Mamma ir apaļīga. Vai arī es būšu?
Tā jau runā, ka ābols no ābeles tālu nekrīt, un šo teicienu savā ziņā apstiprina arī mūsu gēni. Vai “gēnu mantojams” attiecas arī uz ģimenēm, kurās visi ir apaļi vai gluži otrādi – kalsni? Tomēr patiesība ir tāda, ka iedzimta aptaukošanās ir ļoti reta – vien 2% gadījumu. Pārējie 98% cilvēku var ietekmēt savu svaru ar dzīvesveidu.
Par Latvijas ģimeņu ēšanas paradumiem žurnālam "Mammam un Tētiem. Skolēns" stāsta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Jāteic, liekā svara problēma Latvijā ir aktuāla jau pēdējos 20 gadus, un diemžēl pandēmijas laikā situācija ir būtiski pasliktinājusies.
Visam pamatā ir ģimenes paradumi
Mājsēde un mazkustīgums daudzās ģimenēs rezultējies ar strauju svara pieaugumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lielākoties tas tiek attaisnots ar to, ka visa sadzīve, tostarp mācības, darbs un pat dažādi pulciņi notikuši un daļai joprojām notiek attālināti. Nekur nav jāiet, tik piecelies no gultas un uzreiz sēdies pie datora, plus vēl 24 stundas diennaktī ir pieeja ledusskapim un saldumu skapītim – nu kā lai nepieņemas svarā?!
Taisnība jau ir, bet, ja tā padomā, – pastaigas taču neviens nav atcēlis, arī veselīga, mājās gatavota ēdiena baudīšana nav liegta, turklāt pašu gatavotai maltītei mēs patiešām varam izkontrolēt gan izejvielu kvalitāti, gan to kaloritāti. Turklāt tagad bērns, visticamāk, neiet viens pats uz veikalu pirkt našķus, kā tas bija skolas starpbrīžos, vai ne? Tāpēc nevaram attaisnoties, ka bērns daudz laika pavada ārpus mājas un pērk, ko grib, neklausot vecāku padomam neēst čipsus, konfektes u.tml.
Ir skaidrs, ka liekā svara problēmas sakne meklējama ģimenē.
Precīzāk – vislielākā nozīme svara kontrolē ir ģimenes ēšanas paradumiem. To apliecina kaut vai fakts, ka tiem bērniem, kam grūtības sagādāja vide – klasesbiedri, pulciņi un iespēja aizskriet uz veikalu sapirkt dažādus našķus –, ilgstoša būšana mājās un vecāku uzraudzīta ēšana palīdzējusi tikt galā ar liekā svara problēmu.
Kad kilogrami apsteidz centimetrus
Tomēr realitāte ir skarba – speciālistu palīdzību meklē bērni, kuriem svars gada laikā pieaudzis pat par 50 kilogramiem! Dramatiski? Jā, taču tikpat satraucošs ir arī 10 un 15 kilogramu pieaugums bērna svaram. Tas nozīmē, ka mēnesī bērnam nāk klāt viens kilograms svara, un tas diemžēl apsteidz augšanas dinamiku.
Normāli vajadzētu būt tā, ka uz trīs centimetriem auguma nāk klāt viens kilograms svara. Nevis otrādi.
Ļoti bieži uztura speciālistu, arī endokrinologu kabinetā izskan frāze: “Mums jau visi ģimenē ir apaļīgi, ko tad gaidīt no bērna? Loģiski, ka viņš arī ir apaļīgs!” Bet, ja šie vecāki padomātu, kādi viņi bija bērnībā? Vai tiešām jau mazā vecumā viņiem bija liekais svars, vai tomēr tas sāka rasties pieauguša cilvēka dzīves laikā? Ja tā, tad jāsaprot, ka liekais svars nav iedzimts. Kā jau minēju sākumā, pārmantota aptaukošanās ir patiešām reta parādība, vien 2% gadījumu. Visi pārējie savu svaru var kontrolēt ar veselīgu uzturu, fiziskajām aktivitātēm utt. Jā, vienam liekie kilogrami kusīs lēnāk un pie pirmās izdevības atkal būs atpakaļ, citam šajā jomā klāsies vieglāk, taču jebkurā gadījumā novelt vainu uz gēnu mantojumu būtu netaisnīgi.
Atbildi godīgi!
- Padomā, cik daudz un cik bieži tu ēd tikai tāpēc, ka tev vienkārši ir garlaicīgi? Vai tāpēc, ka jūties nomākts?
- Vai ģimenē lielākoties ēdat mājās gatavotu ēdienu? Un te runa ir par veselīgu, sabalansētu maltīti, nevis pelmeņiem, cīsiņiem u.tml.
- Cik bieži jūs ģimenē ēdat našķus? Varbūt pat katru dienu?
- Cik bieži pērkat pusfabrikātus – katru otro dienu, reizi nedēļā vai varbūt tikai reizi trijos mēnešos?
- Cik bieži dodaties pastaigās un cik soļu nostaigājat dienā?
- Vai jūsu ģimenē maltītes laikā tiek lietotas viedierīces vai ieslēgts televizors?
Ja jūsu ģimenē minētie ieradumi ir labi pazīstami, tad zini – tie visi veicina liekā svara pieaugumu. Tikai mainot šos paradumus, ir vērts pievērsties cīņai ar liekā svara problēmu, jo tad būs rezultāts.
Biezpienu vai konfektīti?
Lielākoties mēs visi zinām, ka liekā svara pieaugumu iespējams apstādināt un “izkausēt”, izveidojot veselīgas attiecības ar ēdienu un fiziskajām aktivitātēm. Nu, padomā – 100 kaloriju iespējams uzņemt, vai nu apēdot 120 gramu vājpiena biezpiena, vai pusotru šokolādes konfekti. Kam dosi priekšroku? Un ko izvēlēsies tavs bērns? Jā, to pašu, ko vecāki. Ģimenes paradumiem patiešām ir noteicoša loma bērna uzskatu veidošanā par to, kas ir veselīgs dzīvesveids. Izvēle ir vienmēr – var apēst pilnvērtīgu uzkodu launagā un sajusties paēdis, uzņemot vismaz 20 gramu olbaltumvielu (minētais biezpiens), un var dot priekšroku pusotrai konfektei, kas nozīmē, ka apēsta pusotra tējkarote cukura un daudz tauku, taču pēc šādas uzkodas izsalkums liks par sevi manīt jau pēc apmēram 15 minūtēm.
Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijās bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir liekais svars, ieteikts ierobežot uzņemtā cukura daudzumu dienā līdz 5% no kopējā enerģijas daudzuma. Tas nozīmē, ka skolēns drīkst apēst dienā 4–5 tējkarotes cukura. Taču – kur slēpjas cukurs? Saldējumā būs 3–5 tējkarotes cukura, šokolādes tāfelītē 9–11 tējkarotes, batoniņā 4–6 tējkarotes, 100 gramu brokastu pārslu satur 5–7 tējkarotes cukura, limonāde 10–11 tējkarotes, želejkonfektes 10–11 tējkarotes, jogurtos ar piedevām vienā glāzē būs 3–5 tējkarotes cukura. Šo sarakstu var turpināt vēl ilgi, taču pat tikai šie produkti vien jau parāda, cik daudz cukura dienā var apēst, neapēdot gandrīz neko.
Saskaiti, cik našķu tavs bērns apēd dienā? Daudz, vai ne? Taču svarīgi parādīt ar savu piemēru, ka našķi nav jāēd katru dienu.
Tāpat svara kontrolei palīdzošs būs mājās gatavots ēdiens.
Izvēlies, piemēram, nevis cauraudzīti, bet fileju; nevis cep eļļā, bet liec cepamajā maisā; sulas vietā izdzer glāzi ūdens. Tā pa maziem solīšiem uzlabo savus un līdz ar to arī ģimenes ēšanas paradumus.
Ekspresjautājums
Cik saldējumu nedēļā drīkst apēst?
Saldējums ir našķis, turklāt visbiežāk ļoti trekns un ar daudz cukura. Nevajag našķoties katru dienu! Tas nav pamatēdiens, kas nepieciešams organisma funkciju nodrošināšanai, tāpēc pat vasarā nevajadzētu apēst vairāk par vienu vai diviem saldējumiem nedēļā.
