Kādas grāmatas lasa filmas "Mans mīļākais karš" režisore Ilze Burkovska-Jakobsena?
Aizraujošas un atmiņā paliekošas, emocionāli satricinošas un piepildošas. Grāmatas, ko vērts izlasīt, iesaka režisore, dokumentālās animācijas filmas "Mans mīļākais karš" autore Ilze Burkovska-Jakobsena.
“Grāmatas lasu, jo man patīk dejot. Rakstnieks mani dancina, un neviens neredz, cik nemākulīgi vai neritmiski es kustos. Lēkāšana, piruetes, kūleņi un stiepieni – viss manā ziņā, viss manā prātā. Eleganti formulējumi manas smadzenes sajūsmina kā šika kavaliera komplimenti. Precīzas frāzes vazā aiz deguna kā aizmiršanās flirtā. Lasot izcilus tulkojumus latviešu valodā, priecājos par tulkotāju radošumu, par mūsu valodas bagātību.
Mīlu stāvēšanu grāmatnīcā, sapņojot par virpuļošanu valšos, kuri man tagad priekšā. Tas ir svaigo sējumu svinīgums – orķestris vēl skaņo instrumentus. Pērku un pārdodu lietotās grāmatas vietnē ibook.lv. Audio grāmatas arī ir atnākušas manā dzīvē uz palikšanu, bet fiziskais kontakts ar papīru, rindkopu vizualitāti un tausti, tas, protams, nekur nepazudīs. Lasīt papīra sējumu ir kā svētdienas kafijas dzeršana no mantotās Kuzņecova porcelāna krūzītes. Pirksti glāsta, un tev saule spīd pretī.
Audio grāmatas ir ceļabiedrs gan darbos, gan pārgājienos, tas ir termoss – uzticams, praktisks, glābjošs jebkurā brīdī.
Bija periods, kad izjutu vilšanos romānos, iesākto grāmatu kaudze skatījās manī niknām acīm un kratīja rādītājpirkstu – tu nespēj koncentēties gargabaliem. Glābiņš bija dokumentālā literatūra, biogrāfijas. Bet patiesībā – krīze bija pašas dzīvē, nevis romānos, kuru varoņu likteņi un pārdzīvojumi nemaz neuzrunāja. Pateicoties Hertai Millerei un Kurtam Vonnegūtam atgriezos mīļajā, vecajā deju klubā – daiļliteratūra.”
GRĀMATA, KAS AIZRAUJ
Herta Millere Elpas šūpoles. Stāsts par Rumānijas vāciešu deportāciju uz darba nometni Padomju Savienībā pēckara gados. Bez sentimenta un jūtināšanās. Skaudri un tajā pašā laikā cilvēcīgu siltumu apliecinoši.
TĀDA IR DZĪVE
Pērs Petersons Prom ārā zirgus zagt. Citāts no paša romāna pasaka vislabāk: “Bet tāda ir dzīve. Tev jāņem tā tāda, kāda ir, un jāatceras, un pēc tam jāpārdomā, un nav jāaizmirst, un nav jājūt rūgtums.”
GRĀMATA, KAS LIEK SMIETIES
Mikaels Niemi Popular Music from Vittula. Zviedrijas ziemeļos dzīvo somi, kuri droši vien ir planētas spēcīgākie radījumi. Visu, kas var būt ekstrēms pirtī, sniegā vai šņabī, viņi izturēs ilgāk un vairāk par citiem. Ja vajadzēs cīnīties par tiesībām spēlēt rokenrolu, arī tas būs asiņaināk nekā jebkur citur. Šī grāmata ir gadījums, kad publiskās vietās lasīdama smējos balsī, nožēlojot, ka nevaru apkārtējiem palasīt priekšā labos citātus.
STARP RINDĀM
Klāvs Elsbergs Dzeja. Tās nav tikai pirmsbrīves ironiskās skumjas par kolektīvo cietumu, kurā atradāmies. Tās nav tikai vienas paaudzes romantisma definīcijas. Elsberga dzeja iet un redz tālāk par savu laiku. Bet, protams, ir arī tas – mīļās atmiņas no gadiem, kuros Elsbergs formulēja manas padsmitnieces neverbālās emocijas.
ZUDUŠO LAIKU MEKLĒJOT
Tūve Jānsone Vasaras grāmata. Gudrībai nav jābūt sarežģītai. Šī grāmata uzrunā maņas – tausti un dzirdi. Lasot šo darbu, zudušais laiks nav nekur jāmeklē, tas atdzīvojas pats. Priežu šalkoņā, vaigam vakara saulē ietvīkstot, vecmāmiņai krekšķinot.
GRĀMATA VASARAI
Pāvels Basinskis Ļevs Tolstojs: Bēgšana no Paradīzes. Plašs darbs – Tolstoja dzīve, vētrainās attiecības ar sievu Sofiju, kuplā bērnu saime, pa vidu radošās mokas ar vēl joprojām pasaulslavenajiem romāniem. Ja vasara tiešām būs auksta un lietaina, tad var paralēli arī lasīt Tolstoja darbus un pārcelties uz skarbo dzīvi 19. gadsimta Krievijā. Vai arī paņemt Kurta Vonnegūta Čempionu brokastis, lēni baudīt Latvijas dāsno dārzu un mežu labumus un, vīpsnājot par pasaules dzīves šķībo gaitu, pašam sajusties kā čempionam cerībā uz labākiem laikiem.
