Attiecības ar ēdienu Covid-19 laikā: ir normāli, ka kūciņa un čipsi tiek uztverti kā mierinājums

Daudzi amerikāņi ir nobažījušies, ka Covid-19 kļuvis par “Covid-19 kg”, kas vienam vairāk vai citam mazāk pieauguši pie miesas. Vismaz 71 miljons amerikāņu koronavīrusa pandēmijas laikā ir pieņēmušies svarā, un tā rezultātā 52% no viņiem atzīst, ka jūtas nomākti par savu izskatu, vēsta portāls Huffpost.com.

Lai gan ir pareizi pielāgot savu svaru ar augumu, jo tas ietekmē mūsu veselību, tikpat svarīgi ir izturēties pret sevi ar iecietību un laipnību, mēs taču šobrīd pārdzīvojam globālu pandēmiju. Tas ir pilnīgi normāli, ja tavs ķermenis mainās, izturot ar Covid saistītu stresu.

Ēdiens var būt milzīgs komforta avots. Ja nezināt, kad varēs atgriezties darbā, kā samaksāt apkures rēķinu, vai satraukties par vecāku veselību. "Ir pilnīgi normāli, ja ēdiens tiek uztverts kā mierinājums, īpaši tik saspringtā laikā kā šis," saka Džesika Sprengla, licencēta profesionāla terapeite, kas specializējas ēšanas traucējumu ārstēšanā.

Izrādi līdzjūtību pret sevi

Sprengla uzsver, ka šajos “pārbaudījumu laikos” nepieciešama līdzjūtība pret sevi. Pandēmija ir mainījusi visu mūsu dzīvi jau ilgāk par gadu. Lai arī daļa no sabiedrības ir vakcinēta, vienalga Covid-19 ir nopietns drauds mūsu ikdienai. "Bez piekļuves resursiem, kas mums bija pieejami pirmspandēmijas dzīvē, var būt grūti sasniegt garīgās veselības harmoniju," saka Sprengla. "Mēs visi katru dienu piedzīvojam kolektīvas traumas, un tikt galā ar to visos adaptīvākajos veidos var būt neticami grūti." Jā, mēs dažreiz ēdam, jo tas sniedz mums komfortu, un tas ir labi. Ja esi bijis hiperkritisks attiecībā uz to, kā pandēmijas laikā esat paļāvies uz pārtiku, iedomājieties, kā jūs runātu ar draugu, kurš ir darījis to pašu. "Vai jūs viņus nosodītu par +5 kg, rakstura trūkumu? Droši vien ne,” sacīja ēšanas traucējumu speciāliste.

Nav "labas" vai "sliktas" pārtikas

Izdzēs vārdus “slikti” vai “labi” no sava vārdu krājuma, runājot par sevi, sacīja Emmalīna Rasmusena, sertificēta diētas ārste un holistiskās labsajūtas trenere. "Tik bieži klienti man saka:" Ak, šonedēļ man bija slikti. Es ēdu čīzburgeru un kartupeļus!'' viņa saka. Sevis vainošana par savas pārtikas izvēli parasti nemaina mūsu uzvedību, bet gan liek mums justies vainīgiem, krist kaunā un pašpārmetumos. Pēc burgeriem un limonādes seko posms, kurā cenšamies ēst veselīgi, līdz atkal noraujamies. "Tāpēc es aicinu klientus pārskatīt savus ēšanas paradumus, un, ja 10 maltīšu vidū vismaz 7 bijušas veselīgas, es mudinu viņus beigt sevi nosodīt," viņa teica.

Kā tu atcerēsies šo laiku? 

Dženija Vaināra, terapeite, kas specializējas nesakārtotas ēšanas problēmu risināšanā, mudina savus klientus padomāt, kā viņi vēlētos atskatīties uz šo pandēmijas laiku. „Tas dos jums kādu perspektīvu,” viņa uzskata. "Vai vēlaties atcerēties, ka jūs pārņem domas par savu ķermeņa svaru un bailes no tā izmaiņām?" Vaināra mudina domāt plašāk. “Iedomājieties, ko jūs varētu darīt, ja atņemtu visu laiku, enerģiju un naudu, kas iztērēta, mēģinot kontrolēt un manipulēt ar savu ķermeņa izmēru? Varbūt tā vietā, lai sev pārmestu pazaudēto „bikini augumu”, ir vērts sākt ēst brokastis, katru dienu iziet pastaigā, sakārtot pieliekamo vai izlasīt labu grāmatu.

Mainiet savu attieksmi pret vingrošanu

Veselīgs uzturs iet roku rokā ar kustībām. Lai sevi motivētu kustēties vairāk, jums būs jāmaina domāšanas veids, saka Rasmusena. Tā vietā, lai domātu: “Uh, es to ienīstu, bet man šķiet, ka tas ir jādara”, padomājiet par to, cik labi jūs jutīsities pēc treniņa un milzīgā endorfīnu pieplūduma. Ja tas neievilina vingrot, Rasmusena izmanto kādu triku, kas viņu vienmēr iepriecina.“Es arī ļoti bieži treniņu sev vienkārši iemānu, pasakot, ka es paveikšu tikai piecu minūšu treniņu vai, ka tikai uzvilkšu treniņu apģērbu un apavus! "Un, ja es to patiesi šodien to negribu darīt, es varu nosēdēt 5 minūtes uz paklājiņa un neko nedarīt, taču visbiežāk es pastaipos, pavingroju, kaut vai izslauku istabu grīdu, esot treniņtērpā," viņa saka. „Taču, ja esmu izgājusi ārā un noskrējusi kaut vai mazu krosiņu, es jūtos enerģijas pilna, iedvesmota un lepna par sevi!”.

Vissvarīgākais ir tas, ka jebkuram vingrinājumam vajadzētu būt tādam, kas tev patīk. Ja doma par braukšanu ar velosipēdu vai skriešanu 30 minūtes rada uzdzen šermuļus, nedari to. Izpēti pilates vai jogas treniņus YouTube, izpēti fitnesa lietotni, dejo vai dodies garās pastaigās. Kustēšanās nedrīkst būt sods.

Apzināta ēšana

Tā vietā, lai tērētu enerģiju, kritizējot to, cik daudz picas šķēles esat apēdis, padomājiet par ēšanas lomu jūsu dzīvē. Vai jūs ēdat galvenokārt aiz garlaicības? Tāpēc, ka uztraucies par darba zaudēšanu un ēdiens kalpo kā mierinājums? Varbūt tāpēc, ka jūtaties vientuļš, bet ēdiens šo sajūtu mazina? "Ja  cilvēki bieži hroniski pārēdas, parasti tam ir dziļi un sāpīgi iemesli, kas prasa līdzjūtīgu izpēti, nevis kritiku vai jaunu diētu," sacīja Andrea Vahtere, psihoterapeite un grāmatas "Getting Overeating for Teens" autore. Uzzinot vairāk par saviem ēšanas paradumiem, varēsi veikt konkrētas izmaiņas, pamatojoties uz to, ko atklāj.

Ja tev ir garlaicīgi, mēģini izvēlēties jaunu karantīnas hobiju (rokdarbi, grāmatas, puzles, galda spēles utt), ja uztraucies par savu darbu, sāc uzlabot savu LinkedIn kontu un meklēt jaunas iespējas, lai justos labi. Ja jūties vientuļi, piezvani kādam, nevis stiep roku pēc čipsu pakas. Citiem vārdiem sakot, atzīstiet, ka, lai gan pārtika var būt viens no jūsu dzīves grūtību pārvarēšanas mehānismiem, tas diez vai ir vienīgais.