foto: no privātā arhīva
Pašlaik Tristanam ir 16 gadi, un viņš šogad beigs 9. klasi.
Pašlaik Tristanam ir 16 gadi, un viņš šogad beigs 9. klasi.
Bērni

Tristana mamma nonākusi ķīlnieka lomā: parastajā skolā dēls nespēj mācīties, bet VID atsaka atbalstu privātskolas maksai

Jauns.lv

Ir nepareizi, ka izdevumi par bērna skolas maksu netiek iekļauti attaisnotajos izdevumos, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tā portālam Jauns.lv pauda Inga Upīte, kuras dēlam Tristanam ir autiskā spektra traucējumi jeb AST. Parastajā skolā puisim nebija iespējams mācīties, bet privātskolā par mācībām ir jāmaksā vairāki simti eiro mēnesī. Vecāki uzskata, ka šī summa būtu jāiekļauj attaisnotajos izdevumos gada ienākumu deklarācijā, tāpēc tiesājas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Tristana mamma nonākusi ķīlnieka lomā: parastajā s...

Inga pastāstīja, ka dēlam Tristanam ir 16 gadi, un viņš šogad beigs 9.klasi.

“Tristans bērnudārza gaitas sāka salīdzinoši vēlu. Par šo posmu man īsti nav pārmetumu. Audzinātājas, auklītes ļoti centās, pat meklēja informāciju, mācījās, kā strādāt ar šādiem bērniem. Tristans piedalījās koncertos, pasākumos. Kopumā viss bija vairāk vai mazāk labi.”

“Izplēsa” dēlam labu skolu 

Savukārt saistībā ar dēla skolas gaitām mamma saprata, ka Tristanam nebūtu labi iet skolā ar lielu bērnu skaitu klasē. Viņi devās uz pedagoģiski medicīnisko komisiju, un dēlu uzņēma sākumskolā “Valodiņa”, kas īsteno speciālās pamatizglītības pirmā posma programmu bērniem ar valodas traucējumiem.

“Jāsaka, ka es “izplēsu” to, negribēja dot... Es pat vairs īsti neatceros, ko un kā, jo izmisums bija tik liels. Protams, ka šī skola nav īsti domāta AST bērniem, lai gan bez Tristana bija arī citi. Tomēr tas bija labākais, ko es varēju tajā brīdī savam bērna nodrošināt.

Galvenais, tur bija mazas klases, skoliņa maza, skolotājas centās. Es gribētu pateikt paldies viņām, arī bērnudārza audzinātājām un auklītēm. Tajā brīdī vairāk vai mazāk varēju būt mierīga. Jāpiebilst, ka Tristans mācībās ir spējīgs, pieklibo sociālās prasmes, komunikācija, uztvere un, protams, vēl citas nianses, kas ir šādiem bērniem.”

foto: no privātā arhīva
Tristans pirmklasnieka vecumā kopā ar mammu.
Tristans pirmklasnieka vecumā kopā ar mammu.

Komisijā piedzīvoja murgu

“Kad “Valodiņa” gāja uz beigām, sāku domāt, ko tālāk. Ļoti gribēju, lai Tristans tiek skolā, kur mācās bērni ar skoliozi, galvenokārt, tā paša iemesla dēļ - mazas klases, saprotošāka attieksme. Es jau saprotu, ka šī skola ir domāta bērniem ar cita veida veselības problēmām, bet man jau īsti nebija variantu.”

Komisijā piedzīvoto Inga raksturoja ar šādiem vārdiem: “Tas bija murgu murgs, ko tādu nenovēlu nevienam. Tur cilvēki iejūtas Dieva lomā un lemj cilvēku likteņus, pie tam tādā nepatīkamā manierē.

Protams, to skolu mēs nedabūjām. Komisijā Tristana klātbūtnē man tika pateikts, ka viņam būtu jāiet skolā, kas paredzēta bērniem ar garīgās atpalicības traucējumiem utt. Es tur raudāju, beigās Tristans bija tas, kas teica: “Mammu, ejam prom!””

Skolā palūdza Tristanam vairs nenākt

Pēc ilgstošas meklēšanas un pārdomām mamma izlēma Tristanu laist Rīgas Kristīgajā vidusskolā, jo domāju: būs maz bērnu klasē, skola pietuvināta garīgām vērtībām, attiecīgi būs iejūtīgāka attieksme. “Mācībās gāja labi, taču dēla emocionālais stāvoklis tur tika iedragāts, jo skolai šāds bērns gadījās pirmo reizi (es tā secinu), viņi nezināja, kā tikt galā.

Un ne ar Tristanu, bet ar pārējo bērnu attieksmi. Pirms mācību gada beigām skola palūdza Tristanam vairs nenākt, jo atzīmes labas, gada vērtējumu varēs izlikt. Manā uztverē tas vispār ir nesaprotami - viņi palūdza nenākt uz skolu bērnam, kas neko sliktu nedara, nevienu neaiztiek, nav agresīvs, nevis risina problēmas ar pārējiem bērniem. Bija skaidrs, ka šajā skolā mācības turpināt 7.klasē vairs nevarēs.”

VID atsaka mācību maksu uzskatīt par attaisnotajiem izdevumiem

Tā Tristans nonāca Torņkalna privātajā vidusskolā. “Tristans uz skolu iet labprāt, un tas man ir galvenais.”

Vienlaikus Inga iezīmēja divas būtiskas problēmas. Pirmā ir saistīta ar skolas maksu. “Tā kā skola ir privātā, tad par to ir jāmaksā. Jā, varbūt ne tā kosmiskākā summa, bet jebkurā gadījumā jāmaksā. Attiecīgi es šos izdevumus par bērna mācībām iekļauju gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus par izglītību.

Diemžēl VID man atsaka tos iekļaut attaisnotajos izdevumos, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 336. “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, kuros it kā tie nav paredzēti. Jāsaka, ka konkrētā norma ir ļoti diskutabla. Es uzskatu, ka šajā normā ir iekļauti arī izdevumi par vispārējās izglītības apgūšanu valsts akreditētās mācību iestādēs.”

Ģimene tiesājas ar VID

Mamma pārsūdzēja VID lēmumu tiesā. “Pirmā instance bija man labvēlīga, VID šobrīd ir pārsūdzējis Apgabaltiesā. Ir iesniegta apelācijas sūdzība. Nezinu, protams, kā šis viss beigsies. Es ļoti ceru, ka man labvēlīgi. Līdzīga lieta šobrīd ir Augstākajā tiesā (pirmās divas instances bija labvēlīgas personai).

Galvenais VID arguments tiesā (lietā tika prasīti arī Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes (IZM) ministrijas viedokļi, un tie sakrīt ar VID viedokli), ka valsts garantē bezmaksas pamatizglītību, līdz ar to tā ir mana izvēle to nepieņemt un sūtīt bērnu maksas skolā. No VID paskaidrojumiem var secināt, ka tas ir mans untums.

Kā ķīlnieka lomā

Taču mēs ļoti labi zinām, ka valsts neko negarantē, apstākļi valsts skolās ir tādi, ka to neviena māte savam bērnam nenodarīs, meklēs citus risinājumus. Iekļaujošā izglītība it kā ir paredzēta, bet dzīvē tā ir milzīga problēma. Tas ir kā būt ķīlnieka lomā.

Tas ir nepareizi, ka šie izdevumi netiek iekļauti attaisnotajos izdevumos. Es jau nelūdzu man maksāt par skolu, vienkārši kaut nedaudz kompensēt man kā nodokļu maksātājam. Tas tomēr būtu kaut neliels, bet atbalsts.”

foto: no privātā arhīva
Tristans bērnudārznieka gados kopā ar lielo brāli.
Tristans bērnudārznieka gados kopā ar lielo brāli.

Kas ar dēlu notiks turpmāk?

Otra lielākā problēma ir saistīta ar dēla nākotni. “Tristans beigs 9. klasi, un te ir tas grūtais jautājums, ko darīt tālāk. Visticamāk, turpinās mācības vidusskolā, bet pēc tam? Tas viss mani tik ļoti biedē - kā viņš dzīvos tālāk, kā spēs sevi nodrošināt? Viņam ir nepieciešams tikai atbalsts...

Es nezinu, ko un kur tālāk viņam mācīties, kur apgūt profesiju... Un, pirmkārt, saprast, kas būtu tas labākais, ko viņš savā dzīvē varētu darīt. Patiesībā pieaugot, problēmas arī pieaug, jo saprotams, ka es blakus viņam visu laiku nevarēšu būt.

Nav programmas, kā šādus pieaugušos ar AST iekļaut sabiedrībā, darba vidē, lai viņš pats varētu ar visu tikt galā. Un viņš varētu!”

Atsaucas uz MK noteikumiem

Savukārt VID Sabiedrisko attiecību daļā sniedza šādu komentāru par šo situāciju: “Tristana mammas apņēmība un rūpes par dēlu ir apbrīnas cienīgas, no sirds vēlam abiem izturību un veselību. Taču VID nepieņem likumdošanas normas un nav tiesīgs piemērot patlaban spēkā esošās pretēji tam, kā tās ir rakstītas.

Kā lasītājas vēstulē ir sacīts, Ministru kabineta noteikumi Nr. 336. “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” neparedz iekļaut attaisnotajos izdevumos maksu par vispārējās izglītības iegūšanu privātskolā.”

Kāds ir Izglītības ministrijas viedoklis?

Jauns.lv lūdza šo situāciju komentēt arī IZM. Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa apstiprināja, ka ministrija ir sniegusi viedokli tiesai, kā Tristana mamma to stāstīja.

Viņa norādīja uz Latvijas Republikas Satversmes 112. pantu, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.

“Izglītības likuma 12.panta pirmā daļa paredz, ka maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Vispārīgi bezmaksas izglītība nozīmē to, ka valsts finansē visus izdevumus, kas saistīti ar izglītības iestāžu izveides un to darbības nodrošināšanu. Bezmaksas izglītība ir valsts pamatlīdzeklis tiesību uz izglītību nodrošināšanā, jo šādā veidā efektīvi sasniedzami visi tiesību uz izglītību instrumentālās daļas aspekti – izglītības iespējas, izglītības pieejamība, izglītības pieņemamība un izglītības pielāgošanās spēja.

Līdz ar to, ievērojot normatīvo regulējumu par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības īstenošanu, tostarp pašvaldību pienākumu nodrošināt vietu tās padotībā esošās izglītības iestādēs, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt pašvaldību savstarpējos norēķinus, ja izglītojamais mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguvi saistīto izdevumu neiekļaušana attaisnotajos izdevumos par izglītību ministrijas ieskatā ir uzskatāma par pamatotu.”

Nevajadzētu būt, ka šādi apgalvojumi uzliek zīmogu visām skolām

Ministrijas pārstāve arī komentēja mammas teikto: “Mēs ļoti labi zinām, ka valsts neko negarantē, apstākļi valsts skolās ir tādi, ka to neviena māte savam bērnam nenodarīs, meklēs citus risinājumus. Iekļaujošā izglītība it kā ir paredzēta, bet dzīvē tā ir milzīga problēma. Tas ir kā būt ķīlnieka lomā.”

Viņa norādīja, ka nav tādu “valsts skolu”, tās ir pašvaldību izglītības iestādes. Noteikti tā nevajadzētu būt, ka šādi apgalvojumi uzliek vienu lielu zīmogu visām skolām.

Lai iekļaujošā izglītība nepaliktu tikai „uz papīra”

Bērziņa vērsa uzmanību, ka valsts no savas puses ir pateikusi, ka Latvijā tiek īstenota iekļaujošā izglītība, kas ir nostiprināts arī vairākos politikas plānošanas dokumentos.

Taču viens no iekļaujošās izglītības īstenošanas stūrakmeņiem viennozīmīgi ir izglītības iestādes dibinātāja, izglītības iestādes vadītāja un visa pedagoģiskā un atbalsta personāla darbs, savstarpējā sadarbība, arī ar vecākiem, lai iekļaujošā izglītība nekad un nekādos apstākļos nebūtu tikai „uz papīra”.

Izglītības iestādēs ir izveidota atbalsta sistēma, kuras ietvaros izglītības iestādes atbalsta komandas speciālisti (skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs u.c.) sadarbībā ar mācību priekšmeta skolotājiem izvērtē bērna speciālās vajadzības un sniedz pedagoģisko atbalstu skolā.

Ja redzama neatbilstoša rīcība, vecākiem ir jārīkojas

Saskaroties ar kāda konkrēta pedagoga vai skolas vadības neatbilstošu rīcību, vecākiem nepieciešams nekavējoties rīkoties – sazināties ar izglītības pārvaldes speciālistiem, ja nepieciešams – Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai situāciju atrisinātu un bērns nekādā gadījumā neciestu, bet saņemtu tādu izglītības pakalpojumu, kāds viņa vajadzībām ir visatbilstošākais.

Nesen ministrija kopā ar Valsts izglītības satura centru organizēja semināru/lekciju par atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Tajā piedalījās Viduskurzemes pamatskolas direktore, pedagoģijas maģistre un ABA terapeite Ināra Oļena. Semināru var noskatīties šeit: https://www.facebook.com/viscgovlv/videos/352050426411087