"Neapvainojieties, bet..." Populārākās pasīvi agresīvās frāzes, ko cilvēki lieto darbā

Lai saglabātu labas attiecības darba vietā, jābūt taktiskiem, kad izklāstām savas domas par kolēģi vai projektu. Labākajā gadījumā tas vienkārši noved pie tā, ka cilvēki rūpīgi izvēlas vārdus, lai vēstījums būtu atbilstošs un nevienu neaizvainotu. Bet sliktākajā gadījumā mēs varam kļūt pasīvi agresīvi un savu naidīgumu un vilšanos paslēpt aiz korporatīvajām frāzēm, vēsta portāls Huffpost.com.

Pie tam pasīvi agresīvas lietas ir viegli noliegt. „Es tikai pateicu!”, „Es to tā nedomāju!”, „Tu visu uztver tik saasināti!”.  „Problēma ir tajā, ka pasīvi agresīvi komentāri neko neatrisina, cilvēks ir savas negācijas izlādējis, lietas nemainās, bet kāds vēl apvainojas,” sacīja Raiens Houzs, klīniskais psihologs Pasadenā, Kalifornijā.

Šeit ir dažas no visizplatītākajām pasīvi agresīvajām frāzēm, ar kurām mēs visi saskaramies darbā, kā arī daži ieteikumi pārliecinošākām, taktiskām alternatīvām:

„Saskaņā ar manu iepriekšējo e-pastu ... ”

"Kā jau minēju" vai "saskaņā ar manu pēdējo e-pastu" vai "kā jau teicu", ir pasīvi agresīvas variācijas sevis apliecināšanai, ka otrs saziņā iesaistītais cilvēks kaut ko ir palaidis garām. Ja jūs šīs frāzes izmantojat bieži, iespējams, tā ir zīme, lai pārskatītu savu saziņas veidu," ieteica eksperts. Cilvēki sagaida, ka citi lasīs e-pastus un sapratīs tos tā, kā autors to plānoja. Realitāte ir tāda, ka tas ne vienmēr tiek tulkots un saprasts tieši tā. Labāka alternatīva, ir notikušo uztvert ar sapratni un vienkārši sniegt noderīgu informāciju, nevis sarūgtināt, norādot, ka jums ir jāatkārto iepriekš teiktais vai rakstītais.

E-pasta sarakstē pievienot priekšnieku

Kimberlija B. Kamingsa, vadības konsultante un grāmatas “Nākamais solis, labākais solis: karjera, kas jums patiks” autore, teica, ka, ja kāds e-pasta sarakstē pievieno jūsu priekšnieku, tas var būt pasīvi agresīvs veids, kā pateikt, ka viņi jums neuzticas. "Tas patiešām ir sarkanais karodziņš komunikācijā, kas norāda, ka viņi vēlētos, lai jūsu vadītājs būtu informēts, lai viņu pieprasījums tiktu uzskatīts par prioritāti, lai lietas notiktu ātrāk," uzskata Kamingsa. Cits veids, kā to panākt, ir vienkārši e-pastā lūgt šim uzdevumam piešķirt prioritāti vai pajautāt par termiņiem.

"Daudzi no mums domā..."

Tādu frāžu kā “daudzi no mums domā” izmantošana var būt aizkaitinošs veids, kā slēpt savus uzskatus aiz citu neskaidrā viedokļa. Tas liek domāt, ka viņi visi ir runājuši par jums aiz muguras. Varētu šķist, ka visi ir vienisprātis, un tikai tagad tiekat informēts jūs. Daudz labāk ir teikt un atbildēt tikai par savu viedokli un nostāju.

"Acīmredzami" vai "Skaidri redzams, ka..."

Ir termini, kuru izteikumi ir interpretējami dažādi, sakot „acīmredzami”, mēs varētu norādīt uz skaidri saprotamo, taču cilvēkam, kurš nesaprot, šāds komentārs var šķist aizvainojošs. Ja jau viņš nesaprot to, kas citiem ir „acīmredzams”, viņam vajag to paskaidrot, nevis izsmiet par nespēju to saprast. „Kā to var nezināt?”, „Tev tas ir jāzina!”, „Bērni to saprot” – ir teksti, kuri izteikti ar indīgu intonāciju var būt ļoti aizskaroši. Taktiskāk ir ar sapratni reaģēt uz kolēģu nezināšanu un jūsuprāt dīvainiem jautājumiem.

"Neapvainojieties, bet..."

Šī it kā pieklājīgā frāze norāda uz cieņas trūkumu un ir arī izplatīta pasīvi agresīva frāze. Tā vietā, lai pasīvi agresīvi pateiktu, ka nevēlaties aizvainot un pēc tam to darītu, speciālisti iesaka to tieši pateikt: "Es uztraucos, ka tas, ko es saku, varētu tevi satraukt, tāpēc vēlos zināt: vai varu izteikt savu viedokli par tavu darbu?" vai “Es vēlētos, lai mūsu vidū būtu uzticība, lai mēs varētu patiesi atklāti runāt viens ar otru. Vai tu domā līdzīgi?"