Ko paši terapeiti dara, kad jūtas bezspēcīgi
Tik daudz notikumu pasaulē šobrīd šķiet ārpus mūsu kontroles. Lūk, kā profesionāļi tiek galā paši.
Bezspēcības ir izmisīga, nepārvarama sajūta, ko cilvēki izjūt, saskaroties ar procesiem, ko nevar kontrolēt. Daudzi ar šo sajūtu saskārās pandēmijas laikā, taču tagad atkal tā daudzus nomāc Ukrainā notiekošā kara dēļ. Šī emocija var ietekmēt ikvienu, tostarp terapeitus, kuri bieži palīdz citiem ar to tikt galā.
"Daudzi cilvēki pieņem, ka ar garīgo veselību viss ir kārtībā, jo esmu terapeite. Tas ir ļoti maldīgs uzskats," sacīja Ņujorkā licencēta terapeite Reičela Raita. "Man ir ne tikai diagnosticēti smagi depresijas un panikas traucējumi, bet arī brīži, kad jūtos bezspēcīga un bezcerīga,” viņa atklāja portālam huffpost.com.
Iet pie terapeita
„Praktizē to, ko sludini,” saka Raita. Viņa uzskata, ka terapija ir garīgās veselības higiēna, kas nepieciešama ne tikai pacientiem, bet pašiem terapeitiem. Psihiatrs Dr. Pols Poulakoss norādīja, ka terapija var palīdzēt situācijās, kad jūtaties bezcerīgi un ir grūti tikt galā ar to."Ja tu netiec galā ar savu garīgo veselību, tas ļoti apgrūtina empātijas spēju, kā arī palielina izdegšanas iespējamību," sacīja Poulakoss. "Terapija var mums palīdzēt pārstrukturēt mūsu negatīvo domāšanu, kas bieži vien liek mums justies bezcerīgiem vai bezspēcīgiem".
Saka „nē”
Poulakoss teica, ka viņš nevar pietiekami uzsvērt, cik svarīgi ir noteikt robežas, kad jūtaties bezcerīgi. "Iemācīties pateikt nē un pārliecināties, ka tu to dari laiku pa laikam," viņš teica. Šīs robežas var būt tikpat vienkāršas kā dienas vidū veltīt dažus mirkļus sev, aiziet pusdienās vienam, lai nav jāklausās kolēģu bažās. Tāpat kā atrast laiku savam hobijam, kas sagādā prieku. Citam tas atkal var nozīmēt palūgt palīdzību, lai sastādītu dārzu vai aprūpētu bērnus. „Mums ir jāmāk runāt par savām vajadzībām, nejūtoties par to vainīgiem vai egoistiskiem,” uzsvēra speciālists.
Sadedzina nemierīgo enerģiju
"Vingrojumi ir ļoti noderīgi, lai izpūstu tvaiku," sacīja sertificēts psihiatrs Dr. Alekss Dimitrius. Viņš atklāj, ka intensīva vingrošana ir viens no viņa "pastāvīgajiem" stresa mazinātājiem. "Kad kaut kas pat sāks šķist pārmērīgs, es savos treniņos ielieku papildu intensitāti," viņš teica. Ja sporta nav tava lieta, izmēģini dažas mierīgas aktivitātes, piemēram, pastaiga, riteņbraukšana, peldēšana vai joga. Ķermeņa izkustināšana var palīdzēt izvadīt daļu no stresa, kas fiziski uzkrājas iekšpusē.
Diena bez tālruņa
Ir viegli ieslīgt bezcerībā, kad pasaulē notiek notikumi, kuri šķiet ārpus kontroles. Mēģiniet pavadīt kādu laiku relaksējošā vietā, kur jums nav piekļuves pastāvīgai informācijai. Vienam tās var būt brīvdienas laukos, citam gājiens uz pirti. „Katrā ziņā ir vērts kādu laiku nelikties ne zinis par pasaules notikumiem. Laikā, kad visu nevar kontrolēt, nav nekāds grēks, būt šeit un tagad, kaut vai sējot burkānus dobē,” domā psihiatrs Dimitrius. Taču, ja dārza darbi nav tavs aicinājums, mēģini meditēt, pastaigu, izbraucienu ar velo vai pagatavo kādu ēdienu mierā un klusumā.
Dara to, kas priecē sirdi
Rūpes par garīgo veselību ietver arī prieku. tāpēc speciālisti aicina ikdienā atrast nodarbi, kas sniedz prieku, ko darot pazūd laika izjūta. Vienam tā ir galdniecība, citam datorspēle, bet kādam citam rokdarbi un grāmatu lasīšana. „Nodarbes veids nav svarīgs, svarīgas ir sajūtas, ko tas rada,” uzskata psihiatre Raita.
Paļaujas uz mīļajiem
Neatkarīgi no tā, vai tas ir jūsu partneris, tuvākā ģimene, labākais draugs vai plašāka sabiedrība, gandrīz katrs terapeits ieteica sarunāties ar mīļajiem un pavadīt laiku ar viņiem."Ir svarīgi pavadīt laiku kopā ar tuviem cilvēkiem,” sacīja Dimitrius, kurš uzsvēra, ka arī viņš vēl vairāk apzinās, ka ir nepieciešams laiks kopā ar sievu un bērniem, brīžos, kad ir īpaši grūti.
Atrod kaut ko, ko var kontrolēt
"Personīgi, kad es jūtos bezspēcīgs vai bezcerīgs, es koncentrējos uz to, ko varu darīt," sacīja psihoterapeits Terijs Kols. Tas ietver brīvprātīgo darbu kādā labdarības organizācijā, naudas vai mantu ziedošanu, savu domu publicēšanu sociālajos medijos un iesaistīšanos pārdomātās sarunās ar citiem. Vēl viena lieta, ko varat darīt? Rūpējieties par savām pamatvajadzībām. "Es cenšos ēst mazliet labāk, gulēt nedaudz labāk, nedaudz vairāk kustēties un runāt ar šo šauro cilvēku loku, kas palīdz man redzēt skaidrāk un precīzāk," sacīja Kevins Džililends, klīniskais psihologs no Teksasas.
