Kādai ir jābūt videi mājās, lai bērns tajā vēlētos mācīties?

“Gan pieaugušajiem, gan bērniem galvenie faktori, kas traucē koncentrēties, ir telpas akustika, apgaismojums un mēbeļu ergonomika. Turklāt uz bērniem, iespējams, šie izaicinājumi atstāj vēl lielāku ietekmi, jo viņu koncentrēšanās spēja ir mazāka nekā pieaugušajiem. Jo jaunāks ir bērns, jo vairāk mācībām vajadzētu notikt nevis sēžot pie rakstāmgalda ar grāmatām un kladēm, bet gan kustībā, tāpēc telpā jābūt pietiekami daudz vietas eksperimentiem, rotaļām. Savukārt, tuvojoties vidusskolai, mācības jau kļūst līdzīgākas klasiskam biroja darbam, taču abos gadījumos ieteicams ir radīt tādu vidi, kurā bērns vēlas kaut ko iemācīties,” norāda darba vides un telpas stratēģis Oļegs Ņikitins.

Svarīgākais bērna mācību stūrītim

Neatkarīgi no bērna vecuma, ir jāpārliecinās, ka krēsls mācību telpā ir ērts un nodrošina pietiekamu atbalstu skolēna mugurai. Tikpat būtiski labai stājai ir regulējams monitors un krēsls, kā arī galds ar maināmu augstumu, kuru var pielāgot bērna augumam. Mākslīgajam apgaismojumam jādod pietiekami izkliedētas un ne pārāk kontrastējošas ēnas. Visbeidzot mācību vidi ieteicams iekārtot tā, lai skolēna redzes un arī dzirdes laukā nav pārlieku daudz traucēkļu – ja apkārt notiek interesantākas lietas par mācībām, tad ātri vien var zaudēt uzmanību un koncentrēšanās spējas. Īpaši aktuāli pandēmijas laikā ir neaizmirst par iekštelpu gaisa kvalitāti – mācību telpu ieteicams izvēdināt vismaz reizi stundā.

Nodrošini iespēju kustēties un mainīt pozu

“Mācību laikā bērnam ir svarīgi paņemt pārtraukumus, lai izkustētos, un darīt to pietiekami bieži. Kustības sniedz daudz priekšrocību kā cilvēka ķermenim, tā kognitīvajām spējām. Fiziski aktīvas pauzes uzlabos bērna asinsriti, tādējādi nodrošinot smadzenēm nepieciešamo skābekļa devu. Otrs svarīgais faktors ir sēdēšanas poza, jo cilvēka ķermenis nav domāts, lai ilgstoši atrastos vienā pozā – vienalga, vai tā būtu sēdus, stāvus vai pat guļus. Bērniem regulāra pozas maiņa ir nepieciešama, lai pasargātu mugurkaulu no deformācijas – tas nenozīmē, ka tāpēc jāsāk mācīties stāvus, pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām,” stāsta O. Ņikitins.

Atceries par atpūtu

Speciālisti ir vienisprātis, ka bērnam ir nepieciešama tāda vieta, kur var atpūsties no mācībām gan fiziski, gan emocionāli. Lai to izdarītu, ieteicams ir atiet no rakstāmgalda un izkustēties.

“Atpūtas stūrīti var iekārtot arī gultā, piemēram, saliekot tur daudz spilvenu, taču, ja istaba ir pietiekami liela, tad var atvēlēt stūrīti arī īpašai atpūtas zonai. Piemēram, tas var būt atpūtas krēsls vai pufs, neliels galdiņš vai klēpjdatora statīvs, silts gaismas avots un neliels paklājs, kas vizuāli atdalīs atpūtas zonu no pārējās telpas. Šādā stūrītī labi iederēsies arī tā sauktie ziņojumu dēļi, kur skolēns var piespraust iedvesmojošus citātus, mīļas fotogrāfijas vai jebko citu,” saka Rimkus.  

Iesaisti bērnu iekārtojuma izveidē

Darba vides un telpu stratēģis iesaka pajautāt arī skolēnam, kā, viņaprāt, vajadzētu izskatīties mācību stūrītim, piemēram, noskaidrot vēlamos toņus. Tomēr lielākiem lēmumiem ieteicams palikt vecāku ziņā, jo īpaši mazākiem bērniem ir nosliece ergonomiska krēsla vietā izvēlēties ērtu pufu, kas ilgtermiņā nenāks par labu ne bērna stājai, ne viņa koncentrēšanās spējām.

IKEA interjera dizainers Rimkus atgādina, ka, iekārtojot telpu skolas vecuma bērnam, ir jāpievērš uzmanība vajadzībām un vēlmēm konkrētajā vecuma posmā. Iespējams, ka ir pienācis laiks nomainīt rakstāmgaldu, jo tas kļuvis par mazu, bet varbūt pietiek papildināt darba vietu ar atvilktņu skapīti, lai mācību process kļūtu bērnam patīkamāks. Iespējams, ir vajadzīgi jauni plaukti vai papildinājumi esošajiem, tāpat var gadīties, ka pietiek ar pavisam nelielām pārmaiņām, piemēram, jaunu paklāju, augiem, aizkariem vai spilveniem, turklāt šādas pārvērtības būs draudzīgas arī maciņam.