Vai pandēmijas dēļ bērni kļūst introvertāki?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi mūs gan fiziski, gan emocionāli, neatkarīgi no tā, vai tā vai runa ir par pieaugušajiem vai bērniem. Mājsēde un sociālā distancēšanās no mums visiem prasa lielu pielāgošanos. Mums visiem stresu radījusi neziņa par nākotni, nenoteiktība, sociālā izolācija, vienaudžu mijiedarbības trūkums.

Ja esat vecāki, iespējams, esat ievērojuši, ka bērni kļuvuši nervozāki, biežāk sūdzas par garlaicību, trauksmi, nomāktību, bailēm vai satraukumu. Tas viss ir saprotams, jo līdz pandēmijai mums bija izveidojusies rutīna, kura nu ir liegta. Nevaram apmeklēt izklaides pasākumus, ceļot, satikties ar draugiem, iet uz pulciņiem vai interešu izglītības centriem. Tā vietā laiku pavadām ierobežotā telpā ar ierobežotu cilvēku skaitu. Tāpēc garīgās aprūpes speciālisti mēģina noskaidrot, vai pandēmijas dēļ bērni kļūst introvertāki?

Jāsaka, ka ne vienmēr it viegli noteikt introversiju-ekstraversiju bērniem. Galvenā atšķirība varētu būt šāda - kā bērns atgūst enerģiju? Ekstraverti gūst enerģijas pieplūdumu, pavadot laiku ar citiem, runājot un spēlējoties. Tāpēc viņi pandēmijas laikā jūtas īpaši vientuļi. Savukārt introverti bērni spēku smeļas, esot vienatnē vai tuvu cilvēku lokā.

Pandēmijas laikā, kad bērniem ir liegta mijiedarbība ar vienaudžiem klātienē, palielinājies pie ekrāniem pavadītais laiks, bērni nespēj realizēt savu enerģiju un emocionāli izlādēties, neatkarīgi no vecuma un tā, vai viņš ir ekstraverts vai introverts.

Arī domāt par to, ka šis laiks ir vieglāks introvertajiem, var būt maldīgi. Jā, introverts bērns tik daudz nejutīsies vientuļš, kā kāds sociāli aktīvs un pļāpīgs bērns, taču arī uz sevi vērstam bērnam ir jāsaskaras ar izaicinājumiem. Tāpēc nevar apgalvot, ka pandēmijas dēļ kāds kļūst introvertāks, drīzāk mēs visi, bērni tai skaitā, pielāgojas esošajiem apstākļiem.

Šeit daži ieteikumi, kā palīdzēt bērnam pārvarēt šo laiku:

• Centieties saglabāt režīmu, ieviest konkrētus  maltīšu laikus, gulēt iešanas un pamošanās laikus, ikdienas vingrošanu, kā arī pārģērbšanos skolas drēbēs  pirms mācībām. Tas viss palīdzēs bērnam just dienas struktūru un koncentrēties mācībām.
   
• Vecākiem jābūt mierīgiem un pacietīgiem ar bērniem. Dusmu un neapmierinātības vēršana pret bērnu var tikai pasliktināt situāciju. Ja bērns netiek galā ar mācībām vai savām emocijām, nav vērts uz viņu kliegt! Arī viņš neizbauda pandēmijas laiku, ir noraizējies vai bēdīgs. Esiet saprotoši, atbalstoši un mierinoši. Ja jūtat, ka to nevarat paveikt saviem spēkiem, meklējiet profesionālu palīdzību.
   
• Brīvo laiku pavadiet saturiski, lai stiprinātu ģimenes saiknes. Pozitīvu attieksmi palīdzēs saglabāt vienkāršas aktivitātes, piemēram, galda spēļu spēlēšana, filmu skatīšanās, iedvesmojošu stāstu lasīšana, kopīgu ēdienu gatavošana, dziedāšana, dejošana un fotoalbumu pārskatīšana.
   
• Neaizmirstiet par kustībām, ieviesiet rīta rosmi, 5 minūšu staipīšanos „starpbrīžos”, katru dienu izejat ārā svaigā gaisā, kā arī veiciet nelielas pastaigas. Svaigs gaiss un kustības gan uzlabos garastāvokli, gan stiprinās imunitāti.
   
• Ierobežojiet ekrāna laiku, īpaši sociālo mediju un ziņu kanālus, un izvairieties no nepārbaudītas informācijas lasīšanas un izplatīšanas. Taču neierobežojiet bērna vēli sazināties ar klasesbiedriem, draugiem un radiniekiem. Jāskatās, cik ilgi un kāda ir šī komunikācija, ja tā bērnam palīdz, iedvesmo un uzlabo garastāvokli, tā viņam ir nepieciešama.