Kāpēc introvertajiem labāk padodas darbs no mājām?

Kad pandēmijas dēļ slēdza biroju un visai komandai vajadzēja sākt strādāt no mājām, Veronika Vortmena Ploetza uzreiz kļuva produktīvāka. Veronika, kas strādā apmācību jomā, uzskata sevi par introvertu.

"Es gūstu enerģiju, būdama viena un strādājot vienatnē," viņa saka. Agrās rīta stundās, kad māja bija klusa, viņa pēkšņi spēja paveikt vairāk, nekā parasti saspringtajā un viņai mulsinošajā biroja vidē.

Lai gan pāreja uz attālināto darbu 2020. gada sākumā visiem bija negaidīta, daži atklāja, ka uzplaukst vairāk nekā citi - daudzos gadījumos, pateicoties viņu personības tipam. Daudzi introverti darbinieki secināja, ka viņiem kardināli labāk padodas strādāt vidē, kurā nav traucējumu.

Klientu vajadzības mainījās arī tādā veidā, kas deva labumu introvertu prasmēm. “Klusajiem vērotājiem”, kuri kādreiz varēja palikt nepamanīti, attālinātais darbs piedāvāja ne tikai mazāk apgrūtinošu ikdienas darbu, bet arī iespēju apvienot šo papildu enerģiju ar jauniem darba veidiem un patiešām izcelties.

Prot klausīties un dzird klientu vēlmes

"Lai gan ekstraverti tiek uzskatīti kā uz darbību vērsti un entuziastiski kolēģi, introverti ir analītiski, rūpīgi un izceļas ar lielu empātiju," saka Ričards Etjens, zīmolu eksperts, kurš lasa lekcijas par introvertiem darbā.

“Pandēmijas laikā šīs prasmes uzreiz kļuva neticami pieprasītas. Introverti ir uzticami cilvēki, kuri vienlaikus uzņemas vienu projektu un dara to pamatīgi. Viņiem labi padodas iedziļināties problēmā un pacietīgi to risināt. Tas bija patiešām svarīgi laikā, kad uzņēmumi mēģināja noturēt klientus,” viņš uzskata.

Petija Makorda, bijusī personāla vadītāja Netflix, sacīja, ka ir skaidrs, ka vadītāji ir novērtējuši to darbinieku prasmes, kurām iepriekš nepievērsa uzmanību. Kādreiz labs pārdevējs bija tas, kurš spēja noturēt uzmanību, bija apveltīts ar harizmu, viņam bija daudz enerģijas un skaļa balss. Taču pandēmijas laikā tas vairs nebija aktuāli,”sacīja Makorda. Pēkšņi šī uzņēmuma labākie darbinieki bija “klusie kolēģi, kuri vienkārši piezvanīja klientam un klausījās”.

Empātija un daudz pārdomātāka komunikācija lika šajā laikā spīdēt intravortiem, piebilst Beta Buelova, karjeras trenere un grāmatas "The Introvert Entrepreneur" autore. "Šī tendence izvirzīt citus uzmanības centrā, pacelt komandu un būt klusajam partnerim ir spēks," viņa saka. “Beidzot vadītāji un kolēģi redzēja, ka viss, kas klientam vajadzīgs, ir iejūtīgs klausītājs. Persona, kas bija gatava uzklausīt un teikt: “Es ceru, ka jums klājas labi; kā mēs varam palīdzēt?”

Labāk strādā vienatnē

Daudzi introverti guva labumu no tā, ka darbs vairs nav jāveic birojā. Tradicionālais birojs daudzējādā ziņā patiešām nav piemērots darbiniekiem ar vēlmi pabūt klusumā, mierā un vienatnē. "Darba vietas radīja ekstravertiem," saka Etjēns. Viņš skaidro, ka atvērtās koncepcijas biroji ir ļoti nepiemēroti introvertiem. Jebkurš cilvēks var piekļūt jūsu darba telpai bez uzaicinājuma, vienam tas ir nieks, cits tikmēr cieš no tā, ka nevar pabūt mierā.

Ja ekstravertu cilvēku uzlādē saskare ar cilvēkiem, tad introvertus tā iztukšo. Viņam pašam reiz darba vieta atradās netālu no lifta, jebkurš, kurš ienāca birojā, ar viņu sasveicinājies, gribējis parunāt. Ekstraverts cilvēks būtu spārnos, taču viņš pēc 8 stundu darba dienas jutās morāli iztukšots.

Beta Buelova piebilst, ka introverti maksā cenu par katru sociālo kontaktēšanos visas dienas garumā. Šīs izmaksas ievērojami samazinājās, pārejot uz attālinātu darbu. "Pateicoties vientulībai mājās, viņiem ir vairāk iespēju būt netraucētiem, vairāk harmoniskiem un mierīgiem”.

Etjēns sevi uzskata par introvertu cilvēku, viņš uzskata, ka kļuvis produktīvāks, strādājot no mājām. "Es jutu lielāku kontroli pār savu laiku," viņš saka. "Piemēram, es domāju, ka mēs visi esam to piedzīvojuši: jūs pabeidzat sapulci un ejat atpakaļ pie sava galda, un kāds jūs pamana, un jums ir saruna. Un jūs zaudējat laiku, lai pārdomātu nupat sapulcē apspriesto. Tas vairs nenotiek. Tagad es varu to pārdomāt klusumā, bez traucējumiem. Izmantojot tādas lietas kā Zoom un Teams, ir pat iestatījumi “netraucēt”; citi pat gribēdami nevar mani atraut no svarīgā”.

Ko mācīsimies no šīs pieredzes?

Pēc atgriešanās birojā Buelova ir optimistiski noskaņota, ka pandēmijas laikā gūtā pieredze padarīs vadītājus un darba vietas pretimnākošākus introvertiem. Viņa saka, ka “perfekta darbinieka” definīcija ir mainījusies. "Tradicionāli mēs uzskatījām, ka "ieguldījums" nozīmē runāt," viņa saka. "Es domāju, ka mēs esam iemācījušies, ka ieguldījumam var būt dažādas formas, un tas ne vienmēr attiecas uz cilvēku, kurš runā visvairāk."

Ir taktika, ko vadītāji var izmantot, lai pārliecinātos, ka vairāk introvertu darbinieku var turpināt sniegt ieguldījumu, pat ja komanda atgriežas darbā klātienē. Vienkārši risinājumi, piemēram, prāta vētras sesijas vai sarunas mazās grupās pirms diskusijas ar visu grupu, var ļoti palīdzēt, saka Buelova. "Tas ļautu tiem, kuri vēlētos dažas minūtes mierīgi padomāt, pirms dalīties savās domās, justies dzirdētiem un pieņemtiem," viņa saka.

Vēl viena pandēmijas laikā gūta atziņa ir tāda, ka jāļauj introvertiem cilvēkiem būt introvertiem. Ja pieņemsim viņu vajadzības, varēsim daudz labāk sastrādāties. Tāpēc, ja kāds kolēģis nolīdis konferenču zālē un aizslēdzis durvis, nevajag domāt, ka viņš ir dusmīgs, bēdīgs, bet varbūt viņam nepieciešams laiks sev.