Cik videi draudzīgas (vai nedraudzīgas) ir mazuļiem domātās mitrās salvetes

Pēdējos gados no veikalu plauktiem un nu jau arī no Facebook un Instagram reklāmām pretī lūkojas produkti, kuri sevi dēvē par zaļiem, videi draudzīgiem, eko, bio, dabīgiem. Kā likums, to iepakojumā dominē zaļa krāsa. Dažkārt virsū uzzīmēta zāle vai puķes, šur tur vīd pa kādam kokam vai ziedošai pļavai.

Ja produkts paredzēts bērniem, bieži vien ziedus aizstāj smaidīgs zīdainis. Un smaids ir tieši tāds, kādu gribētu redzēt vecāki, paskatoties arī uz savu atvasi. Ģimenē ir ienācis zīdainis. Viņam gribas dot visu to labāko. Gribas dot arī tīru, veselīgu vidi gan tagad, gan nākotnē. 

Mammu un tētu zaļmaldināšana

Diemžēl daudzi ražotāji šo vēlmi izmanto ļaunprātīgi un jebkuru savu produktu ir gatavi saukt par zaļu un videi draudzīgu pat tad, ja tam nav nekāda pamatojuma. Mitrās salvetes – lielisks palīgs zīdaiņa vecāku ikdienā – nav izņēmums. Eiropas Savienībā pārtikas produktu nosaukumā ir liegts izmantot vārdus “bioloģisks”, “ekoloģisks”, “bio”, “eko”, ja nav sertifikāta, kas apliecinātu produkta pārākumu. Ja mitrās salvetes būtu ēdamas, viss būtu salīdzinoši vienkārši – tās nedrīkstētu dēvēt par eko, ja vienīgais pamatojums ir ražotāja vēlme izcelties tirgū. 

Nepamatota produkta lielīšana par dabīgu un videi draudzīgu ir zaļmaldināšana. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ieva Bāliņa atzīst, ka minētā kombinācija – zaļā krāsa, “dabīgs”, “videi draudzīgs” bez konkrēta pamatojuma – ir patērētāju maldināšana, tā ir negodīga komercprakse. Līdz šim oficiālu patērētāju sūdzību par šāda veida maldināšanu nav bijis, bet, ļoti iespējams, tas ir laika jautājums.

Vai salvete ir papīrs?

Tā kā raksta “galvenā varoņa” nosaukumā ir vārds “salvete”, tas var šķist pagalam nevainīgs produkts. Jo salvete ir papīrs, un papīrs sadalīsies. Piemēram, tualetes papīru metam podā, tas izšķīst ūdenī un jau notekūdeņu attīrīšanas stacijās nekas vairs neliecina par milzu apjomiem, ko ik dienas cilvēki samet savos podos. Ar mitrajām salvetēm ir citādi, jo tās ir gatavotas no cita materiāla. Tās ir plastmasas šķiedras. Tieši tā – plastmasa ir ne tikai kolas pudele un vienreiz lietojama dzēriena glāze pasākumā.

Plastmasa mitrajā salvetē nozīmē, ka, nonākot ūdenī, tā neizšķīst. Piemēram, Lielbritānijā ap 90% no materiāliem, kas veido sastrēgumus notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, ir mitrās salvetes. 90 %! Latvijā situācija gan nav ne tuvu tik traka – “Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks stāsta, ka mitrās salvetes šobrīd neparādās sastrēgumu radītāju TOP 5. Redzu tam trīs iespējamos izskaidrojumus – mēs lietojam mazāk mitro salvešu nekā briti vai arī mēs esam iemācījušies, ka tās jāmet miskastē, nevis podā, vai nu kanalizācijas sistēmas Lielbritānijā atšķiras no kanalizācijas sistēmām Latvijā. Vai arī visi trīs faktori kopā.

Mitrās salvetes ir jāmet atkritumu tvertnē, un to mēs mākam. Sliktā ziņa – tās tur nepazūd. Ne dabā, ne atkritumu poligonā šīs salvetes nesadalās. Bet, tā kā dažkārt salvetes tiek izmantotas tualetes papīra vietā, tām tiek piedēvētas arī tualetes papīra īpašības. Ļaudis maldās. To apstiprina “Zero Waste Latvija” pārstāve Mairita Lūse, kas savās atkritumu detektīva gaitās pludmalēs redz, ka kāpās mētājas mitrās salvetes, kas, ļoti iespējams, tur nokļuvušas pēc cilvēku dabisko vajadzību nokārtošanas, un šie cilvēki domājuši, ka tas jau tas pats tualetes papīrs vien ir.

Uzmanību!

• Lielbritānijā ap 90% no materiāliem, kas veido sastrēgumus notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, ir mitrās salvetes. 90%!
• Ne dabā, ne atkritumu poligonā mitrās salvetes nesadalās.

Vai uzticēties paziņojumam: Es sadalos!

Plastmasa, plastmasa, tomēr uz dažiem mitro salvešu iepakojumiem vīd tādi paziņojumi kā “kompostējams” (compostable) un “bioloģiski noārdās” (biodegradable).

Ko tas nozīmē? Un vai tas ir labāk par tām mitrajām salvetēm, kas mētājas kāpās?

Bioloģiskā noārdīšanas jeb sadalīšanās nozīmē, ka mikroorganismu (sēnīšu, baktēriju) darbības rezultātā lieta sadalās ūdenī, ogļskābajā gāzē un elementos, ko pēc tam atkal var sevī uzņemt citi organismi. Piemēram, ābola serde sadalās ogļskābajā gāzē, ūdenī, tur noteikti ir kaut kāds fosfors un slāpeklis, vēl šādi tādi nieki. Tie nonāk zemē. Kad tajā pašā zemē aug zāle, tā var uzņemt vielas, ko savulaik tur atstājusi lapa. Bioloģiskā noārdīšanas ir superspēja, ko dažādiem produktiem nepamatoti piešķir daudzi – gan iepakojuma, gan autiņbiksīšu, gan mitro salvešu ražotāji. Taču šādi sadalīšanās paziņojumi nav specifiski. Jā, jāpiekrīt – teju viss noārdās, tikai jautājums, cik ilgā laikā un cik lielā mērā. Runā, ka plastmasas pudeles arī sadalās. Vairāku gadsimtu laikā.

Tāpat arī lepns paziņojums “Es sadalos!” neko nepastāsta par to, kādos apstākļos sadalās konkrētais produkts. Varbūt tie ir apstākļi (temperatūra, mitrums, spiediens), kas dabā vai atkritumu poligonā nav sastopami. Tāpēc ir viena lieta, ko vajadzētu darīt ar šādiem paziņojumiem, – ignorēt. Jo nav skaidrs, kas tieši ar to domāts.

Kompostēšanas veidi

Pastāv sertifikāti, piemēram, TÜV AUSTRIA piešķirtais OK biodegradable. Ir trīs dažādi sertifikāti: viens sola, ka produkts sadalīsies saldūdenī, otrs – ka sālsūdenī, trešais – augsnē. Trešo teorētiski varētu pieņemt tie, kam ir iespēja savus atkritumus ierakt zemē. Taču jāsaprot, ka vides apstākļi, kuros testēta prece šā sertifikāta iegūšanai, var atšķirties no tiem, kas ir jūsu dārzā. Par sadalīšanos ūdeņos – sanāk, ka jādodas uz tuvāko pludmali izmest savus atkritumus. Tas neizklausās labi. Tā nedari. Ievērojiet – neviens no šiem sertifikātiem nesola sadalīšanos, nonākot atkritumu poligonā, kur, visticamāk, tie nonāks, ja tos vienkārši izmetīsi miskastē.

Otrs solījums, kas bieži vien nepamatoti tiek drukāts uz bioplastmasas izstrādājumu paciņām, – kompostējams. Diemžēl arī šis vārds nav viennozīmīgs, jo kompostēšanas metodes var būt dažādas. Viena ir industriālā kompostēšana, otra – kompostkaudze. Šķiet, populārākais sertifikāts, kas liecina, ka prece ir kompostējama, ir jau pieminētā TÜV AUSTRIA piešķirtais OK compost. Un šim sertifikātam ir divi veidi: viens sola industriālu kompostēšanas iespēju (industrial), otrs – kompostēšanu mājas apstākļos (home) jeb kompostkaudzē.

Ielāgo zīmes!

• Populārākais sertifikāts, kas liecina, ka prece ir kompostējama, ir TÜV AUSTRIA piešķirtais OK compost. Un šim sertifikātam ir divi veidi: viens sola industriālu kompostēšanas iespēju (industrial), otrs – kompostēšanu mājas apstākļos (home) jeb kompostkaudzē.
   
• Industriālās kompostēšanas iekārtas mēdz būt atkritumu apsaimniekotāju rīcībā. Un, lai šādā iekārtā nokļūtu jūsu ābola serde, tā jāiemet speciālajā bioloģisko atkritumu konteinerā. Diezgan droši, ka lielākajai daļai lasītāju tāda konteinera nav. Labi, ka Rīgā turpmāk iedzīvotājiem būs iespēja pie tāda tikt – jārunā ar savu apsaimniekotāju un jālūdz šāds konteiners. Ja serdes tiks iemestas “parastajā” atkritumu tvertnē, kompostēšanas aparātu tām neredzēt kā savas ausis.

Kā ar mitrajām salvetēm? Vai tās, kuras ir kompostējamas, var tur mest? Diemžēl “Getliņi EKO” bioplastmasas atkritumus kompostēšanai nepieņems. Lieta tāda, ka arī šīs iekārtas ir dažādas un spēj kompostēt dažādus materiālus. Un, ja uz iepakojuma rakstīts, kas salvetes ir kompostējamas industriāli, ļoti iespējams, uz pasaules ir kāda iekārta, kas to kompostē, bet nav teikts, ka šī iekārta jums ir sasniedzama.

• Otrs kompostēšanas veids ir vienkārša kompostēšana kompostkaudzē, kas, ļoti iespējams, ir labi pazīstama tiem, kam ir dārzs vai plašāks lauku īpašums. Un tiešām pastāv produkti, kas ir kompostējami šādos kompostos, un to var apliecināt arī sertifikācija. Taču jāsaprot, ka te runa ir par kompostēšanu kaudzē, nevis iemešanu miskastē vai izmešanu kaut kur dabā. Ne katra kaudze ir kompostkaudze. Un lielākajai daļai pilsētu iedzīvotāju nav iespējas pagalmā uztaisīt kompostu. Un arī šīs salvetes ir paredzētas kompostēšanai kaut kādā noteiktā temperatūrā.

“Zero Waste Latvija” pārstāve Mairita Lūse iesaka nevis akli ticēt solījumam kompostēties pat tad, ja solījums pamatots ar sertifikātu, – nav zināms, vai tieši tavā kompostkaudzē apstākļi ir tieši tādi, kādi izmantoti, testējot salvetes. Sertifikāts liecina, ka 12 nedēļu laikā salvetei vajadzētu izzust kompostkaudzē. M. Lūse šo salvešu lietotājiem vienkārši iesaka eksperimentēt – iemetiet kompostā vienu salveti un skatieties, kas notiek pēc 12 nedēļām. Ja būs pazudusi – ļoti labi.

Tomēr arī tad nevajag sapriecāties par agru. Dažkārt šajās salvetēs ir cilvēku izkārnījumi. Un, ja temperatūra kompostkaudzē nav gana augsta, bioloģiskais piesārņojums netiek iznīcināts, un šādu kompostu izmantot savā mazdārziņā nav sevišķi ieteicams. Ievērojiet, ka šie sertifikāti sola mitrās salvetes pazušanu vien konkrētos apstākļos. Ja darīsiet kā lielākā daļa cilvēku – izmetīsiet tās miskastē –, būs vienalga, ar kādiem sertifikātiem tās apkrautas. Tās kļūs par daļu no atkritumu kalna.

Beigu beigās ir daudz faktoru, ko ņemt vērā, izvēloties mitrās salvetes. Arī par ietekmi uz vidi stāsta ne tikai sertifikāti, bet arī citas, pavisam praktiskas lietas. Piemēram, vēlams, lai paciņu būtu viegli atkārtoti taisīt vaļā un ciet un lai salvetes neizžūst. Pretējā gadījumā izžuvušās salvetes vienkārši jāmet ārā. Esmu mēģinājusi kādas Latvijā pieejamas mitrās kompostkaudzē kompostējamās salvetes, kuras ļoti grūti paņemt pa vienai, jo tās parasti ir salipušas kopā. Tas liek viena gabala vietā paņemt piecas un liekās četras izmest ārā. Arī tā ir ietekme uz vidi. Ir svarīgi, lai iegādāto preci mēs varētu izmantot pilnībā.

Ja lietoju mitrās salvetes – vai esmu slikts vecāks?

Droši vien daudziem, izlasot šo rakstu, top skaidrs, ka nekas nav labi. Izrādās, nevainīgās salvetes ir vieni vienīgi atkritumi. Taču es ieteiktu sevi nešaustīt. Atceros pirmās nedēļas ar zīdaini, kad man bija bail izkustēties, ja bebītis bija aizmidzis uz manis, tāpēc daždien pat nepaēdu, jo tad, kad būtu laiks paēst (bērna miegs), biju nobloķēta. Tāpat baidījos, ka ne tā paņemšu to kunkulīti un viņš nokritīs zemē. Un, ja kāds tad man teiktu, ka man jāmaina mani jau tā trauslie ieradumi kaut vai par vienu sekundi un vienu centimetru, es ieteicēju laipni ievietotu kompostkaudzē. 

Izmantot vai ne mitrās salvetes – šis lēmums nav jāpieņem vienreiz mūžā. Labā ziņa ir tā, ka, piemērojoties dažādām situācijām, var samazināt izlietoto salvešu apjomu.

• Piemēram, mājās parasti ir pieejams ūdens, kurā nomazgāt mazuļa dibenu vai muti, kas noķellēta ar biezeni. Ja ierasts izmantot mitrās salvetes, var kaut vai dažas reizes tomēr aizstaigāt līdz vannas istabai. Tie jau ir daži neradīti atkritumu gabali un daži ietaupīti eiro. Ir cilvēki, kas piknikā līdzi paņem slapju dvielīti kastītē, lai “nomazgātu” rokas. Dažos gadījumos šāds paņēmiens galīgi neder, bet, kad der, to ir vērts izmantot. 

Un, kā iepriekš minēts, cilvēki dabā mēdz lietot mitrās salvetes tualetes papīra vietā. Es ieteiktu tualetes papīra vietā izmantot tieši tualetes papīru un nodarījuma vietu kā kaķītim rūpīgi aizrakt ciet. Arī manās mājās mitrās salvetes ir. Pārsvarā tās paķeru līdzi, kad ar bērnu ejam ārā, jo piekakātas autiņbiksītes nenāk brēkdamas. Un dažreiz tās izmantoju mājas apstākļos, kad būtu visas iespējas atgriezt krānu, bet salvetes ir tuvāk un es vienkārši vairs nevaru pavilkt kājas.

Izlietoto mitro salvešu daudzuma samazinājumam nav jākļūst par svarīgāko mērķi dzīvē, bet, pieņemot, ka dažkārt bez tām var iztikt, var ne tikai mazāk nodarīt pāri videi, bet arī ietaupīt naudu. Un, kad vajag tās nopirkt, neuzķerties uz visādiem brīnumu solījumiem, kam ar realitāti maz sakara, bet ar augstāku salvešu cenu gan.

Saite uz vēsti par mitro salvešu sastrēgumiem Lielbritānijā šeit.