Kā vārds var ietekmēt cilvēka dzīvi, un ar ko jārēķinās, dodot bērnam retu vārdu
Ezoteriķi un zinātnieki, kas pēta personvārdus, apgalvo, ka vārds cilvēku ietekmē daudz vairāk, nekā pieņemts domāt. Varbūt mēs tiešām “dejojam” zem sava vārda “stabules”?
Skeptiķi apgalvo, ka cilvēka vārds ir tikai burtu un skaņu savirknējums, kas nekādā veidā nevar ietekmēt cilvēka dzīvi. Taču eksistē arī citi skaidrojumi – tas ir fonētisks skanējums un vibrācija, kas satur noteiktu enerģiju un rezonē mūsu nervu sistēmā. Tas ir skaņu virknējums, kuru cilvēks savā dzīvē dzird miljoniem reižu un vienmēr saista ar sevi. Šīs skaņas un vibrācijas riņķo ap cilvēku kopš dzimšanas, tāpēc aplami domāt, ka tas neatstāj savu “pēdu”. Antroponīmikas pārstāvji (tā ir zinātnes joma, kas nodarbojas ar personvārdu pētniecību) uzskata, ka pat zilbe, uz kuras vārdā liek uzsvaru, var ietekmēt indivīda raksturu.
Vissmagāk klājas tiem, kuri mēģina sadzīvot ar vārdu, kas disharmonē ar viņu iekšējo vai ārējo būtību. Tieši šādiem cilvēkiem piešķir iesaukas, jo apkārtējie jūt šo disharmoniju. Un parasti tās nav labākas par disonējošo vārdu.
Ir izpētīts, ka cilvēka būtībai neatbilstošs vārds var negatīvi ietekmēt ne tikai viņa psihi un nervu sistēmu, bet arī sirdi, asinsvadus, gremošanas orgānus un urīnceļus. Un otrādi – ļoti saderīgs vārds stiprina šos orgānus. Skaidrojums šāds: dzirdot dažādas skaņas, galvas smadzeņu garozā tiek kairināti dažādi centri, kas caur sarežģīto nervu sistēmu ietekmē dažādus orgānus. Tāpēc gan ezotēriķi, gan psihologi cilvēkiem, kuriem grūti sadzīvot ar savu vārdu (arī uzvārdu), iesaka to bez minstināšanās mainīt.
Ko izpētījis astrologs Globa
Ne vien zinātnieki, bet arī Krievijas slavenākais astrologs Pāvels Globa ir pētījis vārdu ietekmi uz psihi un uzskata, ka cilvēka vārds saplūst ar zemapziņu. Jo mēs taču reaģējam uz savu vārdu pat tad, kad tajā pasauc kādu citu. Arī pagājušā gadsimta slavenais psihiatrs un filozofs Karls Gustavs Jungs uzskatīja, ka cilvēka vārds ir saistīts gan ar viņa zemapziņu, gan citu cilvēku asociācijām ar šo vārdu. Tāpēc indivīds ar vārdu, kas atbilst viņa būtībai, dzīvē jūtas komfortablāk un var sasniegt vairāk.
Globa skaidro, ka cilvēku vārdi iedalāmi trīs grupās. Pirmā – vārds pilnībā atbilst un patīk cilvēkam, un viņš to nes ar lepnumu. Otrā – ar cilvēka personību konfliktējošs vārds, ko noteikti vajadzētu mainīt. Trešā (un vislielākā) – vārds nav konfliktējošs, bet nav arī pārāk saderīgs, taču tas nekaitina un ar to var nodzīvot visu dzīvi.
Ir kāds sens ticējums – pirms jaundzimušajam dot vārdu, mazulīša klātbūtnē jāsauc dažādi personvārdi, un viņš atsauksies uz “savējo”.
Jungs šo ticējumu skaidrojis šādi: bērns piedzimstot nokļūst tā saucamajā kolektīvās bezapziņas okeānā un uz jebkādu informāciju reaģē daudz asāk par pieaugušajiem. Arī uz vārdu, kas viņam atbilst.
Visos laikos ir bijuši modes vārdi, visbiežāk – populāru cilvēku
Globa to skaidro šādi: sabiedrībai konkrētā laikā ir bijušas aktuālas dažādu slavenību īpašības, un vecāki vēlējušies, lai viņu bērni izaugtu līdzīgi. Taču novērojumi liecina, ka turpmākajā dzīvē tie simti un tūkstoši ar vienādiem vārdiem maz atgādina “pirmavotus”. Kāpēc? Izcilu personību vārdi (piemēram, Aleksandrs) patiešām veic savu misiju – to nesējiem liek justies cēlākiem, taču, īsā laikposmā šos izcilos vārdus piešķirot lielām cilvēku masām (piemēram, katrā klasē mācās divi trīs Aleksandri), notiek bezpersonības efekts. Kvantitāte iznīcina kvalitāti. Pat ja vārdam patiešām būtu mistiskas spējas ietekmēt vai sargāt savu nesēju, tā spēks noplok, sadaloties uz tik daudz daļiņām. Un otrādi – līdzko vārds “iziet no modes”, bērniem ar šiem vārdiem labās īpašības atgriežas.*
Pirmais vārds, pirmais burts
Gandrīz visām tautām senatnē bijis ticējums turēt noslēpumā bērna pirmo vai slepeno vārdu, un tas saistīts ar pagāniskiem ticējumiem vai burvestībām (piemēram, raganas un šamaņi lāstu var uzlikt tikai uz cilvēka pirmo vārdu). Ezotēriķi uzskata, ka jaundzimušā vārdā, kas tiek ierakstīts viņa pirmajā dokumentā (piemēram, dzemdību norises vietā), tiek ietverta informācija jeb šifrs, kādā veidā bērna dvēsele izmantos dzīvei piešķirto enerģiju. Būtisks ir arī cilvēka vārda pirmais burts (par visspēcīgāko tiek uzskatīts A) – tas ietekmē cilvēka dzīves ritmu, intereses un pat domāšanas veidu. Turklāt ietekme palielinās, ja sākuma un beigu burti vienādi (ir vienāda skaņas vibrācija).
Iespaido arī vārds, kura vidū ir divi vienādi “gari velkami” līdzskaņi ll, mm, nn. Tāpēc par visu laiku fatālāko personvārdu tiek uzskatīts vārds Anna.
To nest nav viegli – tas uzliek gandrīz karmisku pienākumu būt cēlai, nosvērtai, gudrai... Tāpēc daudzas Annas tādu slogu nevar izturēt un labāk jūtas, ja ļauj sevi uzrunāt deminutīvā par Anniņām, Annelēm. Un izrādās, ka pamazināmais vārds uz cilvēka psihi iedarbojas jau kā pavisam cits vārds – ar citu sūtību.
Vēl kāds pētījums: vecākiem, dodot bērnam ļoti retu vārdu, jārēķinās ar diviem scenārijiem: pirmais – ja bērns ir bikls, viņam var nepatikt, ka ikreiz, nosaucot vārdu, cilvēki dīvaini reaģē, viņš var iedzīvoties kompleksos; otrais – ja bērns ar vārdu samierinās, viņam nākotnē ir lielākas izredzes ātri kļūt atpazīstamam, jo viņa vārds “neiejuks pūlī”. Taču ja, piemēram, prezidenta vēlēšanās tautai nāksies izšķirties starp Deimonu un Jāni, visticamāk, Jāņi balsos par “savējo”. Ir izpētīts, ka cilvēki zemapziņas līmenī izjūt simpātijas pret tiem, kuru vārdi ir tādi paši vai fonētiski līdzīgi.
