Vai pēc mācību gada beigām bērnam pienākas "atalgojums" par labām sekmēm?
Noslēdzoties mācību gadam, Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene dalās pārdomās, kā būtu pareizi uzslavēt un atalgot savu skolnieku. Vai tas vispār ir jādara?
Uzskata, ka skolēnu centība un pārvarētās grūtības mācībās ir jāapbalvo, tāpēc atzinīgi novērtēt bērnu sasniegumus un veicināt viņu turpmāko izaugsmi ir atbalstāms solis. Lai arī kādu bērna atalgošanas un novērtēšanas veidu vecāki izvēlētos, būtiskākais atzinības sniegšanas procesā ir novērtēt bērna individuālo sniegumu un progresu. Ir jānovērtē bērna darbs, nevis jāsalīdzina bērns vai viņa veikums ar citiem vienaudžiem. Bērna audzināšanas un novērtēšanas procesā svarīgi ir ļaut bērnam saprast, ka viņš ir individualitāte.
Svarīgi ir paust atzinību un novērtējumu
Individuāls vai publisks atzinības izteikums un uzslava ir pirmais solis, ko vecāki var veikt, novērtējot bērna panākumus. Atzinīgi novērtējot sasniegto, cilvēks tiek motivēts attīstīties.
Zanda Rubene norāda: „Ikviens vēlas izjust atzīšanu – saņemt atzinību kā atalgojumu par uzņēmību, centību un mērķtiecību. Bērniem atzīšana ir ļoti nozīmīgs aspekts, lai veicinātu pilnvērtīgu un sekmīgu sociālās dzīves veidošanos, lai bērns justos sabiedrībai piederīgs. Uzslavējot bērnu, tiek novērtēta viņa centība, kas turpmāk veicina viņa motivāciju pilnveidoties un sasniegt vēl labākus rezultātus. Tādejādi tiek sasniegts arī pedagoģiskais mērķis – bērnam radīta vēlme mācīties sev. ”
Atalgojumu sniedz par ilgtermiņā sasniegtajiem rezultātiem
Noturīgas motivācijas radīšanai bērns ir jāatalgo par ilgtermiņā gūtiem sasniegumiem. Tas var būt gan materiāls apbalvojums kā dāvana vai nauda, gan kopīgi piedzīvots notikums kopā ar vecākiem, piemēram, ceļojums, izklaides vai sporta pasākums, kopīgas vakariņas. Atalgojumu par ilgtermiņā sasniegtiem rezultātiem var interpretēt līdzīgi kā gadījumos, kad pieaugušajiem darbavietā tiek izmaksātas prēmijas.
Taču jāņem vērā, ka ikdienā materiāli atalgojot bērnu par viņa tiešo pienākumu veikšanu, vecāki var saskarties ar risku - tiek deformēti vai nepareizi veidoti bērna iekšējie stimuli mācīties. Bērnam ir būtiski saprast, ka apbalvojums tiek pasniegts par ilgtermiņa centību, darbu un grūtību pārvarēšanu, kas ir sekmējis labu rezultātu.
Mācīšanās procesā bērnam ikdienā ir jārada apstākļi, kas attīsta viņa iekšējos stimulus un vēlmi mācīties priekš sevis. Ja ikdienā bērnam par mācīšanos maksā, tad viņa motivāciju veido tikai ārējie materiālie stimuli, kas agri vai vēlu vairs neradīs gana spēcīgu motivāciju sasniegt labus rezultātus.
Atalgojumam ir jābūt saskaņā ar bērna iekšējām vajadzībām
Izvēloties atalgojuma veidu, ir jāapzinās, ko bērns uzskata par atalgojumu jeb kas ir viņa iekšējās vajadzības. Bieži vien, gribot labu un izvēloties dāvanu, vecāki izvēlas lietas, kas, viņuprāt, bērnam patiktu, nenoskaidrojot, vai šo dāvanu bērns vēlas.
Iespējams bērnam kārtējā mantiņa nav nepieciešama, un viņš daudz augstāk novērtēs kopīgi pavadītu laiku ar vecākiem, kas veicinās saturīgu savstarpējo attiecību veidošanos, un ir pamatā veselīgai bērna attīstības videi. „Visprecīzāk varēsiet noskaidrot bērna vajadzības, ja ikdienā ar viņu runāsiet, rūpīgi uzklausīsiet. Protams, jāatceras, ka šīs vajadzību ietekmē sabiedrības spiediens un normas – reklāmās redzētais, klasesbiedru viedoklis un tajā brīdī „modernās lietas”, kas ne vienmēr ir tās praktiskākās. Taču, ja šis apbalvojums būs patiesi gribēts, bērns par to priecāsies un tas strādās kā stimuls turpmākajiem sasniegumiem, ” stāsta Zanda Rubene.
Ko dāvināt absolventam?
Kā liecina kāda tirdzniecības centra veiktā aptauja, ja būtu izvēles iespējas, vairāk nekā puse (55%) Latvijas skolu un augstskolu absolventu izlaidumā šogad kā dāvanu vēlētos saņemt naudu. Otra populārākā vēlme ir ceļojums (36%), bet trešajā vietā ierindojas datortehnika un dāvanu kartes – tās izlaidumā gribētu saņemt ceturtā daļa jeb 24% absolventu.
Skolas beidzēji priecātos saņemt arī festivālu biļetes (23%) un viedtālruni (16%), bet 11% priecātos par rotām un dārglietām.
Ceļojumu kā izlaiduma dāvanu izteikti biežāk vēlētos saņemt pilsētās dzīvojošie jaunieši – 44% rīdzinieku un 40% citu pilsētu iedzīvotāju, un tikai ceturtdaļa (25%) reģionos mītošo jauniešu. Turpretim dāvanu kartes nedaudz biežāk ir aktuālas jauniešiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas (26%), un rīdziniekiem (19%). Pasākumu biļetes vairāk nekā citi jaunieši novērtētu reģionu pilsētās mītošie – gandrīz trešdaļa jeb 27% pretstatā 20% rīdzinieku un reģionos dzīvojošo jauniešu.
