Kāpēc vingrošana palīdz mazināt stresu un trauksmi

Uzsākot jaunu gadu, daudzi no mums pārdomāja savus ikdienas paradumus un centās atrast veidus, kā tos uzlabot. Nav jābrīnās, ka populārākā Jaungada apņemšanās ir vairāk sportot un uzlabot savu fizisko formu.

Vingrošanas ieguvumi fiziskajai veselībai ir plaši zināmi. Retāk tiek runāts, ka vingrojumi var būt noderīgi arī trauksmes pārvaldīšanai. Tā kā trauksmes un stresa līmenis pieaug, ir svarīgi atcerēties, ka to mazināt var palīdzēt arī fiziskas aktivitātes.

No psiholoģiskā viedokļa vingrošana samazina trauksmi, mācot koncentrēties uz pašreizējo brīdi. Trauksme palielinās, kad mēs domājam par nākotni vai atsaucam atmiņā pagātnes notikumus. Nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, nekas cits nav svarīgs, kā tikai koncentrēties uz soli, ko speram vai roku kustību. Tikai nedaudz aizdomājoties, var paklupt vai aiz kaut kā aizķerties.

Turklāt vingrojumi samazina trauksmi, vairojot pašefektivitāti. Tas notiek tāpēc, ka vingrošana un sportiskas aktivitātes veicina mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu. Neatkarīgi no tava fiziskās sagatavotības līmeņa vienmēr ir mērķis, ko sasniegt. Tas var ietvert papildu 5 minūšu staigāšanu, papildu kilometru pastaigai vai papildu pietupienus treniņa beigās. Mērķu izvirzīšana un sasniegšana fiziskajā jomā dod spēku un stiprina pašapziņu, kas lieti noder arī personiskajā izaugsmē.

Tu saki NĒ citiem, lai teiktu JĀ savai veselībai un labsajūtai. Atvēlot laiku sev, tu nodod vēstījumu, ka pats esi sava laika vērts.

Ņemot vērā vingrošanas ieguvumus fiziskajai un garīgajai veselībai, jābrīnās, ka tikai 25% pieaugušo atrod laiku regulāriem vingrojumiem un fiziskajām aktivitātēm.

Lūk, trīs padomi, kas palīdzēs iekļaut vairāk fizisko aktivitāšu savā dzīvē.

"Mazliet" ir labāk nekā "nemaz"

Daudzi kavējas sākt sportot, jo nezina, ar ko sākt. Mūsdienās ir plašas iespējas sākt vingrot. Var vingrot mājās tiešsaistē vai ar Youtube palīdzību, var iet uz sporta zāli, nolīgt privātu treneri, iet uz grupu nodarbībām. Viegli saprast, ka var no plašā piedāvājuma apjukt. Taču tā vietā, lai uztrauktos par piemērotākā vingrojumu režīma izvēli un lai sasniegtu maksimālākos rezultātus, izvēlieties tādu vingrojumu rutīnu, kas tev, visticamāk, patiks un pie kuras spēsi turēsies. Galu galā jebkurš fizisko aktivitāšu veids ir labāks nekā bezdarbība! Pat lēna pastaiga uz skrejceliņa vai pa parku ir labāka nekā sēdēšana uz dīvāna pie TV.

Izvirzi sasniedzamus mērķus

Apmēram 80% Jaungada apņemšanos tiek atmestas mēneša laikā. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka cilvēki izvirza pārāk nesasniedzamus mērķus. Gadu uzsākot ar mērķi, cilvēks, kurš visu iepriekšējo gadu nav vingrojis, ar entuziasmu ķeras klāt intensīvai sporta programmai, lai drīz pēc tam to pārtrauktu vai nu tāpēc, ka programma bija pārāk grūta, vai arī viņiem nav izdevies sasniegt vēlamos rezultātus paredzētajā laika posmā. Lai izvairītos no šādas rīcības, izvirzi reālistiskas cerības, necerot sasniegt ātrus rezultātus īsā laika posmā. Sports un vingrojumi sniedz rezultātus ilgākā laika periodā, nevis uzreiz.

Slodzi kāpini pakāpeniski

Daudzi, kas vēlas uzlabot fizisko formu vai zaudēt svaru, domā, ka vislabāk to darīt tā, ka sviedri tek pār muguru un vēl 3 dienas pēc treniņa sāp mugura. Gan fizioterapeiti, treneri, gan arī psihologi norādīs, ka tas nav gluži pareizi. Daudz labāk ir sākt ar salīdzinošiem vieglākiem vingrojumiem, piemēram, pilatēm vai jogu, un pēc pāris mēnešiem pāriet uz krosfitu, nevis otrādi. Ja vēlies piedalīties maratonā, jāsāk ar 1 vai 2 km skrējieniem, nevis uzreiz jātēmē maratona distances virzienā. Sporta treneri un psihologi ir vienisprātis, ka sports ir jāveido par ieradumu, un lai to izdarītu, tam ir jāpatīk un jāsniedz gandarījums. Pēc mēneša, kad pilates šķitīs garlaicīgas un 2 km par īsu, palielini slodzi un distanci.