Mīla vecumdienās: ar kādiem šķēršļiem saskaras seniori, kuri cenšas veidot attiecības

Pavasaris un vasara tiešām ir laiks, kad iemīlēšanās un mīlas lietas kļūst aktuālas teju ikvienam. Tomēr, lai cik arī mūsdienīga būtu sabiedrība, dīvainā kārtā joprojām pastāv aizspriedumi pret dažiem mīlestības veidiem, labākajā gadījumā izraisot apkārtējo cilvēku neizpratni, bet biežāk – nosodījumu un nepatiku. Runa nav tikai par laulības pārkāpšanu un citiem aizliegtās mīlas veidiem. Izrādās, vieni no lielākajiem grēkāžiem mūsdienās ir... seniori.

Pirmais, ar ko mums asociējas vecākā paaudze, ir veselības problēmas, tomēr viņiem pašiem bieži vien daudz svarīgāk ir dzīvot savu dzīvi kopā ar otro pusi, nevis kļūt par mazmazbērnu aukli vai aprūpējamu personu. Taču senioru romantiskās attiecības sabiedrībā ir diezgan liels tabu un, kā izrādās, zinātniski vispār neizpētīts lauciņš.

Ar šķību aci tiek uzlūkotas arī vasarā uzplaukušās mīlas attiecības. Parasti tās tiek saistītas ar nenopietnu, kaislīgu romānu, kas neturpinās ilgi, tātad nav ar sabiedrisko prātu atbalstāmas.

Un tomēr cilvēki neturas (vai arī nespēj turēties) pretī mīlestībai. Tāpēc, ka karma vai piedzīvojums. Kas zina…

Cik maz mēs zinām par mīlu vecumā!

Diezgan bieži iepazīšanās sludinājumos var lasīt, ka vientuļa sieviete/vīrietis meklē savu otro pusīti vecumā pēc 60 vai 70 gadiem. Kaut arī šie seniori, visticamāk, ir visuzņēmīgākie un drošākie no savas paaudzes (lielākā daļa tomēr dzīvo diezgan lielā izolācijā), tomēr tas apstiprina patiesību, ka jebkurā vecumā mums vajadzīgs partneris, otra cilvēka siltums un pieskārieni, kā arī iespēja dalīties ikdienas aktivitātēs.

Taču senioriem vairāk nekā citām paaudzēm nākas cīnīties ar sabiedrības aizspriedumiem un aizliegumiem. Vairumam cilvēku mīlestība un romantika, nemaz jau nerunājot par intīmajām attiecībām, ir lietas, kas attiecas uz jauniešiem un nobriedušiem cilvēkiem.

Senioru mīlestība ir ne vien ļoti smalka tēma, bet, atklāti runājot, daudziem liek justies pavisam neērti. Piemēram, vīrietis pēc 70 gadiem zaudē savu dzīvesbiedri, taču nevēlas palikt viens. Viņš samīlas savā vientuļajā jaunākajā kaimiņienē un ir gatavs vest viņu mājās – par šausmām bērniem un mazbērniem, kuriem tas šķiet ļoti aizdomīgi un vispār nepieņemami. Viņi pat nespēj iedomāties, ka arī vecākie radinieki varētu alkt pēc romantiskām vai seksuālām attiecībām.

Ignorance pret vecākās paaudzes mīlas lietām sniedzas pat līdz zinātniskajām aprindām, kuras arī diži neinteresē šis jautājums. Īstenībā ir ļoti maz faktu un atklājumu par veco ļaužu seksuālajām interesēm un pieredzi. Sabiedrība a priori pieņēmusi, ka seniori ir aseksuālas vai bezdzimuma būtnes. Taču nesen Amerikā veiktā aptauja par novecošanu atklāja, ka 72 % cilvēku vecuma grupā no 65 līdz 80 gadiem ir partneris romantiskām attiecībām.

Iespējams, vislabāk mēs to saprotam, tikai paši sasniedzot vecās paaudzes statusu. Dažādos vecuma posmos mūsu attieksme pret mīlestību mainās. Vairums cilvēku, par laimi, pieaug tiktāl, ka atmet jaunības nesamērīgi idealizētās fantāzijas par savu vienīgo un īsto otro pusi, kā arī ticību nebeidzamai mīlas svētlaimei, rodot piepildījumu nobriedušās un reālās attiecībās, kas arī spēj sniegt gandarījumu un romantiku.

Taču lielākā daļa sabiedrības tā arī neizaug līdz tam, lai pieņemtu par normu arī krietni vecāku cilvēku tiesības iemīlēties, mīlēt un baudīt intīmas attiecības. Un senioriem joprojām nākas izturēt dažādus bioloģiska, demogrāfiska un psiholoģiska rakstura izaicinājumus, lai varētu izveidot savu love story.

Senioru mīlas šķēršļi un riski

Kādi tad ir biežākie pārbaudījumi, ar ko jāsastopas vecākajai paaudzei partnerattiecību veidošanā? Piemēram, vecāki vīrieši bieži vien cīnās ar mazvērtības izjūtu, jo vairs nav tik vīrišķīgi un spēcīgi kā agrāk. Savukārt vecākas sievietes var ļoti pārdzīvot par to, kas vairs neizskatās tik pievilcīgas, īpaši, ņemot vērā sabiedrībā valdošo jaunības kultu. Daudz ir spriests par vecāku vīriešu tendenci meklēt sev jaunāku vai pat krietni jaunāku sievu, kas parasti ir jau otrā sieva. Savukārt vecākas dāmas nonāk gandrīz strupceļā tāpēc, ka sievietes dzīvo vidēji astoņus gadus ilgāk nekā pretējā dzimuma pārstāvji. Kā liecina statistika, veco ļaužu pansionātos iemītnieku proporcija parasti ir septiņas sievietes uz vienu vīrieti.

Veidojot jaunas attiecības, senioriem bieži vien rodas grūtības psiholoģiskajā ziņā, jo viņi savās cerībās balstās uz agrākajiem priekšstatiem, gaidot, ka intimitāte un mīlestība būs tāda pati kā pusmūžā. Tomēr vecākiem ļaudīm vajadzētu definēt sev jaunus intimitātes un seksualitātes modeļus, kas viņiem ir vairāk piemēroti. Lai gan zinātniski nav izpētīts, cik daudz senioru nodarbojas ar seksu, tomēr pēc novērojumiem tiek spriests, ka cilvēku dzimumdzīve turpinās pat līdz 80+ gadu vecumam un ka galvenais iemesls, kāpēc seniori no tās atturas, ir partnera trūkums (it sevišķi sievietēm), nevis veselības stāvoklis.

Nereti lielākais šķērslis, kāpēc seniori baidās vai atsakās no jaunu attiecību veidošanas, ir viņu pieaugušie bērni un citi ģimenes locekļi, kas neizrāda atbalstu vai piekrišanu. Patiesībā mūsu sabiedrībā pastāv nerakstīts likums, kas pieaugušajiem bērniem šādos gadījumos atļauj izlemt, ļaut vai neļaut vecākiem, kad viņi jau sasnieguši noteiktu vecumu, no jauna veidot partnerattiecības. Situācijas var būt dažādas, un reizēm bērnu bažas ir pamatotas, piemēram, ja seniors cieš no demences vai cita veida garīgo spēju pasliktināšanās un nespēj par sevi pilnībā atbildēt, vai arī gadījumā, ja rodas pamatotas aizdomas, ka jaunais partneris ir pašlabuma meklētājs, kuru interesē tikai paša drošība, nauda vai mantojums. Visbiežāk gan pieaugušo bērnu nelabvēlības pamatā ir tas, ka viņiem grūti pieņemt jaunu ģimenes locekli (iespējams, ar visiem viņa radiniekiem) lojalitātes dēļ pret seniora mirušo partneri, vai arī viņi vienkārši negrib pārmaiņas.

Jebkurā gadījumā gan senioriem pašiem, gan viņu aizbildnieciskajiem bērniem derētu zināt par lielākajiem riskiem, kas var draudēt šādos gadījumos. Par to, ka nākotnē var rasties nopietnas problēmas, liecinās, piemēram, jaunā partnera pārmērīgā interese par sava mērķa objekta finansēm vai arī tas, ka šis cilvēks prasīs (un saņems) dārgas dāvanas, kā arī būs izvairīgs vai noslēpumains par savu pagātni, nākotnes nodomiem, ģimeni un draugiem, turklāt viņa dzīvesstāsts var būt pretrunīgs, neloģisks, ar nepārbaudāmiem faktiem. Draudīgs simptoms būs arī jaunā partnera vēlme pakāpeniski izolēt senioru, kaut kādā veidā izraisot konfliktus vai plaisas ģimenē un apkārtējā sabiedrībā tā, lai seniors zaudētu atbalstītājus no malas savām jaunajām attiecībām.

Seniori, kas mēģina iepazīties internetā, var iekrist krāpnieku tīklos. Iepazīšanās portālos darbojas profesionāli krāpnieki, kas ar dažādiem aizbildinājumiem cenšas izmānīt no senioriem naudu, piemēram, pēc dažu nedēļu ilga flirta lūdz aizdot nelielu summu operācijai vai kādam citam neatliekamam mērķim. Amerikā tika atklāts, ka 2012. gadā tādā veidā no sievietēm, kas bija vecākas par 50 gadiem, izkrāpti 34 miljoni dolāru!

Ir vēl kāds risks, par ko mēs pat nevarētu iedomāties, proti, seksuāli transmisīvās slimības (STS). Lai gan vairums naivi domā, ka tā ir tikai pusaudžu un seksuāli aktīvu pieaugušo problēma, nesen atklāts, ka saslimšana ar STS pēdējās desmitgades laikā vecuma grupā pēc 40 gadiem pieaugusi par vairāk nekā 40 procentiem. Iespējams, ka senioru ģimenes ārsti nebija pat iedomājušies, ka vecākie pacienti ir jāpabrīdina par to un jāpārbauda šajā veselības aspektā.

Vasaras izraibināšana

Tikpat neviennozīmīgi kā senioru mīlu sabiedrība vērtē arī vasaras romānus – tiem parasti nav laba reputācija. Psihologi atklājuši daudzus iemeslus, kāpēc vasarā mēs tik ātri un viegli iemīlamies. Tas notiek galvenokārt tāpēc, ka dienas ir kļuvušas garākas un ir vairāk laika, ko pavadīt kopā, un šīs saulainās stundas aizpilda tikai vasarai raksturīgas aktivitātes: peldēšanās, pikniki, brīvdabas koncerti un tamlīdzīgi. Sākoties vasarai, cilvēki ir gatavi doties ārā, izbaudīt dabu, meklēt piedzīvojumus un izpriecas.

Psihologi ir definējuši to īpašo iepazīšanās un randiņu veidu, kas raksturīgs tikai vasarai, nodēvējot to par freklingu (vasarraibumi, izraibināšana – angļu val.). Freklings ir tas pats vasaras romāns – kad tu atrodi lielisku partneri vasaras izbaudīšanai, pat ja tas, iespējams, nav cilvēks, ar kuru vēlētos ilgstošas attiecības. Īstermiņa romāns var sagādāt prieku abiem partneriem, ja vien otra nolūki tiek pareizi saprasti. Parasti šī vasaras aizraušanās atdziest līdz ar gaisa temperatūru, bet, ja turpinās – iespējams, tas nemaz nebija freklings.

Pētnieki min vairākas pazīmes, kas ļauj diezgan nekļūdīgi noteikt, vai no vasarā uzplaukušā romāna rudenī nepaliks tikai skaistas atmiņas. Piemēram, vasaras romāna partneri daudz vairāk ir ieinteresēti attiecību fiziskajā aspektā, nevis emocionālajā vai garīgajā pusē. Tāpēc viņi arī visbiežāk izsaka tikai virspusējus komplimentus, piemēram, par izskatu, nevis par raksturu vai spējām.

Rādītājs ir arī tas, ka mīlnieki nevēlas iepazīstināt partneri ar savu ģimeni. Turklāt vienīgie plāni, kas šo pāri interesē, ir saistīti ar izklaidi un izpriecām, un vasaras draudziņš diez vai dosies līdzi savam partnerim uz tādiem pasākumiem kā darba ballīte vai draugu kāzas, lai viņus neuztvertu kā oficiālu pāri. Tāpat freklers izrādīs uzmanību tikai tad, kad viņam pašam būs ērti, un var gadīties, ka otrs stundām gaidīs, kamēr partneris atbildēs uz īsziņu.

Kas ir vasaras romānu pamatā? Psihologi pieļauj, ka par frekleru var kļūt cilvēks, kurš vēl nav gatavs nopietnām attiecībām, vai arī tāds, kurš nesen izšķīries no sava ilgstošā partnera. Šādi cilvēki atrodas dzīves posmā, kad meklē tikai izklaidi un fizisko ķīmiju, vieglas attiecības, kas neapgrūtinās dzīvi ar problēmām. Īstenībā viņiem pat nav tik daudz emocionālās enerģijas, lai izveidotu dziļu saikni, tāpēc viņi uztur lietas virspusējā līmenī.

Ja abas vasaras romānā iesaistītās puses pieder šim cilvēku tipam, freklings nebūs sāpīgas attiecības. Gluži otrādi, tas sniegs iespēju paplašināt šī pāra sociālo loku un intereses, kā arī uzzināt vietas un lietas, ko viņi citādi varbūt neiepazītu. Cilvēki šādās attiecībās bieži vien uzzina arī par sevi daudz jaunu lietu.

Taču problēma rodas, ja viens no pāra vēlas vairāk nekā otrs un jūtas sāpināts. Tā notiek, kad abi partneri nevēlas veltīt šīm attiecībām vienādi daudz laika un uzmanības. Sevišķi smagi ir gadījumos, ja sākotnēji abi ir apmierināti ar vieglu vasaras romānu, bet ar laiku viens partneris to sāk uztvert daudz nopietnāk. Speciālisti šādā situācijā iesaka iespējami ātrāk izbeigt šo romatisko aizraušanos.

Daudzi psihologi savā praksē sastopas ar tā saucamo mazākās intereses principu, proti, tam, kuram attiecības rūp mazāk, tajās ir lielāka vara. Kad cilvēks saprot, ka ir tikai daļa no vasaras romāniņa, bet tas nav tas, ko viņš vēlas, otrs automātiski iegūst lielāku varu. Jo vairāk pirmais iegulda savu laiku un uzmanību, jo mazāk ticams, ka šis pāris paliks kopā. Tāpēc ieteicamāka stratēģija būtu mainīt spēku līdzsvaru, izstājoties no šīm attiecībām. Ja otrs arī tad nepievērš lielāku uzmanību, tā ir zīme, ka viņam nav vērts veltīt laiku jebkurā gadījumā un abiem jādodas tālāk katram pa savu ceļu – iespējams, pretī zelta rudens romānam.

Aizliegtā augļa atšifrējums

Vislielākos sabiedrības aizspriedumus izpelnījusies laulības pārkāpšana un citi aizliegtās mīlestības veidi, piemēram, kad vecāki aizliedz savai vidusskolas vecuma meitai tikties ar desmit gadus vecāku puisi. Bieži vien šāds sabiedrības noliegums vai vecāku aizliegums šīs attiecības tikai stiprina. Kāpēc tā?

Zinātnieki ir atklājuši ne vienu vien psiholoģisko mehānismu, kas – pat neatkarīgi no mūsu gribas – rada šādu fenomenu. Piemēram, jau 1957. gadā amerikāņu psihologs Leons Festingers radīja kognitīvās disonanses teoriju. Tās pamatā ir cilvēka redzes viedokļa izmaiņas process, kas tiek adaptēts tā, lai tas atbilstu viņa rīcībai. Saskaņā ar šo teoriju, pieliekot vairāk pūļu, lai sasniegtu kādu mērķi, cilvēks arī vairāk novērtē šī mērķa sasniegšanu nekā tad, ja tā sasniegšanai būtu nepieciešama tikai neliela piepūle. Aizliegtā sakara pāriem jāpieliek lielākas pūles, lai satiktos un varētu pavadīt laiku kopā, tādējādi viņi arī augstāk vērtē kopā pavadītos brīžus.

Kad citi cenšas ietekmēt mūsu uzvedību vai viedokli, cilvēka dabā ir atbildēt ar psiholoģisko pretestību – uz savas brīvības apdraudējumu reaģēt, ar visu savas psihes spēku neitralizējot nepatīkamu situāciju, jo tā ir saistīta ar sāpīgu sajūtu (psiholoģisku sāpju) neizbēgamību. Šī tieksme ir tik spēcīga, ka, kādam tieši cenšoties ietekmēt mūsu viedokli kādā virzienā, mēs varam mainīt savu attieksmi pat pretēji savām sākotnējām sajūtām. Aizliegtās mīlas gadījumā apkārtējo noliegums vai aizliegums piespiež pāri aizsargāt savas attiecības, vienlaikus tās stiprinot.

Aizliegtā augļa attiecības visbiežāk cenšas glabāt slepenībā, un arī tas ir viens no faktoriem, kas tās padara stiprākas. Zinātnieki ir atklājuši, ka kopīga noslēpuma glabāšana palielina tuvību un savstarpēju patiku pat svešinieku starpā.

Taču viss iepriekšminētais vairāk attiecas uz īstermiņu. Ilgākā laika periodā attiecības, ko atbalsta draugi un ģimenes locekļi, parasti izrādās laimīgākas un izdzīvot spējīgākas. Lai atvieglotu apkārtējo spiedienu uz šādām partnerattiecībām, pētnieki iesaka pārim izskaidrot pretējai pusei savus iemeslus, savukārt apkārtējiem – ļaut saglabāt šim pārim savas pašnoteikšanās tiesības un nemēģināt piespiest viņus izbeigt attiecības. Ģimenes un draugu atbalsts un saprotošā attieksme, izrādot rūpes par nepiemērotām attiecībām, bieži vien palīdz cilvēkam, kurš vēlas izbeigt kādas attiecības, paveikt šo grūto uzdevumu.

Pāris no iepriekšējās dzīves

Ja vieni savas jaunās attiecības, ko tuvinieki vai sabiedrība neatbalsta, attaisno ar psiholoģijas trikiem, tad citi tic, ka tā ir viņu karma. Ja pārim ir karmiskas attiecības, viņu savstarpējā pievilkšanās ir ne vien nepārvarama, bet bieži vien arī neizturama, pat sāpīga.

Teju katram cilvēkam reizi mūžā pienāk brīdis, kad satiktais pretējā dzimuma cilvēks šķiet dīvaini pazīstams un tuvs. Mīlestība pārņem jau no pirmā skatiena, un rodas sajūta, ka viņi bijuši kopā mūžīgi. Ezoteriķi šādas attiecības saista ar karmu – jēdzienu, kas radies Austrumu traktātos un attiecas uz dvēseles pārdzimšanu. Patiesībā mūsdienās tajā vairs nesaskata lielu mistiku, bet gan likumu par cēloni un sekām. Katrai rīcībai būs tūkstoškārt lielākas sekas, uzskata Austrumos, tātad katra maza nelietība, ko cilvēks atļāvies, viņam vēlāk sagādās tūkstoš nepatikšanu, bet arī katrs labais darbs atmaksāsies tūkstošreiz.

Runājot par pāra attiecībām – ja iepriekšējā reinkarnācijā tās netika piepildītas vai pabeigtas, ja kāds izbēga no pelnītas atmaksas vai arī ja vienkārši ļoti gribēja atkal satikties, saglabāsies šo dvēseļu kontakts. Lielākā daļa ezoteriķu norāda, ka par karmisku saikni starp vīrieti un sievieti var liecināt apjausma, ka viņi ir satikušies agrāk, ir sen pazīstami; iemīlēšanās uz līdzenas vietas, pat ja viņu starpā ir kāda nevienlīdzība vai ja viņi ir pilnīgi atšķirīgi; ļoti mērķtiecīgs mīlas sakars – pilnīgi svešinieki var apprecēties jau pēc pāris mēnešu pazīšanās; šo attiecību labad viņi var viegli atteikties no daudz kā – pārcelties uz citu dzīvesvietu, saraut agrākas norunas, pamest mācības un tamlīdzīgi.

Šādu karmisko attiecību uzdevums atkarīgs no iepriekšējās dzīves pieredzes. Ja abas puses satikušās, pateicoties pienācīgi uzturētām attiecībām iepriekšējās dzīvēs – nav krāpuši, nodevuši viens otru, rūpējušies –, tad viņiem nav parādu, kas jāmaksā šajā dzīvē. Viņiem ir pilnīga karmiskā saderība, un viņu uzdevums tad ir kopīga radīšana, ideālā gadījumā – bērna radīšana, taču tā var būt arī cita veida jaunrade: jogas centra nodibināšana, kopīgs zinātnisks pētījums, brīvprātīgais darbs utt.

Citā variantā iepriekšējās attiecības varēja beigties ar kādu parādu – neatmaksātu nodevību, smagu vainu vai kādu citu negatīvo pieredzi. Uzskata, ka tad šādā spilgtā simbiozē ar gadiem sāk rasties problēmas – atbalss tam, par ko nāksies samaksāt. Nav iespējams skaidri uzzināt, kas noticis iepriekšējās reinkarnācijās, taču, piemēram, ja pārim ir problēmas ar bērna ieņemšanu, visticamāk, kāds no viņiem tādā veidā maksā par nodarīto iepriekšējās dzīvēs. Par to var liecināt arī smaga slimība, alkoholisms, narkomānija, atkarība no azartspēlēm – kad cilvēkam nākas ļaut sevi glābt.

Karmiskas attiecības var izpausties arī regulāros skandālos, strīdos, tomēr pārim nekādi neizdodas izšķirties. Ja pārī viens kļūst atkarīgs no otra, arī tas liecina par karmisko parādu. Piemēram, puisis apprec pašpaļāvīgu skaistuli, bet viņa laulībā burtiski pazaudē sevi, visu laiku pakļaujoties vīram un paļaujoties uz viņu, zaudējot pat atmiņas par savu neseno pašpietiekamību. Jāpievērš uzmanība arī alūzijām ar kādu grāmatas, filmas vai cita pazīstama stāsta sižetu – ja ir sakritības, iespējams, pāri gaida tāda pati notikumu gaita.

Karmas atbalstītāji uzskata, ka karmisko laulību nekad neizdosies šķirt pirms noliktā laika. Pat ja pāris dodas katrs uz savu pusi, viņiem neizdosies izveidot citas attiecības; viņi var bieži redzēt sapņos bijušo partneri un regulāri visur ievērot zīmes, kas par to atgādinās. Kamēr karmiskais parāds nebūs atmaksāts, nāksies vien abiem būt blakus, turklāt labākajā gadījumā – neļaujot ne sev, ne partnerim pasliktināt kopējo ainu ar apvainojumiem un ļaunu rīcību. Ja sakopo visu gribasspēku un izdara kaut ko labu, sāks plaukt un zelt pozitīvā dinamika.

Kā teica lācītis Vinnijs Pūks: “Kad tevi satiku, es zināju, ka sāksies piedzīvojums.” Iespējams, tieši tāpēc mēs arī mīlam – jo tas ir vienīgais īstais piedzīvojums.