foto: Shutterstock
Sāls tiek uzskatīts par mūžības un nemirstības simbolu, jo nebojājas un palīdz ilgāk saglabāt citus produktus.
Sāls tiek uzskatīts par mūžības un nemirstības simbolu, jo nebojājas un palīdz ilgāk saglabāt citus produktus.
Cita pasaule

Sāls maģija: Lieldienās pirmā ola ir jāēd bez sāls. Bet pārējās?

Jauns.lv

Dietologi mūs biedē ar sāls kaitīgumu, taču šim no zemes un jūras nākušajam kristālam ir daudz brīnumainu īpašību.

Sāls maģija: Lieldienās pirmā ola ir jāēd bez sāls...

Vai jūs zināt, ka Lieldienās pirmā ola jāēd bez sāls? Tā nu esot latvju senču tradīcija. Bet pārējās olas...

Daži pētnieki domā, ka vārds sāls cēlies no vārda saule. Tālā senatnē tas bija tikpat rets kā zelts, tāpēc tika uzskatīts par pārticības simbolu, ko uz galda lika tikai retos gadījumos. Izbērts sāls varēja nozīmēt nicinājumu pret visu dzimtu, arī antīkajā pasaulē cilvēks, kurš izbēra sāli, it kā simboliski paziņoja – draudzībai beigas. Sāls tiek uzskatīts par mūžības un nemirstības simbolu, jo nebojājas un palīdz ilgāk saglabāt citus produktus.

Pagāni sāli izmantoja upurēšanas rituālos. Sāli aktīvi visos laikos lietojuši pret ļaunajiem spēkiem – franči uzskatīja, ka sāls vienīgais palīdz pret raganām, grieķu mazuļiem kaklā karināja mazītiņus sāls maisiņus, Eiropas valstīs sāls graudiņu uz mēles lika jaundzimušajiem, Itālijā no sāls bēga raganas, ēģiptieši pret nobūrumu sāli meta ugunī. Un vēl un vēl, un vēl – ēst piedāvātu sāli nozīmē izveidot slepenu saikni ar sāls īpašnieku; Eiropā sālstrauks skaitījās laba dāvana; daudzām tautām tautu ticējums uz jaunas mājas sliekšņa nobērt sāli, lai ļaunums neienāk mājvietā; ar ļaunām enerģijām apsēsti cilvēki nespējot ieēst neko sālītu; sālstraukā nedrīkst mērcēt ne olu, ne gurķi, ne maizi, jo līdzīgi rīkojās Jūda; sāls vārdu nedrīkst izrunāt jūrā vai upē, bet šķipsniņu iebērt gan der, lai pielabinātu ūdens garu; ja meitene pārsāla ēdienu, viņa ir iemīlējusies... Lūk. 

Mirdzoši sarkans ūdens, kas kontrastē ar koši zilajām debesīm – šāda fantastiska aina paveras sāls laukos Krimā. Īpašo nokrāsu ūdens ieguvis pateicoties Dunaliella alģēm.

Ārkārtīgi skaistie sāls lauki Krimā

Ko vēl? Parasto pārtikas sāli, ko lietojam ikdienā, iegūst no jūras, dabiskajiem sāls šķīdu­miem vai pazemes sāls iežu depozītiem. Sāls ir nātrija avots, ko dienā nedrīkst apēst vairāk par 6–8 gramiem. Dedzināts sāls noņem zobakmeni, bet lietots kā ziede novērš smaganu asiņošanu. Aptaukošanās, mugurkaula un locītavu sāpju gadījumā izmanto sāls vannas, saaukstējoties degunu un mutes dobumu skalo ar sāls šķīdumu. Pakistānā un Polijā dziļi pazemē iegūst 250 miljonus gadu senus sāls kristālus, kas jonizējot attīra gaisu, palīdzot novērst elpošanas problēmas.

Senajā Krievijā un Skandināvijā kopš viduslaikiem zināja melno sāli. Tas smaržo pēc dūmiem un, saka, esot veselīgāks par balto. Melnā sāls sastāvā ir daudz minerālvielu un sērūdeņradis. Melnais sāls stimulē vielmaiņas procesus un gremošanu. Saskaņā ar Ājurvēdu tas apvieno ūdens un uguns elementus, attīsta intelektu. Smalku restorānu ēdienkartēs ir ēdieni ar melnu sāli no vulkāniskas lavas. Starp citu, melno sāli var pagatavot lauku krāsniņā.

Elpu airaujošu un prātu apdullinošu skatu var ieraudzīt Bolīvijā, kur šobrīd – jūlijā un augustā – ir labākais laiks, lai pastaigātu pa sāls laukiem.Vienā no pasaules lielākajiem sāls laukiem paveras brīnišķīgs – optiska ilūzija.

Neticami skaisti skati sāls laukā Bolīvijā

Elpu airaujošu un prātu apdullinošu skatu var ieraudzīt Bolīvijā, kur šobrīd – jūlijā un augustā – ir labākais laiks, lai ...