Ēdienu stiliste atklāj fotografēšanas aizkulises: "Skaistākie vistas cepeši nemaz nav cepti"
Latvijas Televīzijas raidījuma “Pārtikas revidents” sarunā ar ēdiena stilisti Lindu Vilmansoni-Virbuli skaidro, vai kārdinošajās pārtikas produktu reklāmās redzamie produkti ir īsti vai tā ir tikai fikcija.
Nereti nācies dzirdēt, ka produkti, kas redzami dažādās reklāmās, nav īsti. Ēdienu stiliste stāsta, ka Latvijā tomēr pieņemts strādāt ar īstiem izejmateriāliem, tomēr dažreiz, atkarībā no situācijas, nākas tos arī pielāgot fotogrāfijas vajadzībām: “Bieži vien var gadīties, ka tev ziemas vidū ir jāfotografē upeņu saldējums vai upeņu sīrups, un tad tev ir jāzina, kuram restorānam piezvanīt, kuriem varētu būt tās upenes. Un man nesen bija tieši šāda situācija, nu ka nav nevienam. Ir janvāris, un upeņu vienkārši nav, bet ir „čornaja smoroģina“ (tulk. no krievu valodas - upenes) un ir „krasnaja smoroģina“ (tulk. no krievu val. - jāņogas), un tad es no jāņogām vienkārši uztaisīju upenes, tās nokrāsojot ar pūšamo krāsu baloniņu.”
Citreiz, lai burgera maizīte izskatītos kārdinošāka, nākas to nopūst ar matu laku vai apziest ar cukura sīrupu. Linda Vilmansone-Virbule arī stāsta, ka fotogrāfijās, kur redzami svaigi, it kā tikko no dobes izcelti dārzeņi, piemēram, tomāts, kuru klāj rasas lāsītes, šīs ūdens lāses patiesībā ir glicerīns vai cukura sīrups.
Stiliste klāsta, ka skaistākie vistas cepeši nemaz nav cepti: “Tā ir jēla gaļa, kas izskatās izcepta. Tur ir vesela epopeja un darbību kopums, kas ir jāveic, lai jēla vista izskatītos pēc skaistas, kraukšķīgas, tikko ceptas vistiņas. Un tur pat citreiz tiek likti mākslīgie dūmi, ka viņa kūp un vēl viss kas, jo tur arī ir diezgan liela darbošanās ar… krāsu darbiem!” Bieži vien arī grila svītriņas ir ne tikai iededzinātas produktā, bet arī pastiprinātas ar melnu krāsu un otiņu.
Gana sarežģīta esot hotdogu sagatavošana fotografēšanai. Speciāliste atklāj, ka ir pat nācies pie hotdoga maizītes ar pinceti līmēt klāt perfekti izkārtotas sezama sēkliņas: “Un desiņām arī vienmēr ir specifika, kā tās izliecās. Viens gals ir smukāks, bet cits ir ne tik skaists. Tad citreiz ir līmētas kopā divas desiņas, lai sanāk divas smukas puses.”
Ēdienu stiliste atzīst, ka šādas apstrādes dēļ daļa fotogrāfijās attēlotā ēdiena pēc tam ir jāizmet, taču viņa cenšas to darīt pēc iespējas retāk, un, ja nu tomēr ēdiens nonāk atkritumos, tas tiek rūpīgi iepakots, lai nenonāktu saskarsmē ar apkārtējo vidi.
