5 domāšanas veidi, kur teju katrs kļūdās, mēģinot tikt galā ar trauksmi
Sava veida trauksmes pārprašana traucē arī tās pārvarēšanai. Tāpēc kognitīvi biheiviorālā terapeite un sociālā psiholoģe Alise Boijersa “Psychology Today” iesaka, kā labāk tikt galā ar trauksmi, atmaskojot domāšanas kļūdas, kas bieži novērojamas dažādiem cilvēkiem.
Runājot par trauksmes pārvaldību, daudzi no tā, ko cilvēki instinktīvi dara, problēmu var pasliktināt, nevis uzlabot. Šeit ir dažas no visbiežāk pieļautajām kļūdām. Boijersa izvirza piecas galvenās domāšanas kļūdas attiecībā uz trauksmi un iesaka, ko darīt, lai veiksmīgāk to pārvaldītu.
- Jūs ticat, ka varat izdomāt izeju no savas trauksmes.
Atjautīgi cilvēki pieraduši izdomāt izeju no jebkuras situācijas. Tomēr, kad esat noraizējies, dažkārt jūsu domas par satraukumu cēloni kļūst tik neskaidras, ka neatkarīgi no tā, cik inteliģents esat, mēģinājums izdomāt veidu, kā pārtraukt uztraukumu beidzas ar vēl lielāku apmulsumu par situāciju.
Ja sākat justies, ka vairs nevarat uzticēties savam prātam, sevišķi, ja parasti paļaujaties uz savu gudrību, jūs, visticamāk kļūsiet vēl bailīgāki.
Tā vietā izveidojiet īsu sarakstu ar savām izvēlēm. Bieži var palīdzēt arī cita cilvēka iesaistīšana, lai atšķetinātu jūsu domas. Iekļaujiet visas izvēles, kuras esat izslēdzis kā trauksmi izsaucošas. Ar nelielu perspektīvas maiņu, jūs varat nonākt pie secinājuma, ka kāda no uzrakstītajām izvēles iespējām patiesībā ir jums piemērota.
- Jūs mēģināt atrast “ideālu” veidu, kā virzīties uz priekšu.
Ikreiz, kad savas raizes pārrunājat ar kādu, kurš jūs uzklausa, varat pamanīt savas domāšanas nepilnības. Šo iekšējo nepilnību pamanīšana var būt sarežģīta. Taču tā vietā, lai sev pārmestu, ka jau no sākta gala neredzējāt risinājumu satraucošajai situācijai, atzīstiet, ka ir normāli mainīt savu ceļu uz priekšu.
Tas ir pilnīgi neiespējami, ka jums nekad nebūs domāšanas aizspriedumu un tā saucamo aklo zonu.
- Jūs uzskatāt, ka jums ir jāpārtrauc visi citi savi dzīves aspekti, līdz esat atrisinājis to, kas jūs satrauc.
Jūs pārņem nemiers, tas liek jums justies trauksmainam, it kā jūs nevarētu atrauties no problēmas. Ja paraugās uz trauksmi no evolūcijas perspektīvas, ir likumsakarīgi, ka trauksme šādi varētu ietekmēt domāšanu un uzvedību.
Ja tas par ko uztraucaties ir milzīgs plēsējs, ko redzat, tam ir liela jēga, citos gadījumos – ne īpaši.
Ja jūs ļausiet, lai trauksmes avots jūs pārņem, tas aizņems lielāko jūsu dzīves daļu. Problēmas risināšana, kas liek jums satraukties, šādā veidā kļūst visu jūsu resursu patērējoša, un tādējādi arī pati problēma šķitīs arvien lielāka.
Tā vietā mēģiniet turpināt dzīvot savu dzīvi, dariet to, ko novērtējat, un investējiet savās attiecībās ar līdzcilvēkiem. Tas palīdzēs saglabāt perspektīvu, palīdzēs jums justies kompetentam un noderīgam.
- Jūs kritizējat sevi par pārlieku lielu reakciju, ja izrādās, ka jūsu trauksme patiesībā bija viltus trauksme.
Trauksme dažreiz ir nepareizas uztveres rezultāts. Piemēram, jūs domājat, ka kāds uz jums ir dusmīgs, ka jūs noraidīs vai pametīs, bet neviens to patiesībā nedara. Tā kā jūs kļūdījāties, jūs varat sajusties muļķīgi.
Tā vietā mēģiniet atzīt, ka emocijas tikai norāda uz to, kas mums rūp. Vēlēšanās tikt pieņemtam, atbalstītam un mīlētam nav nepareizi.
- Jūs domājat, ka jūsu dzīve būtu labāk, ja jums būtu mazāk nemierīgu sajūtu.
Trauksmei nav jāierobežo jūsu dzīve. Jūsu versija par to, kas ir mazāk satraucoši, nebūt nebūtu ideālāka. Nekas jums neliedz īstenot visas savas vēlmes par spīti satraucošajām sajūtām.
Psiholoģei Sjūzenai Deividai ir citāts: “ Neērtība ir jēgpilnas dzīves cena.” Jo vairāk jūs to pieņemsiet, jo mazāk liksies, ka jums vajadzētu izvairīties no satraukuma, lai dzīvotu dzīvi. Kas piepildīta ar mērķiem, sasniegumiem, mīlestību, daudzveidīgām emocijām, aizkustinošām attiecībām, iedvesmojošām pieredzēm un jebko citu, ko jūs vēlaties.
