Juris Kaukulis atklāj savas mīļākās receptes: "Man patīk kūkas krēmu likt uz kārtīgas rupjmaizes. Tas no bērnības"

“Reizēm gribas no mūzikas atslēgties,” saka Juris. “Viena lieta ir tīrīt māju, otra – nodarboties ar ilgu skriešanu, bet vēl labāk – gatavot ēst. Jo, redz, braucot ar riteni, tu tikai sev labu dari, bet, ja taisi ēst, iepriecini gan ģimeni, gan viesus.”

Abi Jura vecāki bijuši labi gatavotāji, bet “bāka” šajā ziņā esot vecmāmiņa, saukta par omi, viņa savulaik bijusi restorāna šefpavāre un arī Valkas reģiona labākā kāzu saimniece. “Viņai sanāca visgaršīgākās tortes, un to es nesaku tikai tādēļ, ka tā ir mana bērnības garša,” nosmaida Juris. “Ome nekad netaupīja izejvielas labam biskvītam. Tagad visu mēģina aizsmērēt ar krēmu…

Es jau tās kūkas nemaz tik daudz nedabūju. Mūs ar brāli reizēm vasarā atstāja pie omes dzīvot, lai uzmanām viņas lielo saimniecību. Mēs zinājām, kā uzlauzt pieliekamo. Tur lielās bļodās bija sagatavots kūkas krēms, mēs ar lielo nazi uzmanīgi vilkām no virsas, lai neredz, ka esam ņēmuši. Smērējām uz rupjmaizes ķieģelīša, ko pirkām Valgā, Igaunijā.

No rītiem vecāmamma mūs sūtīja iepirkties, tad mēs, divi mazi puisīši, devāmies cauri visai Valkai uz Valgu pirkt desas un… ko nu viņa mums pasūtīja. Kūku sviests uz igauņu rupjmaizes – nekas dzīvē nav bijis garšīgāks! Un man joprojām patīk kūkas krēmu likt nevis uz salda biskvīta, bet kārtīgas rupjmaizes. Tas man no bērnības.

Atceros, kad visi radinieki sabrauca, rakām kartupeļus un pēkšņi visi sajūt – no mājas nāk smarža, – ome taisa kotletes. Būs! Tas bija kā svētbrīdis. Visi talcinieki – bērniņi un vecāki – pēc tam gāja pirtī. Vecaistēvs mani šūpoja uz kājas, un blakus smaržoja vecāsmammas plātsmaize… biju maziņš, kādi četri gadi – tādas man atmiņas – diezgan saldas, sentiments.

Īstu melno pirti arī nevar aizmirst. Dūmi iekšā, tad visi iet mazgāties, no kvēpiem sienas melnas, bet smarža dievīga. Mans vecākais brālis Jānis kādu brīdi dzīvoja vecātēva mājās un tajā pirtī kūpināja desas – neesmu ēdis labākas! No paša audzētas cūciņas, nekas svešs, tikai savs. Tagad ar gaļu īsti neaizraujos, bet, ja man pretī nāktu tādas desiņas, es teiktu: “Ai, lai iet pa gaisu visa tā gaļas neēšana!”

Jā, no vecmāmiņas mums ēst gatavošana ģimenē ir tāda nopietna lieta. Tagad ir sācis gatavot arī mans dēls Marts. Viņš skatās izcilu britu pavāru šovus un mēģina atdarināt, gaļai izmanto visādas stipras, interesantas garšvielas, viņam ļoti labi sanāk. Mana māsa jau 25 gadus dzīvo Grieķijā un arī visu ko gatavo – dažas receptes esmu aizņēmies no viņas…

Dzelzs Vilku un Jauno Jāņu orķestri zina daudzi, bet mājsēdes laikā tapa arī Jura Kaukuļa solo rokkoncerts – tajā spēlēju viens. Vingrinoties garāžā, atklāju daudz interesanta. Esmu nospēlējis jau 10 koncertus, viena kā solo mākslinieka dziesma ir radio, padomā – plate. Ražīga kopdarbība man ir ar Olgu Žitluhinu – tapušas jau 14 izrādes, šogad būs vēl. Tornado otrajā daļā apvienojām trokšņu mūziku ar klasiskās mūzikas vēsmām, baroka laika skaņām. Garāžā man palīdz muzicēt suns Baldurs, problēma tāda, ka viņš grib izpausties kā solists… Ja tik daudz kas notiek, man ir interesanti dzīvot. Un pa vidu es uzcepu arī kādu kūku.”

Baltā suņa biezenis

Šis Jura paša izdomātais ēdiens ieguvis nosaukumu par godu ģimenes mīlulim Balduram. Pagājušajā vasarā Juris virtuvē pamanījis batāti un kāli, tad atcerējies, ka viņa sievai Aijai Īrijā ļoti garšojis kāļu biezenis – nolēmis pamēģināt. “Man pašam bija pārsteigums, ka man garšo rāceņi. Daudzas lietas (dārzeņus) man patīk dabūt no mammas vai sievas mammas, jo tas, kas izaug laukos, garšo pilnīgi citādāk nekā veikalā pirktais. Svarīgi, ka biezenī netiek izmantotas nekādas taukvielas, kā arī tas, ka starp dārzeņiem ir pauzes – norādītajā secībā tie izvārās vislabāk. Katrs no dārzeņiem dod savu smaržu un garšu – es garantēju. Un mēs taču ēdam arī ar degunu, vai ne?” 

VAJADZĪGS:

• 2 prāvas batātes
• 1 liels kālis vai 3 ne pārāk lieli rāceņi
• 200 g zaļo zirnīšu – labāk no dārza, ja ne – puspaciņa saldēto
• 3 lieli sīpoli
• 2 burkāni
• 1 ēdamkarote sāls
• šķipsniņa timiāna
• pustējkarote sausā fenheļa
• karotes gals ķimeņu
• šķipsniņa kaltētu zaļumu, piemēram, pētersīļu
• 1 bundžiņa kokosriekstu piena (cik daudz – pievieno pēc vēlēšanās)

PAGATAVOŠANA

1. Lielajā katlā līdz pusei ieleju ūdeni, uzvāru.

2. Pievienoju zirņus.

3. Sarīvēju burkānus, pievienoju.

4. Nomizoju, sarīvēju sīpolus, pievienoju.

5. Nomizotas batātes sagriežu kubiciņos, pieberu.

6. Mizoju rāceņus vai kāli, sagriežu kubiciņos, pieberu.

7. Pievienoju garšvielas (dažiem negaršo fenhelis vai ķimenes – tad to nevajag).

8. Pēc tam, kad pievienots kālis, vēl vāru 20 minūtes.

9. Ja buljona ir par daudz, to noleju.

10. Savai porcijai pievienoju kokosriekstu pienu. Aijai patīk bez. Viņa pie sautējuma cep vistu, bet man tas ir kā pamatēdiens. Biezeni var likt uz pannas un tad pieliet kokospienu. Ir sajūta, ka esi nokļuvis Austrumu ēstuvē.

Vrapi ar kariju

No Aijas noskatījos, kā gatavot vrapus. Tas ir manas meitas Rūtas mīļākais ēdiens. Teikšu godīgi – reizēm aizraujos ar mērci, bet to nevajag par daudz, jo tad pazūd visas labās smaržiņas, kas nāk no salātiem, tomātiem. Vajag, lai svaigums ienāk tevī – lai liktos, ka esi iekodies veselā dārzā un tas ir labākais, ko esi ieelpojis pēdējo 10 stundu laikā. Vēsi salāti, silta maizīte, un pa vidu smaržo karsta vistiņa – tāds ir vrapa noslēpums.

VAJADZĪGS

• Vairāki lavaši (man nepatīk pilngraudu) – cik nu būs ēdāju
• 1 ledus salāta galviņa
• Cēzara mērce
• 1 iepakojums mazo tomātiņu
• 200 g siera – jo cietāks, jo labāk
• 600 g vistas filejas
• 2 tējkarotes karija
• 2 glāzes rīvmaizes
• 3 olas
• sāls
• pipari

PAGATAVOŠANA:

1. Sasmalcinu salātus, lieku lielā traukā.

2. Pārgriežu tomātiņus, iecilāju salātos.

3. Sarīvēju sieru, iecilāju.

4. Pievienoju nedaudz Cēzara mērces.

5. No lavaša veidoju tādas kā kabatiņas un lieku tosterī apcepties (var arī cepeškrāsnī).

5. Sakuļu olu, tai pieberu sāli, kariju, piparus – lai ir pikanti.

6. Vistas fileju izklopēju kā karbonādi.

7. Panēju un uzcepu.

8. Tikko no pannas noņemtu vistiņu sagriežu strēmelītēs, iemaisu salātos.

9. Visu masu pildu lavaša kabatiņās.

Grieķu citronkūka

Svarīgi, ka kūka netiek cepta, tā ir svaiga, ne pārāk salda, ļoti līdzsvarota, citronīga. Un odziņas tai piestāv. Ar tām var izveidot sava mīļā cilvēka vārdu, pavasarīgu sajūtu, vasaras sauli, vārdu sakot, izpausties mākslinieciski. Oriģinālajā grieķu receptē pie putukrējuma liek cukuru, esmu izmēģinājis – labāk bez. Man no šī daudzuma sanāk divas kūkas, tā arī parasti taisu, varbūt tāpēc, ka esam lieli ēdāji. Taču, ja forma ir lielāka par parasto, sanāks viena. Es visu daru lēnām, nevajag steigties. Kūkai vajag sadzīvot ar visu, jo viņa tajā brīdī dzimst. Kad Dievs taisīja pasauli, viņš mīcīja mālu ar rokām. Neesmu ticīgs, bet esmu dzirdējis, ka tā bija. Tā arī kūka lēnām jāmīca, tad iznāk izcila.

VAJADZĪGS:

* 5 paciņas 5 % biezpiena
* 1,5 bundžiņas kondensētā piena ar cukuru
* 100 g žāvētu aprikožu
* 9 lieli, sulīgi citroni
* 0,5 l saldā krējuma
* 1 paciņa želatīna
* 2 paciņas Leibnicas sviesta biskvītu (var izmantot Selgas cepumus, bet tad kūkai ir cita garša)
* Visādas ogas – garnējumam

PAGATAVOŠANA:

1. Stundu vai divas pirms darbošanās iemērcu žāvētas aprikozes ūdenī – lai kļūst mīkstas.

2. Biezpienu ievietoju traukā un ar lielu dakšu to saspaidu.

3. Iecilāju tajā kondensēto pienu – lai masa ir viendabīga.

4. No citroniem izspiežu sulu, to izkāšu, lai nav sēkliņu. Mazi sulas pūslīši var palikt.

5. Iecilāju sulu masā.

6. Uzkuļu putukrējumu un iecilāju kūkā – lai atpūšas.

7. Sasmalcinu aprikozes – iecilāju.

8. Smalkā pulverī sasmalcinu cepumus.

9. Ieberu formas apakšā (to daru ar prieku).

10. Apmēram 70 grādu temperatūrā izkausēju želatīnu.

11. Kad tas izšķīdis, iecilāju masā.

12. Iegūto masu uzleju cepumu pamatnei.

13. Tad nodarbojos ar odziņu likšanu. Varu uzlikt “Juri, tu šodien esi foršs” vai “Pavasaris ir atnācis”. Mūsdienās var novēlēt “Mieru visiem” vai kūkas virsu taisīt zili dzeltenu (tik jāizdomā, no kā, lai krāsas būtu pareizās).

15. Lieku ledusskapī un gaidu līdz rītam. Jo ilgāk stāv, jo garšīgāk.