Mīlestība patiesībā ilgst tikai trīs gadus. Vai tiešām?
Pirmajā gadā jūs esat nešķirami, otrajā sākas kašķi, bet trešajā jau domājat par šķiršanos. Lai gan daudzas attiecības izjūk, nesagaidot ceturto gadadienu, eksperti norāda, ka laimīgu attiecību noslēpums meklējams pašā cilvēkā.
Vai romantiska mīlestība var būt mūža garumā vai arī tai tomēr ir derīguma termiņš? Franču rakstnieks Frederiks Beigbeders savā grāmatā „Mīlestība ilgst trīs gadus” raksta, ka laimīga mīlestība mūža garumā neeksistē, visas attiecības pēc trešās gadskārtas virzās uz šķiršanās pusi, vēsta psiholoģe Sjū Džonsone portālā psychologytoday.com. Citi pētījumi liecina, ka mīlestība neizbēgami izzūd pēc aptuveni 15 mēnešiem. Bet lielākoties mēs, šķiet, esam kolektīvi nolēmuši, ka mīlestības attiecību dabiskais mūžs ir vēl īsāks par šo.
Perspektīva, ka mīlestība pati dabiski izbeidzas, kļūst par pravietojumu, kas piepildās. Nesen psiholoģei Džonsonei viena no viņas klientēm teica: "Man bija grūti saņemties nākt uz pāru terapiju. Galu galā visas manas draudzenes teica, ka manai problēmai nav risinājuma, un man vienkārši jāpieņem patiesība, ka tāda ir mīlestība. Pēc tam, kad tu esi precējies dažus gadus, romantikas un iemīlēšanās lēnām pazūd. Vienkārši ir jāsamierinās, ka rūgtā rutīna ir viss, kas mums paliek." Psiholoģes kliente pēc tam piebilda: "Bet es atnācu, jo tā turpmāk vairs nevarēja dzīvot. Es visu laiku biju dusmīga, un smieklus mūsu mājā nomainīja kliegšana." Kliente atklāja, ka, lai gan visas attiecības sākas rožaini, viņa katru reizi nonāk punktā, no kura vienīgā izeja ir šķiršanās.
Daudzi cilvēki izvēlas nereģistrētu kopdzīvi, jo domā, ka mīlestība, kaisle un iemīlēšanās pazūd līdz ar laulības līguma parakstīšanu. Un psiholoģe piekrīt, ka atsevišķas izmaiņas, piemēram, bērna ienākšana ģimenē, var mazināt romantisko noskaņojumu. Tomēr kāzas vai bērns nav tas, kas nogalina mīlestību.
Psiholoģe norāda, ka mūsdienās cilvēki atrodas ļoti priviliģētā situācijā, jo pirmo reizi cilvēces vēsturē mēs saprotam, kas ir mīlestība un kā to veidot. Tas maina visas izredzes, meklējot "īstu mīlestību" - mīlestību, kas strādās ilgtermiņā. Ja mēs paļaujamies tikai uz kaisli vai sabiedrības spiedienu, varam viegli nonākt situācijā, kad pēc iemīlēšanās fāzes nekas daudz nepaliek pāri un ir jāšķiras.
Daudzi no mums ir ievērojuši, ka ir pāri, kas arī pēc 10 vai 20 gadu kopdzīves šķiet viens otrā iemīlējušies. Zinātne ir sākusi apstiprināt, ka tiešām eksistē pāri, kas jūtas viens otrā iemīlējušies arī pēc gadu desmitiem ilgas kopdzīves. Nesen pētnieks Arturs Ārons no Stony Brook universitātes izmantoja smadzeņu skenēšanu, lai parādītu, ka neliels skaits pāru pēc 20 kopā pavadītiem gadiem joprojām reaģē ar tik lielu fizioloģisku uzbudinājumu - sauksim to par aizrautību -, kādu lielākā daļa cilvēku piedzīvo tikai pirmajā iemīlēšanās fāzē. Tas nozīmē, ka ilgstoša mīlestība tiešām pastāv!
Tātad, kas mums vajadzīgs, lai šī ilgstošā mīlestība un aizraušanās kļūtu par sasniedzamu mērķi arvien lielākam skaitam no mums? „Kādreiz cilvēki varēja tikai sapņot, ka viņi dzīvos ilgāk par 55. Mans vectēvs nomira 40 gadu vecumā no pneimonijas, slimības, kuru tagad ir viegli izārstēt, pateicoties zinātnes attīstībai. Tādā pašā veidā es uzskatu, ka jaunā mīlestības zinātne, kas ir attīstījusies pēdējā desmitgadē, padara mīlestības kā pārejoša drudža jēdzienu novecojušu,” stāsta psiholoģe.
Zinātne ir atklājusi, ka mīlestība ir ļoti loģisks izdzīvošanas veids un ka mīlestības galvenās sastāvdaļas ir spēja saprast un skaidri izteikt savas emocionālās vajadzības un reaģēt uz mīļotā emocionālo vajadzību pēc komforta, pārliecības, pieņemšanas un sapratnes. Taču teorija nav pati dzīve. Mēs katrs sākam attiecības ar savu bagāžu, ar to, kādu mīlestību esam redzējuši savu vecāku starpā, kādā vidē uzaugām, ar kādu emocionālo inteliģenci esam apveltīti. Bieži vien mēs nemaz nezinām, kādas ir veselīgas attiecību robežas, ko mēs vēlamies no otra partnera, neprotam palūgt palīdzību un atbalstu, tā vietā pārmetam otram vienaldzību, ka viņš vai viņa nav uzminējis mūsu domas.
Tāpēc psiholoģe mudina cilvēkus meklēt atbildes sevī, kāpēc tas vai šis aspekts kaitina partnerī. Varbūt tas ir kāds bērnībā sācies aizvainojums, kas joprojām ir aktuāls. Tāpat ir vērts analizēt savu rīcību, kāpēc es izvēlējos tieši šo partneri, kādā veidā es viņu atbalstu, uzmundrinu un kā stiprinu mūsu attiecības. „Laimīgas laulības vai kopdzīves atslēga slēpjas divu cilvēku rokās, ja abi piemet malku, ugunskurs turpina degt gadiem ilgi,” skaidro eksperte.
