Dzīve iet uz priekšu neticamā ātrumā... 4 stratēģijas, kā palēnināt laiku
Tā kā laika pavadīšanas veids ir tas, kas nosaka mūsu laika uztveri, ir svarīgi izvēlēties, ko darīt. Pētnieki iesaka četras galvenās stratēģijas, kā padarīt savas dienas bagātākas un atmiņā paliekošākas, lai lai nerastos sajūta, ka dzīve paiet garām.
1. Piepildīt savu dzīvi ar jaunu pieredzi, kas darbosies pret rutīnu
Rutīna un jaunas pieredzes trūkums ir tas, kas liek laikam šķietami paātrināties. Lai to palēninātu, ir jāievieš kāds jauninājums ikdienā, citādi dzīve savā rutīnā – katru dienu viens un tas pats – var kļūt par vienu īsu mirkli. Bija – un nav.
Eksperimentos pētot laika uztveri rutīnas un ne-rutīnas situācijās, zinātnieki atklāja: pazīstamās situācijās, apstākļos, darbībās dalībnieki laika ilgumu novērtēja kā daudz īsāku. Tāpēc ir vērts pacīnīties pret rutīnas ietekmi uz laiku – pieņemt izaicinājumus, apgūt jaunas prasmes, piemēram, pagatavot ēdienu pēc jaunas receptes, doties ceļojumā (tam nemaz nav jābūt ārzemju ceļojumam) – vai mainīt savu ierasto vidi, apmeklējot jaunu kafejnīcu vai izvēloties citu ceļu, pa kuru doties uz darbu.
2. Tiekties uz progresu
Lai palēninātu laiku, to vajag piepildīt ar kaut ko nozīmīgu. Cik reižu nav gadījies, ka pienāk kārtējais jaunais gads vai dzimšanas diena, bet cilvēkam ar nožēlu jāsecina, ka iecerētās lietas nav pavirzījušās uz priekšu ne par sprīdi – gads paskrējis garām nemanot. Šī šķietamā laika skriešanas uztvere rodas tāpēc, ka cilvēks uz savas dzīves iekšējās laika līnijas ir palicis turpat, nav izdzīvojis potenciālās iespējas. Gads vienkārši ir nomainījies – čik, un viss. Gribi palēnināt laiku? Tad esi produktīvs – pilnveidojies, progresē, ej uz priekšu.
Progresa veicināšana un tā atzīšana ne tikai rada iekšēju motivāciju, bet arī pasargā no ieslīdēšanas automātisku, rutīnas darbu bedrē. Atceries, kad sāki mācīties jaunu valodu? Šķiet, pagājusi vesela mūžība. Šo laika uztveri rada daudzi neaizmirstami – jo jauni – atskaites punkti, kas notikuši valodas apgūšanas periodā.
3. Nodarboties ar apzinātības praksi
Par apzinātību parasti runā meditācijas kontekstā, taču, lai palēninātu laiku, nemaz nav nepieciešams meditēt – vienkārši vajag vairāk izkopt apzinātību sevī. Apzinātība būtībā nozīmē, ka smadzenes ir pilnībā fokusētas uz veicamo uzdevumu. Cilvēks pilnībā apzinās konkrēto brīdi un to, kur viņš atrodas un ko dara. Tas izklausās vienkārši, bet vairums cilvēku tomēr gandrīz visu laiku ir aizņemti ar daudzu uzdevumu veikšanu, piemēram, vadot automašīnu, domas nav pievērstas tikai ceļam, bet klejo uz visām pusēm – sākot ar produktu iegādi vakariņām, beidzot ar informācijas apstrādi, klausoties ziņas radio. Apzinātība ir pretējs process, kad cilvēks ir pilnībā nodevies tikai vienai aktivitātei, gandrīz neievērojot to, kas notiek apkārt.
Kāds sakars apzinātībai ar laika uztveri? Tas būtībā ir rīks, kuru jebkurā laikā varam izmantot, lai nospiestu pauzes pogu, novērtētu, kur mēs atrodamies, un atskārstu gan sevi, gan savu pasauli.
Iesācējiem tiek piedāvāta 54321 metode – vienkāršs apziņas stabilizēšanas vingrinājums.
1. Nosauc piecas lietas, ko redzi.
2. Nosauc četras lietas, kam vari pieskarties.
3. Nosauc trīs lietas, ko vari dzirdēt.
4. Nosauc divas lietas, ko vari saost.
5. Nosauc vienu lietu, ko vari sagaršot.
Šāds treniņš nomierina prātu, liekot tam koncentrēties uz kaut ko vienu.
4. Sākt rakstīt dienasgrāmatu
Ir dažādi dienasgrāmatas tipi, piemēram, pārdomu pierakstīšana vai vienkārši ikdienas apraksts. Neatkarīgi no tā, kā aizpilda dienasgrāmatu, no tās rakstīšanas ir daudz ieguvumu. Tas dod iespēju saslēgties ar savu iekšējo pasauli, palēnināt tempu un pārdomāt notiekošo; tas ir būtiski personības izaugsmei.
Ja rakstīšana nepavisam neuzrunā, tādus pašus rezultātus var gūt, piemēram, apspriežot savu pieredzi ar tuvu draugu vai uztaisot atmiņu pauzi, kam lieti noder veco fotogrāfiju pārlūkošana, vai gluži reāli izstaigājot pagātnes takas, kas saistītas ar pagātnes notikumiem, apceļojot senās dzīvesvietas, nododoties atceres sentimentam. Šo pagātnes ekskursiju var veikt arī domās.
Vēl viens veids, kā izstiept laiku, ir katras dienas beigās veltīt kādu pusstundu, lai atcerētos dienas notikumus pēc iespējas dzīvāk. Šāds atkārtojums var padarīt dienas gājumu spilgtāku, atmiņai īpašāku, tātad piepildītāku, tādu, ko vērts saglabāt atmiņā.
