Mīļie, lūdzu, bez biedēšanas! Aicina nesabiedēt mazos skolnieciņus
Gatavojot bērnus 1.klasei, nevajadzētu viņus biedēt ar skolā notiekošo. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka bērnu sagatavošanā skolas gaitām ļoti liela nozīme ir sarunām par gaidāmām pozitīvām izmaiņām izglītības procesā.
“Dzīvē ir sanācis tā, ka jau 17.reizi uzņemšu pirmklasniekus skolā. Vecākiem noteikti ir jāinteresējas par izglītības iestādi, kuru viņi grib izvēlēties savam bērnam par skolu nākotnē.
Ļoti svarīgi, lai mazais topošais pirmklasnieks ir sagatavots jaunajai dzīvei skolā. Būtiski, lai visās sarunās, kas mājās tiek runātas par skolu, dominētu labais: ko tu iegūsi, kāda būs skolas vide, kā mainīsies tavs dienas režīms, kā tu kļūsi ar zināšanām bagātāks.”
Lūdzu, bez biedēšanas!
Nevajadzētu bērnu biedēt: “Redzi, tu iesi skolā, tad tu tikai redzēsi!” Lai gan daudz kas izglītības procesā laika gaitā ir mainījies, diemžēl joprojām ir pirmsskolas skolotāji un pat vecāki, kas mēdz biedēt bērnu ar gaidāmajām skolas gaitām, sakot, piemēram: “Skolā tu redzēsi!”
“To es saku no pieredzes. Pirmajā tikšanās reizē atnāk kautrīgi, nedroši bērni, tāpēc visi cenšamies būt smaidīgi, atvērti un atklāti, lai viņiem nesabojātu pirmo priekšstatu par skolu. Ļoti svarīgi mājās veidot pozitīvas sarunas ar bērnu par skolu, lai tas sniegtu sajūtu, ka viņš dzīvo labā un drošā pasaulē, ka skolotāji un vecāki tik tiešām domā par to un izrāda patiesas rūpes par viņu.”
Bērns spoguļo gan ģimenē, gan skolā piedzīvoto
Pat tad, ja vecāki jau iepriekš pazīst topošā pirmklasnieka skolotāju, ir svarīgi par viņu runāt tikai labu. “Brīžiem mamma un tētis sarunās varbūt izsakās ne tā, bet bērniņš jau ļoti ātri uztver šo informāciju.” Līdz ar to ir aicinājums pieaugušajiem vairāk uzmanības pievērst tam, ko, kā un kurā brīdī viņi ar bērnu runā.
Direktore norādīja: bērns ir ģimenes spogulis, bet, aizejot mājās, bērns ir arī skolas spogulis. “Bērns ļoti, ļoti spoguļo gan vienus, gan otrus.”
Paņemt līdzi arī pašu bērnu
Vēl ir svarīgi, lai katrās būtiskās sarunās, kurās vecāki piedalās saistībā ar skolu, piemēram, izglītības iestādes atvērtajās dienās vai dokumentu iesniegšanas brīdī būtu klāt arī topošais pirmklasnieks.
“Droši, lai bērni iet līdzi, jo viņi ir šī procesa visbūtiskākā sastāvdaļa. Svarīgi, lai viņi izjūt, kā būs tur mācīties. Lai redz un dzird, cik svarīga visiem ir viņa skolas uzsākšana!”
Atsevišķas sarunas ar skolas direktori
Pēdējos 10 gadus Roga organizē individuālas sarunas ar katra topošā pirmklasnieka vecākiem. “Mūsu pieredze ir tāda, ka martā sniedzam kopēju informāciju visiem vecākiem, kuri savam bērnam plāno izvēlēties mūsu skolu. Organizējam kopsapulci, kur iepazīstinām ar mūsu skolas piedāvājumu. Visu aprīli vecāki var domāt, vai tiešām mūsu skola būs tā, kurā viņi gribēs sūtīt savu bērniņu.
Pēc tam no 1.maija vecāki piesakās individuālajām sarunām ar skolas direktori. Es šīs sarunas vērtēju ļoti, ļoti augstu. Ja vecāki ir informēti par pilnīgi visu, kas notiek skolā, piemēram, kā mainīsies viņu bērna dzīve, no bērnudārza pārejot uz skolu, ja vecāki saņem atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem, viņiem būs iekšējs miers, kuru viņi tālāk var nodot savam bērnam. Tad bērns bez stresa, ar gandarījumu un prieku gaidīs pirmās dienas skolā.”
Pirmais priekšstats par bērnu
“Vecāki ir ļoti dažādi. Dažreiz uz individuālajām sarunām atnāk mammīte, citreiz – tētis, bet vēl citreiz atnāk abi divi kopā. Dažreiz atnāk visa ģimenīte. Arī šogad, kad martā aicināju vecākus, teicu, lai droši ņem līdzi savu bērniņu, jo šogad plānojam paplašinātās sarunas. Direktore vairāk runās ar vecākiem, bet skolas atbalsta personāls sarunāsies ar bērnu, lai mums veidotos pirmais priekšstats par bērna sagatavotību skolai.
Tas nebūs ne eksāmens, ne pārbaudes darbs! Tās būs vienkārši sarunas,” direktore stāstīja par savu ieceri.
Pēc tam jūnijā plānotas adaptācijas jeb iepazīšanās dienas, kad bērni jau ir sadalīti pa klasēm un darbojas kopā ar savu jauno klases audzinātāju un klasesbiedriem. Tādā veidā bērniem ir iespēja gūt labāku priekšstatu un izpratni par skolu. “Pēc tam viņi droši nāk septembrī uz skolu.”
Ļoti liela vecāku interese
Direktore atzina, ka par individuālajām sarunām ir ļoti liela vecāku interese. Lai gan pieraksts uz sarunām parasti tiek atvērts tikai maija sākumā, mēneša pirmās darba dienas rītā jau 48 vecāki bija paguvuši pieteikties. Kopumā plānotais pirmklasnieku skaits nākamajā mācību gadā Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā ir aptuveni 120 bērni.
“Mēs cenšamies ar katru ģimeni satikties. Pagājušajā gadā, šķiet, tikai viena ģimene izpalika.”
Uzticēšanās un sadarbības sākums
“Ja vecākam nav miera sajūtas, tad arī bērnam ir tā nedrošība. Ja vecāks kaut ko nezina vai neizprot, kā tas būs, tad arī bērns to jūt. Labi, ja ir trešais vai ceturtais bērniņš, jo tad jau ir pieredze, kā šajā skolā notiek, bet, ja tas ir pirmais bērniņš vai otrais bērniņš ar lielāku gadu starpību, tad jāapzinās, ka tik ātri viss skolā mainās!
Es pati ļoti novērtēju šīs sarunas, jo tās veido uzticēšanos un sākumu skolas sadarbībai ar ģimeni. Mēs esam atvērti sadarbībai.”
Iespēja atklāt bērna īpašās iezīmes
Runājot par klases audzinātājiem, kas bieži vien pirmklasniekiem ir vissvarīgākie cilvēki skolā, Roga pastāstīja, ka individuālo sarunu laikā vecāki var aizpildīt īpašu informācijas karti par savu bērnu un viņa būtiskākajām iezīmēm. Tas ir viens no pirmajiem dokumentiem, ko skola tālāk nodod klases audzinātājiem. “Klases audzinātājs jau trīs dienas jūnijā, kad tiekas ar bērniem, var iepazīties ar viņiem un uzzināt par katra bērna īpašajām vajadzībām.”
Ja vecāki jau iepriekš informācijas kartē ir norādījuši, ar ko viņu bērniņš ir citādāks vai īpašāks un kam jāpievērš vērība, darbojoties ar konkrēto bērnu, tad skolas pārstāvji var daudz ātrāk identificēt lietas, kas skolā jādara nedaudz citādāk. Svarīgi, lai vecāki nemēģinātu noslēpt bērna individuālās iezīmes, bet pēc iespējas ātrāk par tām ziņotu skolai.
Bērna rakstura īpašības un sociāli emocionālās prasmes
“Ir ļoti būtiski, lai mēs runātu ne tikai par problēmām, piemēram, bērnam nepadodas lasīšana vai kaut kas cits. Es gribētu teikt, ka šajā gadījumā tas ir mazsvarīgākais. Mēs šajās informācijas kartēs gribam saredzēt to, ka bērniņam varbūt ir stājas problēmas, varbūt viņš lieto kādus medikamentus. Tāpat gribam uzzināt viņa rakstura īpašības un sociāli emocionālās prasmes.
Ja vecāks šīs jomas jau ir atpazinis savā bērnā un atzīmē to informācijas kartēs, tad skolotājam ir daudz vieglāk tālāk strādāt. Mēs liekam akcentu gan uz īpašajām vajadzībām, kas ir grūtības, gan arī uz talantiem.” Ir ļoti svarīgi saprast bērna talantus, lai skola varētu palīdzēt tos attīstīt un pilnveidot.
Īpaši skaļš vai kluss bērniņš
Arī tad, ja topošais pirmklasnieks ir ļoti kluss un bikls vai izteikti skaļš un aktīvs, skola lūdz vecākus par to informēt. Tāpat svarīgi saprast, kādas ir bērna emocionālās prasmes, piemēram, vai viņš prot pieņemt noteikumus un tos ieverot.
Ja skolotājs laicīgi zina par šiem aspektiem, viņš var jau 1.klases sākumā akcentēt atbilstošas vērtības un palīdzēt atsevišķiem bērniem un kopumā klases kolektīvam.
Runāt par neizpratni un neapmierinātību
Rezumējumā direktore aicināja: ja vecākiem rodas jautājumi, neizpratne vai neapmierinātība ar skolas vai kāda skolotāja darbu, vispirms vajag sazināties un izrunāties ar klases audzinātāju vai konkrēto mācību priekšmetu skolotāju, nevis uzreiz iet pie direktora vai kādiem uzraugošiem dienestiem.
“Brīžiem ir tā, ka vecāki vēlas sazināties ar direktoru vai vēl augstāk stāvošajiem. Man vienmēr viņiem jāsaka: “Atvainojiet, bet sāksim no pašiem pamatiem, kur ir veidojusies neizpratne.” Mēs aicinām klāt skolotāju un risinām sarunas ar viņu, kaut gan īstenībā varbūt ar vienu E-klases vēstuli vai telefona zvanu tās lietas būtu sen atrisinātas.”
