desmitgades notikums lasīšanas pieredzē. Beidzot latviešu valodā ir pieejamas visas četras grāmatas. Tie ir svētki lasītājiem, jo šīs grāmatas ir oda – atzīšanās mīlestībā grāmatām, grāmatu lasīšanai un grāmatu rakstīšanai. Šīs grāmatas var lasīt secīgi, bet var sākt ar jebkuru – jo beigās jūs gribēsiet izlasīt tās visas un stāsts saslēgsies! “Grāmatas ir spoguļi, tajās var redzēt tikai to, kas jau ir tevī pašā” – šis Safona citāts man palīdzēja, kad klajā nāca mana Sestā sieva, bieži to sev atgādināju, saņemot gan labās, gan kritiskās atsauksmes.

Vērtību vētīšana

Raimonds Platacis "Grāmata par nonullēšanos"

Man bija bail lasīt Grāmatu par nonullēšanos. Šķita, ka tā varētu mani iedvesmot, motivēt, iedrošināt… pašai nonullēties! Kad izlasīju šo grāmatu, apjautu, ka tagad tās nav bailes, tagad tā patiešām ir iedvesma… “Ja neveltu laiku savai sirdslietai, es noteikti veltu laiku kāda cita sirdslietai, palīdzu realizēt kāda cita sapni. [..] Bet vai tas beigās sagādās prieku man?” Iedvesma pievērsties savai sirdslietai… Es nenonullējoties (pagaidām)… Tiesa – pārskatīju savu ikdienu un vērtības. Un tieši tāpēc šī Raimonda Platača grāmata ir tik vērtīga – tā tieši un netieši katram lasītājam uzdod jautājumu: kas ir tās tavas visas dzīves laikā savāktās un sakrātās – īpaši svarīgās lietas, kuras “satilpst vienā mašīnas bagāžniekā”?! Un atbilde uz šo jautājumu ir daudz plašāka un sarežģītāka, nekā varētu sākumā šķist.

Ukraina uzvarēs

Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa"

“Es gribēju pateikt, ka viss ir normāli, var neskriet, man nesāp, taču pārdomāju. Runāšana prasīs piepūli, katrs vārds ir vesels darbs, bet es esmu aizņemta. Es elpoju, caur degunu ieelpa, caur muti izelpa, uzmanoties, lai nenojuktu, un vēl vācu kopā zivtiņas savā akvārijā.” Es domāju, ka pēc šīs grāmatas izlasīšanas varēšu uzrakstīt garu un plašu atsauksmi. Bet es varēju vienīgi sēdēt klusumā, MIERĀ un elpot… un nebeidzami apbrīnot ukraiņu spēku. Tagad jo vairāk zinu un saprotu… Ukraina uzvarēs! #СлаваУкраїні

Grāmata visiem un visām

Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk"

Šī grāmata man bija lielisks (jā, arī vietām ļoti sāpīgs) /ˈflaʃbak/‘s – ņemot vērā, ka tajā laikā biju tajā pašā vecumā un visnotaļ līdzīgā situācijā – pusaudze milēniumā, pārcēlusies no mazpilsētas skolas (čau, Valdemārpils!) uz smalkās Ādažu vidusskolas 9. klasi, un vēl pēc gada nonācu Rīgas “pasaulē”. Lasīju un empātiski izjutu teju katru teikumu un nodaļu. Lauku meitene pilsētā no klases teicamnieces uz kaut kur zem vidējā, pēdējie autobusi, pirmie vilcieni… Sarežģītas attiecības ar mammu... īstās dzīves sākums, šausmīga apģērba gaume, “šķībi un greizi, bet mīlēt” un “Stulbā pasaule, ej dirst!”… Tā ir patiesība: paliek labāk. Un tad pienāk brīdis, kad ir labi! Lasot es arī salāpīju kādu savu divdesmit+ gadus senu pušumu. Paldies! Jā, šī ir pusaudžiem ieteicama grāmata – es domāju – nekas daudz jau pa šiem 20 gadiem nav mainījies. Šī grāmata ir mums visām un visiem.  

Ceļš uz mieru

Finns Skorderuds "Nemiers"

“Ambīcijas dzen mūs uz priekšu, ideāli rāda mums virzienu.” Šis patiešām ir piemērots brīdis, kad palūkoties uz saviem ideāliem … vai virziens, kurā dzenamies, ir pareizais un mums katram pašam (un visiem kopā) nepieciešamais un derīgais?! Nemiers ir precīzākais vārds un sajūta, kas raksturo šo brīdi. Esmu pateicīga, ka man ir dāvāta iespēja šo nemieru piedzīvot un ar to atkal aprast, esot ārpus epicentra. Lasiet Nemieru, šī grāmata daudz paskaidro un izskaidro nemierīgumu… un tas dod mieru.

Sirds atlants

Brené Brown "Atlas of the Heart: Mapping Meaningful Connection and the Language of Human Experience"

Sirds atlants – jēgpilnu emociju un cilvēcisko sajūtu pieredzes apvienojums. Brīnišķīga grāmata, kuru klausījos, pašas autores ierunātu, lietotnē audible.com. Precīzi, bez padomdošanas un moralizēšanas saliek emociju, sajūtu un paradumu “karti”, lai katram pašam vieglāk ieraudzīt sevi un citus no malas. Valoda, vārdi, tone of voice – spēcīgi instrumenti mūsu arsenālā – uzdevums mūža garumā – iemācīties tos lietot.  Piederēties vai iederēties… man šķiet, īstā pašsajūtas mēraukla ik vietai, lietai un situācijai.