Vīrietis pie vasarnīcas, rokot sliekas, nejauši atrod iespaidīgus viduslaiku dārgumu krājumus
Kāds vīrietis pie vasarnīcas Stokholmas apkaimē, rokot sliekas, nejauši uzdūries iespaidīgam viduslaiku dārgumu krājumam – aptuveni 20 tūkstošiem sudraba monētu. Starp atrastajām monētām ir arī vairāki ļoti reti eksemplāri, tostarp tā dēvētās "bīskapu monētas".
Gadsimtu gaitā laika zoba sagrauztajā vara katlā sudraba monētas bija sajaukušās ar pērlēm, piekariņiem un gredzeniem. Par atradumu viņš nekavējoties ziņoja vietējām varas iestādēm, un tagad ar dārgumu izpēti nodarbojas arheologi, raksta "Live Science".
"Šis ir viens no lielākajiem agrīno viduslaiku sudraba dārgumu krājumiem, kāds jebkad atrasts Zviedrijā," atradumu komentēja Stokholmas apgabala padomes senlietu pārzine Sofija Andersone.
Sākotnējā analīze liecina, ka lielākā daļa monētu kaltas 12. gadsimtā. Uz dažām no tām ir lasāms uzraksts "CANUTUS" – Knuta vārds latīņu valodā. Tas norāda, ka monētas kaltas Zviedrijas karaļa Knuta Eriksona valdīšanas laikā, no 1173. līdz 1195. gadam. Dažas no atrastajām monētām ir ļoti retas, tostarp vairākas “bīskapa monētas”, kas kaltas ietekmīgu bīskapu laikā, teikts paziņojumā. Uz šīm monētām attēlots bīskaps ar zizli – simbolu, ko garīdznieki plaši izmantoja kā savas kalpošanas simbolu.
“Tas ir unikāls atradums. Stokholmas apkārtnē līdz šim nekas tāds nebija atrasts,“ sacīja Stokholmas Viduslaiku muzeja direktore Līna Annerbeka. Viņa arī norādīja, ka 12. gadsimta beigās Stokholmas pilsētas vēl nebija – tā oficiāli tika dibināta tikai 1252. gadā, bet jau 13. gadsimta beigās kļuva par Zviedrijas lielāko pilsētu.
Kas attiecas uz dārgumu paslēpšanas iemesliem, eksperte skaidro, ka 12. gadsimta beigas Zviedrijā bija nemierīgs laiks, kad zviedri centās kolonizēt daļu Somijas teritorijas. Viņa norāda, ka tajā laikā daudzi cilvēki slēpa savas vērtslietas, lai saglabātu tās ģimenes īpašumā.
