Viņa trenējās kā vīrietis: pasaules ātrākās sievietes nāve joprojām raisa jautājumus

Oficiālā versija vēstī, ka Florensai Grifitai-Džoinerei (Florence Griffith-Joyner), sauktai par FloJo, miegā bijusi epilepsijas lēkme, un viņa nosmakusi. Tas notika tikai 10 gadus pēc viņas lielākā triumfa Seulas olimpiskajās spēlēs.

Sporta pasaulē šī bija šokējoša ziņa. Daudzi jautāja, vai vieglatlētikas zvaigzne nevarēja nomirt no steroīdu lietošanas sekām. Amerikānietes dopinga testi nekad nav bijuši pozitīvi, taču baumas par aizliegto preparātu lietošanu sprinteri vajājušas visu laiku. Šķita, ka viņas karjera ir pārāk pasakaina.

Grifitas-Džoineres labākie rezultāti 100 metros (10,49 sek.) un 200 metros (21,34 sek.) joprojām ir pasaules rekordi, un 1988. gadā viņa Seulā izcīnīja arī trīs olimpiskās zelta medaļas.

Pamanāma bija arī sprinteres āriene. Sportiste izcēlās ar gariem matiem, krāsainiem nagiem un efektīgu apģērbu, viņa kļuva par īstu zvaigzni, kurai tika piedāvāti dažādi reklāmas līgumi. Tiesa, Losandželosas geto augušās Florensas izskats bija arī diezgan neparasts - tā iespaidīgo muskuļu dēļ. "Es trenējos kā vīrietis," atbildēja Grifita-Džoinere, vaicāta par viņas ķermeņa uzbūvi un pārsteidzoši augstajiem rezultātiem.

Gadu pirms Seulas olimpiskajām spēlēm amerikāniete 100 metrus skrēja 10,96 sekundēs. (Seulā fiksēts rekords - 10,49 sekundes), bet dopinga testi tobrīd bija tālu no perfektiem. Uzreiz pēc olimpiskajām spēlēm sprintere beidza iespaidīgo karjeru. ASV savu vieglatlētikas zvaigzni nēsāja uz rokām, tādi dzīvesstāsti, kāds bija viņai, parasti ir ārkārtīgi populāri. 

Grifitas-Džoineres tēvs savu meitu gandrīz neredzēja. Florence auga ļoti trūcīgos apstākļos ar 10 brāļiem un māsām. Reiz intervijā viņa atklāja, ka tikai mātes milzīgo pūļu dēļ neviens no viņas bērniem nesāka lietot narkotikas un neviens netika nošauts. Florensa Grifita-Džoinere bija slavena arī ar savu atšķirīgo stilu. 1987. gada pasaules čempionātā vieglatlētikā Romā viņa parādījās apģērbā, kas līdzīgs ātrslidošanas tērpam. 1988. gadā viņa sāka nēsāt skriešanas formastērpu, kur labā kāja bija "aizsegta", bet kreisā kāja - ne. Sportiste pati šo tērpu sauca par "vienkājaino" - "one-legger".

Viņas sporta forma izcēlās arī ar spilgtām krāsām - citronzaļu vai violetu. Grifita-Džoinere pievērsa arī lielu uzmanību manikīram - nagu garumam un stilam. Viņas sāncenses izvairījās no papildu aksesuāriem, kas varētu traucēt skriet, taču amerikāniete stāvēja pie starta līnijas ar gariem vaļējiem matiem un iespaidīgām rotaslietām.

Par savu stilu un ārējo tēlu Florensa Grifita-Džoinere rūpējās pati, priekšroku dodot neparastām lietām un aksesuāriem.

Vēlāk Grifita-Džoinere strādāja par bijušā ASV prezidenta Bila Klintona personīgo treneri. Pēc sprinteres nāves Klintons sacīja: “Mūs pārsteidza viņas ātrums un talants, mūs sajūsmināja viņas stils. Lai gan viņa bija sporta pasaules pašā virsotnē, viņa nekad neaizmirsa, no kurienes nākusi."

Pēc Grifitas-Džoineres nāves bez mātes palika viņas mazā meita Mērija Ruta Džoinere, kura sprinterei un viņas vīram, 1984. gada olimpiskajam čempionam trīssoļlēkšanā Alam Džoineram, piedzima 1990. gadā. (Ala Džoinera māsa ir izcilā ASV vieglatlēte Džekija Džoinere-Kersija.) Neraugoties uz apbrīnojami sportiskajiem gēniem, Mērija Ruta Džoinere izaugot par sportisti nav kļuvusi - viņa pievērsusies mūzikai, ir dziedātāja, komponiste, piedalījusies arī talantu šovā.

1995. gadā ASV Vieglatlētikas federācija iekļāva Florensu Grifitu-Džoineri Slavas zālē. 2000. gadā 102. ielas skola tika pārdēvēta viņas vārdā. Šī bija skola, kurā mācījusies pati Grifita-Džoinere. Žurnāls "Time" ir iekļāvis viņu pagājušā gadsimta ietekmīgāko sieviešu sarakstā. Florensa Grifita-Džoinere tika izvēlēta arī par 1988. gada sievieti.