Latviešu uzņēmējas rada jaunu biznesu - dabai draudzīgus peldkostīmus “īstām” sievietēm
Vai varat iedomāties, ka peldkostīms varētu tapt no pārstrādātiem zvejas tīkliem, makšķerauklām, gumijas paklājiņiem? Kad šie atkritumi pārstrādāti smalkā, baltā audumā, tas uzņēmumā Swimbe pārtop skaistos izstrādājumos. Draudzīga attieksme gan pret vidi, gan cilvēku ir divu jaunu uzņēmēju – Elēnas Dmitrijevas un Lauras Žukovskas-Supes – pārliecība.
“Viss sākās ar to, ka nespēju atrast sev peldkostīmu…” smej jaunā uzņēmēja Elēna Dmitrijeva. “Studiju laikā Rīgas Tehniskajā universitātē biju sākusi šūt apakšveļu, īpaši populāras tolaik bija mežģīnes. Vēl viens liels pamudinājums uzsākt kaut ko savu bija tas, ka pēc iespējas ātrāk vēlējos kļūt mazāk atkarīga no vecākiem. Pēc padoma vērsos pie Lauras Žukovskas-Supes, kura bija jau divu uzņēmumu īpašniece. Interesējos, kā kārtojamas grāmatvedības lietas, kas jādara ar VID. Tā, soli pa solim, nonācām līdz savam uzņēmumam.
Es teiktu, ka tas notika salīdzinoši spontāni un ātri. Neuzskatīju gan, ka esmu tam gatava, jo biju vēl padsmitniece, bet, tā kā bija iespēja dabūt līdzfinansējumu, ko piešķīra Valmieras inovatīvo projektu organizācija Zīle, darbs bija jāsāk. Par piešķirto naudu iegādājāmies pirmās trīs šujmašīnas, sākumā tās novietojām manā Rīgas dzīvoklī, mēģinājām saprast, kā tas viss darbosies. Ātri vien atskārtām, ka ne apakšveļas, ne peldkostīmu radīšana nav tik vienkārša. Kopš tā brīža ir pagājuši četri gadi, bet var teikt, ka mēs joprojām mācāmies. Lai gan, nenoliedzami, ir kļuvis daudz vieglāk.”
Tā nav miskaste
Jau pāris gadu desmitu, kopš Latvijā parādījās ideja par atkritumu šķirošanu, ir dzirdami stāsti par dažādām precēm, kas izgatavotas no pārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Pārsvarā – mugursomas, izpletņi, vējjakas… Daudziem ir pārsteigums, ka no reiz lietotām PET pudelēm var tapt arī peldkostīmi. Nelielajā ražotnē Valmierā Elēna rāda smalka, balta auduma baķus – izskatās, ka no tiem varētu tapt pat līgavu kleitas. “Izmantojam Itālijas audumu, kas radīts no pārstrādātas mikroplastmasas un dažādiem atkritumiem: zvejas tīkliem, makšķerauklām, gumijas paklājiem. Ar mūsdienu tehnoloģijām tas ir iespējams.
Jā, daudziem tas šķiet mazliet mulsinoši. Dažkārt sievietes saka: “Ak dievs, es pie savām intīmajām zonām likšu miskasti...” Taču pārstrāde notiek ļoti augstā temperatūrā, visus plastmasas atkritumus pārkausē un iegūst jaunu šķiedru, no kuras auž audumu. Tur nav nekā nehigiēniska, viss ir simtprocentīgi tīrs – top jauns izejmateriāls, tikai nevis kārtējo reizi izmantojot naftu, bet to pašu, ko reiz jau esam saražojuši. Strādāt tieši ar šādiem materiāliem šķita pašsaprotami.
Mūsu pārliecība ir būt zaļam, videi draudzīgam uzņēmumam. Skaidrs, ka tā ir visas cilvēces nākotne, jo cik gan ilgi varam savu zemi piemēslot? Ja godīgi, sākumā par pārstrādātiem materiāliem nedomājām, gribējām izmantot vidē pieejamās dabiskās šķiedras, piemēram, bambusa audumus vai kaut ko tamlīdzīgu, taču tad sapratām – tās nepilda funkcijas, kādas paredzētas mūsu iecerētiem peldkostīmiem. Meklējot nonācām līdz šiem audumiem. Pirmos paraugus sūtījām no Kanādas, bet tas iznāca ļoti dārgi. Tad atradām itāļu uzņēmumu, kas ražo daudz dažādu audumu, arī sporta tērpiem un peldkostīmiem.
Bijām iecerējušas šīs ražotnes apmeklēt, bet mūsu plānus izjauca pandēmija. Šobrīd mana kolēģe Laura ir bērna kopšanas atvaļinājumā un mēs atkal nevaram nekur aizbraukt.”
Biznesa inkubators – spieķītis jaunajiem
Elēna apgūst materiālu tehnoloģiju un produkta dizainera specialitāti, pašreiz rit bakalaura darba rakstīšanas gads. Ja Mākslas akadēmijā topošie tērpu mākslinieki pārsvarā attīsta savu radošumu, tad RTU studenti vairāk ir orientēti uz rūpniecisku ražošanu, inovāciju ieviešanu. “Šīs studijas sniedz zināšanas ne tikai par to, kā radīt estētisku produktu, bet arī par audumu īpašībām – fizikālajām, ķīmiskajām –, dažādām smalkām lietām, lai mēs taptu par labākajiem savas jomas speciālistiem,” stāsta jaunā uzņēmēja. “Daudz interesantu inovāciju rodas Dizaina tehnoloģiju institūtā, tā laboratorijā. Gan studentiem, gan cilvēkiem no malas ir iespēja sadarbībā ar studentiem vai pasniedzējiem realizēt savas idejas. Šis Swimbe ir pēdējais gads Biznesa inkubatorā – tam varam pateikties gan par finansiālu, gan informatīvu atbalstu. Tas ir ļoti svarīgi, jo visiem zināms, ka uzņēmējdarbībā sākumā iznāk vairāk ieguldīt nekā saņemt pretī.
Inkubators ir ļoti labs rīks – kā spieķītis, pie kā pieturēties. Tas sniedz drošības sajūtu, ka kopā varēsim. Pirmsinkubācijas periodā cilvēks attīsta savu ideju līdz tādam līmenim, lai varētu veidoties jau pelnošs uzņēmums. Inkubācijas periods ietver dažādas lekcijas, aktivitātes, zinoši cilvēki vada seminārus, kuros pastāsta, piemēram, kā izveidot zīmolu, kā apieties ar finansēm. Tad sāk darboties atbalsta programma: izejmateriāliem, tehnikai, telpu īrei. Sākumā līdzfinansējums bija 50 %, tagad tas ir samazināts līdz 30 % – labs rīks, ko izmantot inovatīviem uzņēmumiem.”
Zīmola seja, protams, ir tā nosaukums. Swimbe pie tā ticis ar kompānijas Brandbox palīdzību. Process gan bijis mokošs. “Tā kā esam divas partneres, mums katrai bija savs redzējums, un Brandbox – vēl trešais. Nonākt pie kopsaucēja bija ļoti grūti. Pie īstā tikām pēc tūkstoš apskatītiem variantiem. Mani visvairāk uzrunāja dubultais W, kas veidots kā rokrakstā – tas atsevišķi var kalpot kā simbols, mazs logo,” spriež Elēna.
No kļūdām mācās
Elēna atceras pirmo uzšūto peldkostīmu. Šis izmēģinājuma modelis tagad esot paslēpts dziļi skapī. “Tas bija kaut kas drausmīgs,” sirsnīgi nosmejas jaunā uzņēmēja. “Mums nebija sajēgas par to, ko darām, nekādu praktisku iemaņu. Tikko biju pabeigusi pirmo kursu, piedalījusies tikai pāris šūšanas nodarbībās, kurās dragājām taisnas vīles blūzēm un biksēm. Pirksti neklausīja, viss bija katastrofāli.”
Lai gan uzņēmumam Swimbe ir jau četri gadi, pirmo apmaksāto pasūtījumu tas esot izpildījis tikai pagājušā gada aprīlī. Taču pērnajā vasarā pasūtījumu bija jau tik daudz, ka ražotnē tika nodarbinātas pat piecas šuvējas.
Elēna ir arī audumu dizaina autore. No sākuma viņa rakstu izveido datorā, pēc tam tas tiek izdrukāts speciālā printerī ar īpašām krāsām. Balto audumu liek sublimācijas iekārtā uz preses, auduma šķiedras spiediena un karstuma ietekmē paveras, un tajās tiek ielaista tinte. Lai audums tiktu nokrāsots, vajadzīgas 60 sekundes 250 grādos. Var teikt, ka šai apdrukai ir mūža garantija. Un tādai tai arī jābūt, jo skaidrs, ka peldkostīms tiek intensīvi pakļauts dažādām “pārbaudēm” – saulē, pirts karstumā, hlorētā ūdenī baseinā, arī smilšu abrazīvajai iedarbībai. Starp citu, līdzīgi tiek krāsots jebkurš sporta tērps, tikai lielās ražotnēs tas notiek milzīgās rūpnieciskās iekārtās, taču tehnoloģija tā pati.
“Šis audums ir ķermenim draudzīgs,” apgalvo uzņēmēja. “Priekšstats, ka sintētika neelpo, ir maldinošs. Es pat gribētu teikt, ka mūsdienās dažiem sintētiskajiem audumiem piemīt labākas īpašības nekā dabiskajai šķiedrai. Protams, peldkostīmam ir specifiska funkcija, tajā mēs sauļojamies, peldamies, ejam uz pirti, un tur nav tik svarīgi, lai tas būtu elpojošs. Ja mēs šūtu citus izstrādājumus, vienā kārtā gaisa caurlaidības spējas varētu vērtēt kā adekvātas.
Vēl gan nav pagājis tik daudz laika, lai kāda sieviete, kura iegādājusies Swimbe peldkostīmu, varētu teikt: “Man tas izcili kalpoja piecas sezonas.”
Elēna nosmej – ļoti cerot, ka tā kādreiz būs: “Esam apņēmušās ik gadu veikt nelielas aptaujas, apvaicājoties mūsu klientēm, kā kalpo peldkostīms, kas patīk, kas nepatīk, lai varētu saprast, ko uzlabot, pievienot, noņemt, jo dzīvā pieredze ir vissvarīgākā.”
Ļoti būtiska Swimbe iezīme ir tā, ka lielākā daļa peldkostīmu top pēc pasūtījuma – tas nozīmē, ņemot vērā klientes gaumi un auguma īpatnības. “Tā kā pandēmijas laikā daudz kas notika attālināti, mēs savas klientes aicinājām uzticēt nomērīšanu kādai citai personai, jo cilvēks pats sevi nomērīt nespēj. Esam uzsākuši pārrunas ar dažādām šuvējām gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs, kuras būtu ar mieru savās darbnīcās uzņemt mūsu klientes, viņas nomērīt un rādījumus atsūtīt mums, lai mēs būtu drošas, ka viss tiešām ir simtprocentīgi pareizi. Jo mums ir gadījies, ka uzšujam par mazu tikai tāpēc, ka krūšu apkārtmērs ir norādīts 96 centimetri, bet reāli ir 105.” Swimbe mājaslapā var atrast uzskatāmas video pamācības, kā vislabāk veikt uzmērīšanu.
Izlīst no niedrēm
Veidojot apdrukas rakstu, Elēna var izpausties arī kā māksliniece: “Reizēm klienti jau skaidri zina, ko grib, tad man ir vienkāršāk. Citreiz domas nav tik konkrētas, tad es varu radoši izpausties. Man ļoti patīk, es šo procesu izbaudu.”
Uzkrītoši, ka Swimbe peldkostīmi ir samērā vienkārši. Elēna piekrīt: “Mūsu mērķis bija radīt bāzes modeļus, visklasiskākos, kādi modē būs vienmēr. Ja sieviete grib kaut ko īpašu, citādāku, aktualitātēm atbilstošu vai pilnīgi traku, mēs izpildām arī šādus pasūtījumus. Bāze paredzēta tam, lai jebkura sieviete mūsu mājaslapā varētu atrast augšiņu, apakšiņu vai kopējo peldkostīmu, kādu viņa vēlas, un tad pēc savām vēlmēm tam kaut ko pielikt vai noņemt.
Domāju, mums abām prātā vienmēr paliks mūsu klientes Aijas teiktais, ka beidzot viņa varēšot izlīst no niedrēm. Auguma aprišu dēļ viņai nebija izdevies nopirkt sev atbilstošu peldkostīmu, tāpēc Aija nav varējusi ne ar bērniem, ne mazbērniem pilnvērtīgi izbaudīt vasaru. Viņa par savu peldkostīmu bija neaprakstāmi priecīga!”
Reti kurš zīmols piekopj tik draudzīgu politiku, ka savas imidžbildes prezentē nevis ar modeļu, bet gan reālu sieviešu augumiem. “Tā bija mūsu galvenā ideja,” piekrīt uzņēmēja. “Mēs tomēr esam dzīvi cilvēki, neatbilstam fotošopētajiem modeļu standartiem – tievas, slaidas, garas meitenes, kurām der pilnīgi viss, turklāt viņu fotogrāfijas tiek vēl piekoriģētas. Mums bija svarīgi, lai bildes ir dzīvas, lai sievietes ierauga sevi un identificējas kā mūsu topošās klientes.”
Par zaļo jāmaksā
Swimbe peldkostīmu cenas ir krietni virs vidējā. “Visu pagājušo gadu strādājām ar citām cenām, mazliet apdalot sevi. Un arī šobrīd nevaru teikt, ka mēs peldētos naudā. Personalizēts produkts prasa daudz vairāk laika. Vispirms jāšuj produkta prototips – sievietēm, kuras brauc klātienē. Un lielākoties viņas to vēlas. Korpulentām dāmām ar lielām krūtīm un kādām problēmzonām ir ļoti svarīgi pielaikot, lai saprastu, kā peldkostīms pieguļ, kā izskatās. Reizēm vajadzīgas pat divas trīs pielaikošanas. Tad sākam apdrukas procesu, ķeramies pie šūšanas. Viens peldkostīms top pat līdz divām nedēļām. Pats šūšanas process, protams, ir vienas dienas jautājums, sarežģītākiem modeļiem – divu. Elastīgu audumu ir grūti šūt, jābūt īpašām prasmēm – tas ir slīdīgs un it kā bēg prom. Jābūt veikliem pirkstiņiem, un tos var uztrenēt, tikai darot. Esam mazs uzņēmums, mums nav 30 šuvēju, kuras, rindiņā sēžot, spēj radīt produktu ar trīs eiro pašizmaksu. Gribam arī adekvāti atalgot savus darbiniekus, jo bez viņiem tas nebūtu iespējams. Esam pilnībā caurspīdīgi un arī klientiem stāstām, no kā sastāv produkta izmaksas, uzcenojums nav liels – tikai 30 %. “Dārgi, protams, ir paši audumi. Kaut arī tie ražoti no atkritumiem, pārstrāde ir specifiska. Tā ir – par zaļu dzīvesveidu ir jāmaksā. Arī metāla un stikla kokteiļsalmiņi maksā vairāk par to, ko bijām raduši maksāt par plastmasas salmiņiem.
Bieži vien cilvēks pērk peldkostīmu “uz aci” – paļaujoties, ka tas ir elastīgs un “gan jau derēs”. Tāpēc personalizēta pieeja ir unikāla. “Atradām, ka ar to nodarbojas tikai divi uzņēmumi pasaulē – Kanādā un Spānijā. Taču viņi to nedara videi draudzīgā veidā,” stāsta Elēna. “Paraugus pasūtījām no abiem, lai saprastu, ar ko konkurējam. Spāņu ražojums bija katastrofa – atnāca briesmīgas kvalitātes peldkostīms, kas patiesībā ražots Tunisijā. Tas joprojām atrodas mūsu darbnīcā – paraugs tam, kā darīt nevajag. Savukārt Kanādas ražojumiem cena bija neadekvāta, es teiktu – kosmiska, par diviem peldkostīmiem samaksājām 500 eiro.”
Ar skatu pasaulē
Gan ar domām par uzņēmuma nākotni, gan varbūt arī ar nelielu misijas apziņu Elēna reizi nedēļā savā ražotnē apmāca topošās šuvējas no tehnikumiem Cēsīs un Valmierā. Atrast pieredzējušas meistares, kuras prastu labi sašūt peldkostīmus, Latvijā ir ļoti sarežģīti. Tādas esot tikai Liepājā, kur dzīvo sievietes, kuras savulaik strādājušas milzīgajā apakšveļas ražotnē Lauma. Uz galda ir kaudzīte ar leģendārajiem žurnāliem Burda – no tiem varot ērti paņemt piegrieztnes, ar kurām topošajām šuvējām strādāt. Kad viņas ir to iemācījušās, var sākt apgūt konstruēšanas iemaņas.
Elēnai ir tikai 23 gadi – kā viņa jūtas kā uzņēmēja? “Novērtēju, ka savu ikdienu varu plānot mazliet brīvāk, darbs nav no deviņiem līdz pieciem, varu kaut kur aizbraukt, darīt citas lietas. Taču ir liela atbildība, vienmēr jābūt gatavai risināt problēmas, jānodrošina darbs, jātiek galā ar nestandarta situācijām – ja kaut kas saplīst, nojūk, vajag salabot. Man ir jābūt tai, kura nodzēš ugunsgrēkus, nevaru teikt: “Ai, sorry, es pēc trim dienām…”
Kovida dēļ Swimbe neizdevās iziet ārvalstu tirgū, bet, protams, gribam orientēties arī uz to. Pirktspēja Latvijā ir neliela, un vasara – īsa, tas mūs stipri ietekmē. Pēc mājaslapas statistikas redzam, ka interesi par mums izrāda arī klientes no ārvalstīm – visvairāk no Lielbritānijas. Swimbe ir atradušas arī sievietes Igaunijā, Vācijā. Ja ir finanses, ko ieguldīt, iekarot ārvalstu tirgus vairs nav sarežģīti. Dzīvojam interaktīvā laikmetā, kur viss, arī reklāma, notiek telefonos, datoros. Ņemsim visvienkāršāko – feisbuks ar savām maksas reklāmām ir ļoti labs rīks, ar ko sākt. Tagad tikai jātur īkšķi, lai nekas vairs netraucētu sākt tirgoties arī ārpus Latvijas.”
