Vai limonādes patiešām ir kaitīgākas par sulām? Kliedējam mītus

Ražotāji dara visu, lai cilvēki pēc iespējas vairāk dzertu gāzētos dzērienus, jo tos taču ir tik viegli ražot! Visu sastāvdaļu izmaksas ir niecīgas. Kukurūzas sīrups, sintētiskās krāsvielas, aromatizatori, saldinātāji – viss lielās ražošanas ķīmijas sortiments. Šim visam uz 100g dzēriena pievienojiet 12 g cukura, tas ir apmēram 5 tējkarotes uz glāzi ūdens! Rezultātā iegūstam ļoti kaitīgu produktu, taču varenā industrija un reklāma strādā lieliski – skaistas pudelītes, visās malās ir uzstādīti gāzēto dzērienu automāti... Cilvēkiem gribas dzert saldu ūdentiņu. Ko gan te var darīt?

Un kā tad ir ar dārzeņu un augļu sulām? Tur nu noteikti nav nekādas kaitīgās ķīmijas, vai ne? Visiem ir saprotams, ka no apelsīniņa un ābolīša slikti nepaliks. Tas nekas, ka, lai pagatavotu 1 litru sulas, parasti ir nepieciešams ne mazāk kā 2 kg augļu un dārzeņu, tiksim galā! Taču visjaukāk ir tad, ja varam netērēt savu laiku un pūles, bet nopērkam lielveikalā. Lūk! Tur jau tās ir, stāv blakus kolai  un "Tarhūnam". Tās, kuras ir pirmā spieduma – dārgākas, nektāri – lētāki. Pērkam un dzeram tik, cik vien vēlamies?

Esam spiesti apbēdināt lielveikalu "100% dabīgo produktu" cienītājus. Lielākā daļa šo sulu tiek iegūtas no dažādos veidos iekonservētiem koncentrātiem (piemēram, ābolu sulas konservēšanai bieži izmanto sēra dioksīdu, citām – benzoātu un nātrija sorbātu utt.). Sulu koncentrātus iegūst vai nu vārot, vai tvaicējot vakuumā. Šo darbību rezultātā nenovēršami mainās un zūd izejvielu aromāts. Pašas dārgākās sulas vienkārši atšķaida ar ūdeni un pievieno konservantus, pēc tam pasterizē. Lētāko sulu un nektāru saldināšanai izmantu kukurūzas sīrupu. 10 – 13% cukura plus citronskābe – un patērētājs pat nesajutīs, ka viņa iecienītā sula pēc garšas ne visai līdzinās dabīgam auglim. Mēles garšas receptori, sajūtot tādu cukura koncentrāciju, saka galvai: "Ja ir salds – tātad, labs!" , un nekādas šaubas par šādu "sulu" nerodas. Nu, vismaz kamēr cilvēks neuzkāpj uz svariem.

Un kā tad ir ar mājās spiestajām svaigajām sulām? Tur jau gan nevar būt nekas kaitīgs veselībai! Protams, pašu spiestajās sulās nav konservantu un saldinātāju, taču cukura tajās nebūt nebūs mazāk kā gāzētajos dzērienos, un var gadīties, ka pat vairāk. 360 ml kolas bundžiņā ir 40g cukura. Tāda paša apjoma apelsīnu sulā – 39g, ābolu sulā – 42g, ķiršu sulā – apmēram 50g, bet vīnogu sulā - pat 60g! Tā nu sanāk, ka svaigi spiestās sulas ir sava veida šķidrās karameles, kuras nedrīkst lietot pārmērīgos daudzumos. Pie tam, pēc šādām sulām noteikti gribēsies dzert. Sulas ar mīkstumu, kuras satur noteiktu daudzumu balastvielu (šķiedrvielu) ir veselīgākas nekā dzidrinātās sulas, taču tās ir pārāk saldas, lai dzertu litriem.

Viss 100% sulu "veselīgums" un "dabīgums", salīdzinot ar "ķīmiskajiem" dzērieniem, noslīd līdz nulles atzīmei, pateicoties dabīgo cukuru augstajai koncentrācijai. Tās ir garšīgākas, taču kopumā var būt tik pat kaitīgas. Tātad nav jēgas atteikties ne no gāzētiem dzērieniem, ne no sulām. Dzeriet, tikai neaizraujieties par daudz! Izdzert litru kolas vai apelsīnu limonādes – tas nozīmē to pašu, ko apēst 120 g cukura (apmēram 24 tējkarotes). Glāze sulas brokastīs – tas ir labi, bet litrs darbu pārtraukumos – slikti, pat ja tas būtu pats svaigākais produkts. Ja jums gribas dzert, tad vislabākais variants ir minerālūdens, kurš lieliski veldzē slāpes un uzlabo gremošanas sistēmas darbību.

Ja jums ir grūti atteikties no saldiem dzērieniem, tad atšķaidiet iemīļoto sulu ar gāzētu minerālūdeni vai paši vāriet gardus, veselīgus kompotus un ķīseļus ar pazeminātu cukura koncentrāciju. 

bonappetit.lv / Foto: Shutterstock