Mans suns nekož! Vai ir tādas drošās suņu šķirnes, kas nekad nekodīs bērnam?

Nē, nav tādu pilnīgi drošu mājdzīvnieku šķirņu, kuru pārstāvji nekad nekodīs cilvēkam vai bērnam, norāda zoopsiholoģe Inga Cerbule.

Dzīvnieka kodiens var būt gan agresīvas uzvedības izpausme, gan arī dzīvnieks var iekost aizstāvoties, aiz bailēm. Viņa uzsver, ka ir draudzīgāki suņi, kas spēs izturēt aktīvāku darbošanos ar viņiem, bet ir tādi, kam nepatiks bērni, pat ja tie neko sliktu nedarīs. “Pašsaglabāšanās instinkts un dzīvotgriba pastāv visiem dzīvniekiem. Neviens neļaus sev bakstīt acī ar pildspalvu vai degunā kontaktēt gludekli, vai tamlīdzīgi izturēties. Var runāt tikai par pakāpēm – cik daudz dzīvnieks atļauj kādas darbības sev veikt. 

Bērnam savukārt ir pasaules izzināšanas instinkts. Viņu interesē izpētīt visas detaļas – bērns grābj, plūkā, met zemē, izzina pasauli caur muti, un tā ir dabīga mazā cilvēka attīstība, taču ir pilnīgi nepieņemami, ja bērns to dara dzīvniekam. Ja dzīvniekam nodara sāpes vai arī ja dzīvnieks jūtas apdraudēts, jebkurš var iekost. Konflikta situācijā bērnam var iekost arī tāds dzīvnieks, kam bērns ļoti patīk, tāpēc ir jāuzmana pilnīgi visa veida saskare maziem bērniem un dzīvniekiem,” stāsta suņu psiholoģe un uzsver, ka vecāku loma ir abus šos instinktus ņemt vērā, domājot par mazuļa drošību mājās. Atstāt suni un bērnu kopā bez uzraudzības ir tāpat kā atstāt kopā bez uzraudzības divus mazus bērnus, un vienam no viņiem iedot rokā šķēres. Sunim šķēres ir mutē, norāda speciāliste.

Bīstamāki ir lielie suņi auguma atšķirības dēļ. Bet pastāv arī daudz individuālu atšķirību, tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka visi lielie suņi, sargsuņi vai cīņu suņi ir bīstami bērnam. Bīstams var būt arī priecīgs, draudzīgs, nekontrolēts suns, kas apgāž un pārbaida mazuli, apgāž ratiņus, nogrūž bērnu pa kāpnēm utt. Tajā brīdī jau vairs nav svarīgi, vai dzīvnieks to izdarīja aiz dusmām vai aiz prieka. 

7 lietas, kas jāmāca bērniem saskarsmē ar dzīvniekiem

• Netraucēt dzīvnieku, kad viņš ēd.
• Netraucēt dzīvnieku, kad viņš guļ.
• Neskriet dzīvniekam pakaļ, kad viņš dodas prom. Tas ir signāls, ka dzīvnieks komunikāciju nevēlas.
• Pārāk stipri un pārāk ilgi neapskaut dzīvnieku. Mājas mīlulim šādas izpausmes atgādina fizisku kontroli, dzīvniekiem nepatīk apskāvieni, un tie pieķeršanos izrāda citādā veidā.
• Dzīvnieka purniņam nebāzt klāt seju un rokas – tās ir ķermeņa daļas, kas visbiežāk cieš no mājdzīvnieku kodumiem.
• Dzīvniekus neņemt rokās, nenest un necilāt. Ir liela iespēja, ka dzīvnieks izkritīs bērnam no rokām un satraumēsies.
• Ar dzīvniekiem kontaktēties mierīgi, maigi un uzmanīgi, tikai vecāku uzraudzībā.