Zobārste brīdina par bērnu putru kaitīgumu: “Tur cukura daudzums ir nenormāls!”  

Viņa atzīst, ka par bērnu zobu stāvokli Latvijā ir jāsatraucas, jo daļā sabiedrības citas saslimšanas tiek uztvertas kā novirze no normas, bet zobu bojāšanos uzskata par diezgan normālu. “Varbūt es neteikšu, ka visa sabiedrība, bet vismaz puse, aptuveni 50% cilvēku tā uzskata. To arī var redzēt pēc datiem.

Mēs nesen veicām sistemātisku pārskatu par kariesa izplatību maziem bērniem līdz 6 gadu vecumam, kas ir diagnoze “agrīnas bērnības kariess”. Visā pasaulē šī izplatība ir vidēji 50%. Visā pasaulē aptuveni puse cilvēku saprot, ka no kariesa var izvairīties ļoti vienkārši, un to arī dara, bet otra puse sabiedrības un industrijas kopējā spiediena dēļ īsti nespēj iziet no loka, ka mums visā ģimenē visiem vienmēr ir bijuši bojāti zobi un arī bērniem ir normāli, ka zobi bojājas.”

Zobu labošana nav jāuztver kā friziera apmeklējums

Diemžēl daļa cilvēku nesasaista savu dzīvesveidu ar zobu bojāšanos – viņiem šķiet, ka zobiem vienkārši ir jābojājas. “No ģimenēm bieži vien var just attieksmi, ka viņiem iet pie zobārsta salabot zobus ir kā iet pie manikīra vai friziera. Tai absolūti nevajadzētu būt normai!”

Jautāta, kad būtu normāli, ja bērniem parādās pirmie caurie zobi, ārste strikti teica: “Var nodzīvot dzīvi vispār bez cauriem zobiem. Noteikti daudziem tas ir izdevies.”

To ļoti labi var redzēt, kad Latvijā ierodas ārzemju studenti no Vācijas, Skandināvijas valstīm, kur profilakses programmas ir bijušas daudz stiprākas valsts līmenī. “Šiem studentiem praktiski nav bojātu zobu.” Viņi jau bērnībā daudz pamatīgāk un rūpīgāk tīrījuši zobus.

Saldās augļu sulas un pārvārītie makaroni

Maldupa skaidro, ka kariesa galvenais iemesls ir cukurs. “Bez cukura nav kariesa. Ja mēs varētu dzīvot dzīvi bez cukura visās tā brīvajās formās, mums nebūtu kariesa. Visi augļi ir veselīgi, bet, tiklīdz mēs augli izspiežam sulā vai kaut kādā veidā pārstrādājam, tā cukurs no augļa iznāk brīvā veidā un tas kļūst par tādu pašu cukuru kā tas, ko mēs pieliekam ar karotīti klāt [ēdienam].”

Otra cukura forma, ko mēs bieži vien neuzskatām par kaitīgu, ir saliktie ogļhidrāti, kas satur cieti, piemēram, apstrādājot kartupeļus un maizi augstā temperatūrā. “Šīs molekulas sadalās mazākās ogļhidrātu molekulās, kas kļūst līdzīgas cukuram. Piemēram, ja makaroni ir vārīti “al dente” [gandrīz gatavi], tie ir veselīgāki zobiem nekā tie, kas ir izvārīti ļoti mīksti. Jo vairāk ir augstā temperatūras apstrāde, jo lielāka ir ogļhidrātu ietekme uz mutes mikrobiem.”

Tīrīt vismaz divas reizes dienā

Kāds ir risinājums pēc šo ēdienu baudīšanas, lai mazinātu zobu bojāšanos? “Pēc pētījumiem var spriest: jo vairāk iztīra zobus, jo ir labāk. Ja mēs varam iztīrīt zobus pēc katras ēdienreizes, noteikti zobu veselība būs labāka. Bet tajā pašā laikā ir pietiekami, ja zobus iztīra divas reizes dienā. Tas ir standarts, bet nekādā gadījumā nevar aizmirst vakara reizi.”

Ir cilvēku grupa, kuriem nez kāpēc šķiet, ka no rītiem ir svarīgāk tīrīt zobus, tāpēc viņi noteikti tīra no rīta un dažreiz arī vakarā. “Bet šis modelis noteikti ir sliktāks. Ja kādu reizi var aizmirst, tad tā ir rīta reize. Vakara reizi nedrīkst aizmirst nekādā gadījumā! Naktī mūsu mute ir neatvērta, un, ja mēs atstājam barības vielas mikroflorai, tā vairojas uz slikto pusi. Sliktās baktērijas vairojas, ja tām ir pieejams cukurs.

Nav jāieiet galējībās, ka pēc katras ēdienreizes ir jāskrien skalot mute un tīrīt zobi. Bet, ja mēs normāli ēdam, pietiek, ka mēs noteikti iztīrām zobus vakaros. Ja vēl iztīrām no rīta un kaut kad pa dienu, tad ir ļoti labi.”

Tīrīt ar labu zobu pastu

Turklāt ļoti svarīgi, lai zobu pasta būtu ar fluorīdu. “Tīrīt ar zobu pastu bez fluorīda, tas ir tāpat, kā būtu netīrīt vispār. Mēs nekad nenoņemam visu aplikumu. Ja mēs spētu noņemt visu aplikumu, tad varētu teikt, ka esam noņēmuši cēloni..

Diemžēl ar to aplikumu, kas paliek, pietiek, lai zobus sabojātu. Ja tīram zobus ar fluorīdu saturošu pastu, tad aplikumā, kas paliek, ieiet iekšā fluorīds un neļauj zobus bojāt.”

Paradumu tīrīt zobus izveidot līdz 2 gadu vecumam

Jautāta, par kura vecuma bērnu zobiem mums būtu visvairāk jāsatraucas, ārste teica: “Man liekas, ka viskritiskāk ir tad, kad zobi sāk bojāties. Ja tie vispār nesāktu bojāties, tad viss būtu kārtībā.

Līdz ar to bērniem līdz 2 gadu vecumam ir visbūtiskāk ieviest tīrīšanas paradumus, lai zobus noturētu veselus. Protams, maziem bērniem zobus salabot ir daudz sarežģītāk, līdz ar to, ja bojājums parādās vēlāk, tad ārstēšana ir vieglāka, nekā tad, ja bojājums parādās ļoti agrīni.”

Viņa uzsvēra, ka mazam bērnam līdz 2 gadu vecumam organisma mikroflora ir ļoti labila. Zīdainītim, kuram sāk piedāvāt papildus jaunus ēdienus, mikroflora katru dienu mainās. Līdz ar to katra ēdienreize ir ļoti būtiska.

Viena ēdienreize ar cukuru var izjaukt mikrofloru

“Nav tā, ka vienu dienu varam izlaisties, iedot bērnam ēst cepumus un konfektes un dzert sulu, bet nākamajā dienā atkal viss būs kārtībā. Viena diena būs izjaukusi mikrofloru, jo zīdaiņa un maza bērna vecumā katra lieta, ko mēs iedodam, atstāj pēdas. Kad mikroflora ir nostabilizējusies (aptuveni divu gadu vecumā), mums par to vairs nav tik ļoti jāsatraucas un viena reize nedos tik ļoti lielas izmaiņas.

Pieaugušais var vienu dienu pavadīt ar “Coca-Cola” un saldumiem. Viņam būs ļoti daudz aplikuma, bet viņš vakarā iztīrīs zobus un tāpēc kariess nepieaugs no vienas dienas. Bet mazam bērnam viena ēdienreize ar cukuru var izjaukt mikrofloru. Tur būs daudz tukšu vietu, kurās savairosies baktērijas, kurām patīk saldums.”

Pēc tam, ja mēs kaut nedaudz ik pa brīdim baktērijām piegādāsim cukurotas barības vielas, kas bērnu uzturā diemžēl ir diezgan bieži sastopamas, zobiņi turpinās bojāties.

Piemēram, daudz ogļhidrātu bērniem dodam pārstrādātākā veidā. Bērnu putras mēdz būt daudz vairāk samaltas un vārītas nekā pieaugušajiem domātās. Tāpat tām tiek pielikts ievārījums un citi saldinātāji, ko bērniem nevajadzētu. Tātad industrijas spiediena dēļ bēbīšu un mazu bērnu uzturs satur cukuru, kaut gan varētu viņiem dot parastas putras, gatavotas no pārslām un graudiem, saka zobārste.

Pasargāt no saldumiem līdz 2 gadu vecumam

Maldupa pauž uzskatu, ka bērniem līdz 2 gadu vecumam nevajadzētu dot konfektes, cepumus un saldinātos dzērienus. “Līdz bērna 2 gadu vecumam nedrīkstētu vispār dot neko ar cukuru. Jo ilgāk var pavilkt periodu bez cukura, jo labāk.

Man arī ir bērni, un es zinu, ka ar otro bērnu vienmēr ir grūtāk, jo pirmais jau ir lielāks un iepazinis cukuru, un tad pamazām pēc gada vecuma arī jaunākais iepazīst cukuru. Bet līdz gadam noteikti ir iespējams izvairīties no cukura, jo līdz gadam bērns ir zīdainītis, kuram neko vairāk par mammas pienu praktiski nevajag. Visu papildus ēdienu mēs dodam vairāk tāpēc, lai viņš pamazām pierod pie jauniem pārtikas produktiem, bet tas nav pamata uzturs.

Līdz ar to visas našķēšanās ir vecāku iegriba, nevis bērna vajadzība. Mazais bērniņš noteikti neprasīs, lai viņam nopērk konfektes un sulas.” Turklāt bērniņš noteikti pats neaizies uz veikalu un nenopirks saldumus - to parasti kļūdaini izdara paši vecāki.

Bērnu putras ar milzīgo cukura daudzumu

“Būtu ļoti labi, ja mēs sabiedrībā varētu viens otru atbalstīt un ieteikt līdz bērna 2 gadu vecumam nedot ēst neko ar cukuru. Tā ir viena lieta, ko mēs varam izdarīt apzināti, nedodot saldumus un saldos dzērienus.

Bet otra problēma ir mūsu industrija, mārketings un lielveikalos esošie bērnu uztura plaukti. Putras, kas ir gatavotas speciāli bērniem, piemēram, nakts putras, kas ir ļoti populāras jauno māmiņu vidū, jo liekas, ka no tām bērns gulēs labāk, visas satur cukuru.

Tur cukura daudzums ir nenormāls!

Tā ir pilnīga pretruna ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumu līdz bērna 2 gadu vecumam nedot ēst vispār neko ar cukuru. Uz putras rakstīts, ka tā ir paredzēta bērnam no 4 mēnešu vecuma, bet tā ir pilna ar cukuru! Putras pulverī ir no 20 līdz 50 gramiem cukura uz 100 gramiem.

Mēs nopērkam paku, bet 20-50% no pakas satura ir cukurs. To izšķīdina ūdenī vai pienā un tad dod mazam bērnam, zīdainītim. Varētu teikt, ka šie produkti no veselības viedokļa nav piemēroti maziem bērniem. Tie vispār nav vajadzīgi! Var izaudzināt bērnu, nepieejot pie šī speciālā “bērnu uztura plaukta” un nenopērkot nevienu putru, nevienu biezeni un neko no tā,” zobārste aicina vecākus aizdomāties.