Attiecības

VIDEO: Tēma, par ko baidāmies runāt. Bērna zaudējums Nacionālā teātra izrādē “Sievietes daļas”

Jauns.lv

Latvijas Nacionālā teātra jauniestudējuma “Sievietes daļas” pamatā ir ungāru dramaturģes Katas Vēberes darbs ar tādu pašu nosaukumu. Tas tapa pirms četriem gadiem, kad Varšavas Dažādības teātris viņai pasūtīja jaunu lugu. Dramaturģe toreiz ilgi meklējusi tēmu jaundarbam, līdz viņas vīrs, režisors, iedrošinājis lugā atklāt viņu pašu ģimenes skaudro stāstu par bērna zaudējumu.

VIDEO: Tēma, par ko baidāmies runāt. Bērna zaudēju...

Izrādē galveno varoņu bērns nomirst tikai dažas minūtes pēc piedzimšanas. Visa pirmā cēliena laikā jaunie vecāki Maja un Larss, ko atveido Laura Siliņa un Jānis Āmanis, kā arī Jana Ļisova vecmātes lomā radību procesu rāda, nepieceļoties no krēsliem. Izrādei ir arī dzīvais muzikālais pavadījums – Edgara Mākena komponēto mūziku spēlē čelliste Dace Zālīte-Zilberte. Emocionālā spriedze sasniedz skatītāju arī tālākajās rindās. Sviedru rasa uz aktieru pierēm cēliena beigās apliecina, ka šāda spēle prasa neatslābstošu koncentrēšanos, emocionālu un fizisku atdevi.

Savukārt otrais cēliens atklāj neveiklību attiecībās ar līdzcilvēkiem un apkārtējo maldus par to, kas pēc piedzīvotā nepieciešams vecākiem, kuri zaudējuši bērnu. Par to ir grūti runāt ne tikai pašiem zaudētā bērna vecākiem savā starpā, bet arī ar viņu vecākiem, māsām, brāļiem, draugiem, kolēģiem. Redzot sērojošos vecākus, katrs vēlas palīdzēt – dot padomu, kā rīkoties vai justies, lai situāciju ātrāk atrisinātu, pārtrauktu sēras un atjaunotu visu attiecības tā, kā tas bija pirms traģēdijas. Taču visi piedzīvo vilšanos – vecākiem, kuru zaudējuši bērnu, vajag kaut ko pavisam citu. Laiku, mieru un apkārtējo iecietību. 

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2020. gadā 872 bērnu dzīvības aprāvās vēl mammas vēderā vai izdzisa laikā no pirmās dzīves dienas līdz gada vecumam. Lai sniegtu atbalstu sērojošajiem vecākiem, Latvijā izveidota iniciatīva “Zvaigžņu bērni”, kur darbojas gan profesionāļi, gan vecāki ar līdzīgu pieredzi. Iniciatīvas dalībnieki atzīst, ka iestudējums precīzu ataino viņiem labi pazīstamas situācijas, taču neatstāj skatītāju depresīvā noskaņojumā. Gan skatuves stāstā, gan dzīvē vecāki, kas piedzīvojuši bērna zaudējumu, lielākoties iemācās to pieņemt un turpināt dzīvot.